Veidos centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu e-rēķinu elektroniskās aprites nodrošināšanai

Ministru kabinets (MK) 3. septembrī izskatīja rīkojuma projektu "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu".

Šī Atveseļošanas fonda projekta mērķis ir veidot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu attaisnojuma dokumentu jeb e-rēķinu elektroniskās aprites nodrošināšanai.

Projekta īstenošana ļaus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodrošināt iespēju strukturētā formā saņemt e-rēķinu datus par iekšzemes darījumiem nodokļu maksātāju (Business to Business) segmentā.

Paredzēts, ka nodokļu maksātāju B2B (Business to Business) segmentā obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai tiks ieviests risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus, un datu struktūrai tiks izmantots tikai Eiropas Savienības vienotais e-rēķiniem piemērojamais standarts un specifikāciju kopums.

VID pārziņā esošajās datubāzēs tiks glabāta pilna e-rēķinu informācija tādā apmērā, kādā to nodrošinās konkrētā datu aprites kanāla pārzinis. VID datubāzē tiks saņemta e-rēķina informācija par katru darījumu atsevišķi. Datu analīzes vajadzībām VID apstrādās e-rēķinu datus, lai veiktu turpmāku datu analīzi individuālā veidā starp nodokļu maksātāju e-rēķinu apmaiņas rezultātā saņemtajiem datiem.

Tā kā ir nepieciešams stratēģiskā līmenī plānot un nodrošināt visas valsts pāreju uz digitālu dokumentu apriti, ir lietderīgi visu valsts digitālu dokumentu pieeju un apriti veidot vienotā kopējā konceptā un stratēģijā valsts līmenī, lai darbības nedublētos un nodokļu maksātājam nevajadzētu vienu un to pašu informāciju ievadīt dažādās nesaistītās informācijas sistēmās. Tādā veidā tiktu nodrošināta efektīvāka informācijas un datu aprite gan nodokļu administrācijai, gan nodokļu maksātājiem, gan arī citām iestādēm.

Vērtējot attaisnojuma dokumentu elektroniskās apstrādes praksi Latvijā, secināts, ka pašlaik  rēķinu elektronisko sagatavošanu visaktīvāk izmanto uzņēmumi, kuri darbojas telekomunikāciju, mediju, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā.

• Kas jāzina par strukturēto elektronisko rēķinu?
• Vai esam gatavi e–rēķinu ieviešanai?
• Kā grāmatvedības papīra dokumentus pārvērst elektroniskā formātā un kā tos glabāt?