0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASVeidos Eiropas Darba iestādi, kas atbalstīs taisnīgu darbaspēka mobilitāti

Veidos Eiropas Darba iestādi, kas atbalstīs taisnīgu darbaspēka mobilitāti

Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome 14. februārī panāca pagaidu vienošanos par Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas Darba iestādi (ELA). Šī jaunā Eiropas Savienības (ES) iestāde atbalstīs taisnīgu darbaspēka mobilitāti ES, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmantot vienotā tirgus piedāvātās iespējas, vienlaikus tā atbalstīs sadarbību starp valstu iestādēm, arī novēršot un apkarojot krāpšanu un pārkāpumus sociālajā jomā. Komisija 2018. gada 13. martā nāca klajā ar priekšlikumu regulai par Eiropas Darba iestādes izveidošanu kā daļu no sociālā taisnīguma nodrošināšanas pasākumu kopuma. Šis priekšlikums ir arī viens no pasākumiem, ar kuru palīdzību tiek ieviests Eiropas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Clem Onojeghuo from Pexels

Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome 14. februārī panāca pagaidu vienošanos par Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas Darba iestādi (ELA). Šī jaunā Eiropas Savienības (ES) iestāde atbalstīs taisnīgu darbaspēka mobilitāti ES, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmantot vienotā tirgus piedāvātās iespējas, vienlaikus tā atbalstīs sadarbību starp valstu iestādēm, arī novēršot un apkarojot krāpšanu un pārkāpumus sociālajā jomā.

Komisija 2018. gada 13. martā nāca klajā ar priekšlikumu regulai par Eiropas Darba iestādes izveidošanu kā daļu no sociālā taisnīguma nodrošināšanas pasākumu kopuma. Šis priekšlikums ir arī viens no pasākumiem, ar kuru palīdzību tiek ieviests Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kura mērķis ir panākt stabilāku konverģenci virzībā uz labākiem darba un dzīves apstākļiem.  Eiropas Darba iestāde faktiski aptvers visas ekonomikas nozares.

Privātpersonas un uzņēmumi varēs ES un valsts līmenī bez grūtībām piekļūt informācijai par darbaspēka mobilitāti. Piemēram, darbinieks vai darba devējs būvniecības nozarē varēs atrast informāciju par darba iespējām un tiesībām un pienākumiem, kas izriet no ES tiesību aktiem, kā arī par attiecīgajiem valsts koplīgumiem šajā nozarē, tostarp par darba apstākļiem, atalgojumu vai īpašām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību. Jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būtu vieglāk piekļūt informācijai, jo 90 % uzņēmumu, kas reģistrēti pašreizējā darbvietu mobilitātes portālā EURES, ir MVU. Konkrētāk, iestāde būs atbildīga par EURES pārvaldību; šis portāls patlaban privātpersonām un uzņēmumiem sniedz informāciju par nodarbinātības un darbā iekārtošanas iespējām, praktisku informāciju par darbu ārvalstīs, kā arī piedāvā rīku darbavietas piemeklēšanai.

Kādi būs Eiropas Darba iestādes mērķi un darba uzdevumi?

Eiropas Darba iestāde palīdzēs veicināt taisnīgumu un savstarpēju uzticēšanos iekšējā tirgū, nodrošinot, ka ES noteikumu izpilde tiek panākta taisnīgi, vienkārši un efektīvi. Šim nolūkam iestāde sniegs dalībvalstīm atbalstu jautājumos, kas saistīti ar darbaspēka pārrobežu mobilitāti, tostarp noteikumiem par darbinieku brīvu pārvietošanos, darbinieku norīkošanu un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu. Tā uzlabos arī dalībvalstu sadarbību nedeklarēta darba novēršanā.

Iestādes mērķi būs šādi:

  • atbalstīt dalībvalstis, lai atvieglotu privātpersonām un darba devējiem piekļuvi informācijai par savām tiesībām un pienākumiem darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, kā arī piekļuvi attiecīgiem pakalpojumiem;
  • atbalstīt dalībvalstu operatīvo sadarbību attiecīgo Savienības tiesību aktu pārrobežu izpildē, tostarp atvieglojot kopīgas inspekcijas;
  • uzņemties mediatora lomu un veicināt risinājumus strīdu gadījumos starp valstu iestādēm.

Veicot savus ikdienas uzdevumus, iestāde:

  • atvieglos privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai, kas attiecas uz viņu tiesībām un pienākumiem pārrobežu situācijās, kā arī piekļuvi darbaspēka pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem;
  • veicinās sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm, lai nodrošinātu ES tiesību aktu efektīvu izpildi;
  • pēc dalībvalstu pieprasījuma koordinēs un atbalstīs saskaņotas un kopīgas inspekcijas un kontroles pasākumus, lai apkarotu krāpšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un nedeklarētu darbu;
  • uzņemsies mediatora lomu dalībvalstu iestāžu strīdos saistībā ar ES tiesību aktu piemērošanu;
  • veiks analīzi un riska novērtējumus par darbaspēka pārrobežu mobilitātes jautājumiem;
  • atbalstīs dalībvalstu spēju veidošanu, izmantojot savstarpēju mācīšanos, apmācību un labas prakses sekmēšanu.

Darba iestāde  arī pārņems un stiprinās Eiropas platformas darbības, lai uzlabotu sadarbību cīņā pret nedeklarētu darbu. Tās darbība būs saistīta ar noteikumiem par darbaspēka mobilitāti un darba ņēmēju norīkošanu, sociālā nodrošinājuma koordinēšanu un īpašiem tiesību aktiem autotransporta nozarē.

Tā neradīs jaunas kompetences ES līmenī, un dalībvalstis arī turpmāk būs pilnībā atbildīgas par darbaspēka un sociālā nodrošinājuma noteikumiem. Iestādes pievienoto vērtību veido tas, ka tā veicinās sadarbību starp dalībvalstīm, racionalizēs esošās struktūras un sniegs operatīvu atbalstu, lai nodrošinātu noteikumu efektīvāku izpildi iedzīvotāju, uzņēmumu, kā arī valsts iestāžu interesēs. Ar Darba iestādes atbalstu dalībvalstis sociālās apdrošināšanas iemaksas varēs atgūt efektīvāk un pilnīgāk nekā līdz šim.

Šāda jauna ES iniciatīva bija nepieciešama, jo aptuveni 17 miljoni Eiropas iedzīvotāju pašlaik dzīvo vai strādā citā dalībvalstī — divas reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem. ES ir izstrādājusi ievērojamu daudzumu tiesību aktu, kas reglamentē dažādus mobilitātes aspektus, arī darba ņēmēju norīkošanu un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu. Tomēr, lai efektīvi īstenotu ES noteikumus visās dalībvalstīs, ir vajadzīga strukturēta sadarbība un pieredzes apmaiņa starp valstu kompetentajām iestādēm, kā arī resursi kopīgiem pasākumiem, piemēram, kopīgu pārbaužu rīkošanai vai valsts darbinieku apmācīšanai pārrobežu lietu risināšanai.