“Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus,” uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nododot Saeimā 2018. gadā 1. novembrī pieņemto likumu “Grozījums Darba likumā” otrreizējai caurlūkošanai.

Likums "Grozījums Darba likumā" papildina Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu. Tā paredz iespēju, ka ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par 18.panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu (turpmāk — strīdīgā norma).

Valsts prezidenta ieskatā 12.Saeimas pieņemtais grozījums Darba likumā vērtējams kā fragmentārs un nepietiekami izstrādāts.

Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs. Tāpēc nevar tikt atbalstīts regulējums, kas potenciāli no ēnu ekonomikas iznākošus uzņēmumus nostāda priviliģētā situācijā iepretim tiem uzņēmumiem, kuri jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus un piedalās kopēju sabiedrības vajadzību finansēšanā.

Likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai lūdzis tiesībsargs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome un Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrība. Likuma izstrādes gaitā būtiski iebildumi par likuma saturu un atbilstību Satversmei bijuši arī Saeimas Juridiskajam birojam.

Valsts prezidents vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei norādījis, ka strīdīgā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret darbiniekiem un darba devējiem saistībā ar virsstundu apmaksu. Likuma izstrādes materiālos norādīts vien tas, ka nozares nodarbinātie, attiecībā uz kuriem attieksies ģenerālvienošanās, atrodas nesalīdzināmos apstākļos ar citiem nodarbinātajiem (sk. Ekonomikas ministrijas 2018.gada 6.jūnija vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai). Tomēr Satversmes tiesa jau norādījusi, ka visi nodarbinātie, kas strādā virsstundas, un visi darba devēj i, kas apmaksā virsstundu darbu, atrodas salīdzināmos apstākļos. Līdz ar to, lai noteiktu, vai atšķirīgajai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, jāpārbauda, vai atšķirīgajai attieksmei ir leģitīms mērķis un ticis ievērots samērīguma princips (sk. arī Satversmes tiesas 2018.gada 15.maija sprieduma lietā Nr. 2017-15-01 17. un 18.punktu).

Atšķirīgas attieksmes pamatojumā papildus likuma mērķiem uzsvērts, ka likumprojekts ir vērsts uz darbinieku lielāku aizsardzību, sociālā dialoga nozīmes stiprināšanu, ēnu ekonomikas un negodīgas konkurences mazināšanu (sk. Ekonomikas ministrijas 2018.gada 6.jūnija vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai).

Atšķirīgas attieksmes pamatotības pierādīšanas pienākums ir normas izstrādātājam. Likumprojekta apspriešanas gaita un pēc likuma pieņemšanas izskanējušie argumenti liek secināt, ka šis pienākums nav izpildīts.

“Likumdošanas procesā izteikto iebildumu par ticamiem satversmības riskiem ignorēšana nestiprina iedzīvotāju uzticēšanos Latvijai un likumiem, bet tieši pretēji – vājina tiesiskumu un pārliecību, ka visiem tiek piedāvāts taisnīgs un godīgs risinājums”, norāda Valsts prezidents.

Nododot likumu otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents aicina 13. Saeimu izvērtēt 2018.gada 1.novembrī pieņemtā likuma “Grozījums Darba likumā” samērīgumu un rast līdzsvarotu un Satversmei atbilstošu risinājumu.