Pēc vairākām svētku dienām jaunais gads ir klāt!

Kārtējo reizi algas grāmatvežiem vieni skaitļi jānomaina uz citiem, daļa informācijas jāaizmirst, cita – jāaktualizē. Jāatceras dažādu speciālistu skaidrojošie viedokļi, arī tiesas prakses lēmumi… Jāpievērš uzmanība Darba likuma (DL) un likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" likuma 2019. gadā grozīto normu saturam.

Tādēļ piedāvājam ieskatīties 2020. gada darba laika kalendārā, ko lasītājiem piedāvā tā ilggadējais izstrādātājs Māris Linga, un Labklājības ministrijas (LM) mājaslapā esošajā tabulā ar minimālās stundas tarifa likmes noteikšanu visizplatītākajam normālā darba laika režīmam.

Par darba laika kalendāru

Latvijas grāmatveži ir pieraduši izmantot Māra Lingas veidoto kalendāru un turpina vadīties pēc tajā iekļautās informācijas. Atzīstu — man arī tas patīk (kalendāru skatīt raksta beigās).

Vairākus gadus darba laika kalendārā norādītais laiks tika uzskatīts par «normālo darba laiku». Tomēr patlaban šim terminam ir mazliet cits saturs. Kopš stājās spēkā Ministru kabineta (MK) 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu» par normālo darba laiku tiek uzskatīts gan darba laika kalendārā norādītais darba laiks, gan svētku dienu laiks, ja svētki sakrīt ar nedēļas darba dienām. Sakarā ar to, ka grāmatvežiem nav izstrādāti citi MK noteikumi, kas skaidrotu aprēķinus, jāvadās vien no tiem, kas ir, — no MK noteikumiem Nr. 656. Faktiski tas vien nozīmē, ka normālā darba laika nedēļā tiešām ir četrdesmit stundas, kuras visas ir jānostrādā, ja nav svētku, vai daļēji jāstrādā, ja ir svētki. Tomēr saskaņā ar DL 74. panta 1. daļas 8. punktu darbiniekam jāapmaksā gan nostrādātais (dienas, stundas), gan svētkos nenostrādātais (dienas, stundas) laiks, jo likuma 144. pantā noteikts, ka darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās. Ja nebūtu aizliegts strādāt svētkos, iespējams, darbinieks varētu nopelnīt vairāk, tādēļ pastāv šāds darbinieka aizsardzības mehānisms. Attiecīgi darba samaksa sastāv no divām daļām: par faktiski veikto darbu un par attaisnoto prombūtni.

Ja darbavietā piekopts tāds darba režīms, ka saskaņā ar grafiku būtu jāstrādā svētkos, tam būtu jāapmaksā nostrādātais laiks un papildus — piemaksa vismaz 100% apmērā.

Piedāvāju ieskatīties Labklājības ministrijas izstrādātajā tabulā un salīdzināt 2. un 5. aili. Stundu skaits ir atšķirīgs. Piemēram, 2020. gada maijā biroja darbiniekam (kas parasti svētkos nestrādā) būtu jābūt darba vietā 152 stundas, bet grāmatvedim jāapmaksā papildus 16 attaisnotās prombūtnes stundas, kopā 168. Tieši pēc tāda principa jāapmaksā cita darbinieka, kam noteikta summētā darba laika uzskaite, nostrādātais laiks. Pēc grafika šis darbinieks nav strādājis nevienā svētku dienā. Viņa nostrādātais darba laiks maijā ir 160 stundu, no kurām par 152 stundām jāmaksā «alga», par 16 stundām — atlīdzība par attaisnoto prombūtni, bet 8 stundas ir virsstundas. Proti, abiem darbiniekiem jāstrādā vienāds stundu skaits. Šāds viedoklis izteikts Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 5. jūlija spriedumā lietā Nr. A420224216, SKA–433/2019.

Visas tabulas ar minimālajām stundas tarifa likmēm dažādiem nodarbinātības režīmiem atrodamas LM mājaslapā šeit.

Labklājības ministrijas aprēķinātās četru veidu minimālās stundas tarifa likmes normālā darba laika ietvaros pa 2020.gada mēnešiem

Minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā pa 2020. gada mēnešiem (saskaņā ar Darba likuma (DL) 131. panta 1. punktu un 133. panta 1. punktu) lm.gov.lv/text/2525

*     Saskaņā ar MK 2019. gada 9. jūlija rīkojumu Nr. 342 «Par darbdienas pārcelšanu 2020. gadā» 22. jūnijs tiek pārcelts uz sestdienu, 13. jūniju, un tā ir pirmssvētku diena. 

Neapliekamo minimumu 2020. gadā prognozēs citādi

Par 2020. gada prognozējamā neapliekamā minimuma noteikšanu plašs raksts bija Bilancē Nr. 12 (2019. g. (456), 16. lpp.). Pagājušajā gadā guvām «labu mācību» par to, ka nepievērsām uzmanību skaidrojumiem par risku piemaksāt IIN, ja gada laikā nesekojām savu ieņēmumu kopsummai.

Šā gada minimuma noteikšanai tiek izmantota tā pati formula, kas iepriekš. Tomēr tā satur būtiskus uzlabojumus. Pirmkārt, fiziskās personas iepriekšējiem ieņēmumiem, uz kuru bāzes tika veikta prognoze, šogad tiks piemērots palielinošs koeficients. Tas nodrošinās mazāku piemērojamo minimumu (lielāku IIN), kā rezultātā samazināsies varbūtība, ka darbinieks paliek parādā nodokli. Otrkārt, palielināta maksimālā neapliekamā minimuma summa līdz 300 eiro mēnesī, un šādā apmērā minimums tiks piemērots ieņēmumiem līdz 500 eiro. Ja ieņēmumi pieaug, minimums pakāpeniski samazinās, līdz pavisam zūd pie summas 1200 eiro (14 400 eiro gadā). Vienīgi jāatceras, ka VID, nosakot darbinieka ieņēmumiem atbilstošu minimumu par taksācijas gadu, ņem vērā visu ieņēmumu kopsummu.

