0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSPERSONĀLA DOKUMENTIValsts valoda jāpārvalda arī tiem KF pilsoņiem, kuri Latvijā uzturas pirms 2003. gada

Valsts valoda jāpārvalda arī tiem KF pilsoņiem, kuri Latvijā uzturas pirms 2003. gada

Pēc Saeimas informācijas

Tiem Krievijas Federācijas (KF) pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar jau spēku zaudējušo likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (sauktu par Ārvalstnieku likumu), būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To noteic 20. jūnijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemotais  grozījums Imigrācijas likumā.  Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuriem 1992. gada 1. jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003. gada 1 .maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos.  Mainīt Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā nepieciešams, lai…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Plz

Tiem Krievijas Federācijas (KF) pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar jau spēku zaudējušo likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (sauktu par Ārvalstnieku likumu), būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To noteic 20. jūnijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemotais  grozījums Imigrācijas likumā

Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuriem 1992. gada 1. jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003. gada 1 .maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos. 

Mainīt Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā nepieciešams, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā, uzsvēruši likumprojekta autori. 

Izmaiņas paredz, ka šiem Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz 2025. gada 15. jūlijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz 2025. gada 30. jūnijam nebūs saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. 

Savukārt līdz 2025. 17. novembrim uzturēšanās atļaujas būs derīgas tiem, kuriem ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai būs nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi. Tas paredzēts, ja līdz 2025. gada 30. jūnijam būs saņemta informācija par to, ka šī persona vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai noteikta atkārtota pārbaude, bet PMLP līdz 2025. gada 31. oktobrim nav saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. 

Jaunās prasības attieksies uz aptuveni 5000 Krievijas pilsoņiem, iepriekš norādījuši Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Valodas zināšanas tiks prasītas personām vecumā līdz 75 gadiem. 

Paredzēts, ka šajā laikā Krievijas pilsoņiem būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā. 

Atgādinām, ka 2023. gada 14. septembrī Saeima pieņēma grozījumu Imigrācijas likumā, kas paredzēja, ka Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nebija sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai nebija to kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ, var saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem. Tas neattiecās uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ieguvuši saskaņā ar tā saukto Ārvalstnieku likumu un kuriem līdz šim neprasīja valodas zināšanas. 

Ārlietu ministrijas pārstāvji iepriekš informēja, ka daudzi no viņiem ir Krievijas militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi. Savukārt Iekšlietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka 3650 personas ir Krievijas Federācijas pilsoņi.

Lasiet arī: