Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 10.janvārī nolēma veidot darba grupu, kurā padziļināti diskutēs par iespēju paātrināt elektroniskās adreses ieviešanu kā alternatīvu deklarētajai adresei saziņai ar valsti un pašvaldību.

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve komisijas deputātus informēja par vairākām problēmām, ar kurām saskaras latviešu diasporas pārstāvji, ārvalstīs reģistrējot savu dzīvesvietu Latvijas iedzīvotāju reģistrā. Kā vienu no tām ELA pārstāve minēja pārāk īso termiņu - 30 dienas -, kurā šobrīd saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma nosacījumiem dzīvesvietas maiņas gadījumā personai ir pienākums to deklarēt dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Šis termiņš būtu jāpagarina, sacīja ELA pārstāve, atzīmējot, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības uzturēties citas dalībvalsts teritorijā uz laiku līdz trim mēnešiem, neizvirzot viņiem nosacījumus vai formalitāšu ievērošanu, izņemot prasību, ka viņiem jābūt derīgai personas apliecībai vai pasei.

"Ātrākais veids sasniedzamības veicināšanai būtu elektroniskās adreses ieviešana, nevis, piemēram, divu dzīvesvietu norādīšana. Turklāt tas prasītu izmaiņas tiesiskajā regulējumā. Tāpēc vēlamies paātrināt elektroniskās adreses ieviešanu," sēdē sacīja komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve skaidroja, ka elektroniskā adrese šajā gadījumā būs speciāli izveidota adrese, kas ļaus sazināties un droši nosūtīt ierobežotas pieejamības informāciju. Patlaban likums nosaka elektroniskās adreses ieviešanu privātpersonām no 2018.gada 1.jūnija.

Tāpat Pilsonības komisijas deputāti vienojās drīzumā rīkot kopsēdi ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai pārrunātu jau iepriekš skatīto iespēju atvieglot ārvalstīs mītošo