Atgādinu, ka VID, gūstot informāciju par to, ka personas ieņēmumi sasnieguši MK noteikto gada apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu (2020. gadā — 14 400 eiro), arī gada vidū (triju darba dienu laikā) var atcelt iepriekš paziņoto neapliekamo minimumu līdz taksācijas gada 31. decembrim. Tātad grāmatvedis neapliekamo minimumu drīkst piemērot līdz paziņojuma brīdim, bet labāk pierunāt saņēmēju atteikties no neapliekamā minimuma piemērošanas.

Neapliekamo minimumu iespaido visi ieņēmumi, arī tādi, kuriem tiek piemērotas zemākas IIN likmes. To neiespaido tikai neapliekamie ieņēmumi, patentmaksātāja ieņēmumi un ieņēmumi, par kuriem samaksāts MUN.

Tādēļ, ja darbinieks nāk konsultēties pie grāmatveža, kādu minimumu izvēlēties vai no tā atteikties vispār, viņš ir jābrīdina par pilnīgu un godprātīgu atklātību par visiem saviem ieņēmumiem.

Minimuma summas ierobežojums otrajā periodā

Pirms 2020. gada izlabota vēl viena «kļūda» ar mērķi samazināt IIN piemaksas risku, gadam beidzoties. Runa ir par to, ka, aprēķinot neapliekamo minimumu periodam augusts–decembris, daži grāmatveži saņēma darbiniekiem piemērojamo minimuma prognozi par summām, kas būtiski pārsniedza mēneša neapliekamo minimumu. Šādas situācijas radās, ja pirmajā periodā (janvāris–jūlijs) minimums netika piemērots (paziņota «nulle»), tādējādi uz otro gada periodu tika attiecināts gada minimuma summas dalījums ar 5 (mēnešiem).

Ņemot vērā aprēķina īpatnības, var pārliecināties, ka neapliekamā minimuma noteikšanas formula neietver sevī ieņēmumu gūšanas periodu no jūnija līdz decembrim, kad ieņēmumi varētu būt gan lielāki, gan mazāki par tiem, uz kuru bāzes tika veikta prognoze. Tādēļ, piemērojot ļoti lielu minimumu (faktiski — gada summu) gada pēdējos piecos mēnešos, tiks samaksāts relatīvi mazs ienākuma nodoklis. Lai mazinātu risku kļūt par nodokļa parādnieku, MK noteikumos Nr. 676 (par minimuma aprēķināšanu) noteikts ierobežojums: gada pēdējos piecos mēnešos piemērojamais neapliekamais minimums nedrīkst pārsniegt 1/12 daļu no gada minimuma summas.

Atgādinu, ka likumā ir noteikta minimuma gada summa, nevis mēneša, kaut arī to piemēro pa mēnešiem.

Lielāka IIN likme

Atklātība, saņemot grāmatveža padomu, kā darbiniekam rīkoties, nepieciešama ne tikai attiecībā uz neapliekamo minimumu, bet arī nosakot IIN likmi. Palicis spēkā ierobežojums ieņēmumu summai, pārsniedzot kuru IIN likme 20% apmērā kļūst par 23% likmi, — tas arvien ir 1667 eiro. Tikai pats darbinieks var zināt, vai vidēji mēnesī no gada sākuma var iznākt šāda summa, un laikus paziņot ienākumu izmaksātājiem, lai tie sāktu piemērot augstāku IIN likmi (arī tad, ja likumā noteikta zemāka likme). To var izdarīt divējādi: iesniegt ienākuma izmaksātājam rakstveida iesniegumu vai atzīmēt EDS algas nodokļa grāmatiņā — 23%.

Visbiežāk nepieciešamība augstākas IIN likmes piemērošanā ir saistīta ar pensijām un autoratlīdzībām, jo saskaņā ar IIN likuma 15. pantu šiem ieņēmumiem tiek piemērota IIN likme 20% apmērā. Saņemot šādu informāciju, minēto ieņēmumu izmaksātāji piemēros IIN 23% likmi neatkarīgi no summas lieluma.

NB! Diemžēl arī šāda piesardzība nedod simtprocentīgu garantiju, ka neizveidosies nodokļa parāds. Tiesa gan, tas attiecas tikai uz tādām ieņēmumu summām, kas saņēmēju padara par Solidaritātes nodokļa likuma subjektu — pārsniedz 62 800 eiro gadā. Saņemot šādas summas, IIN tiks piemērots 31,4% apmērā no summas, kas pārsniedz 62 800 eiro, un gandrīz vienmēr tas būs zināms, gadam beidzoties, jo gada laikā piemēro tikai 20% un 23% likmi.

IIN atvieglojumi, papildu atvieglojumi, VSAOI likmes

Vienīgais normatīvais akts, kas ir un būs spēkā arī 2020. gadā, ir 2017. gada 19. decembra MK noteikumi Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem».

IIN atvieglojumi par apgādājamajām personām, ir 250 eiro, bet tas nav jaunums, jo šāds apmērs jau iepriekš bija paredzēts 2017. gada 14. novembra MK noteikumos Nr. 676 «Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai» (17. punkts).

Paliek spēkā arī 1997. gada 8. aprīļa MK noteikumu Nr. 138 «Noteikumi par IIN papildu atvieglojumiem personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem» normas. Personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā:

• 1848 eiro gadā (154 eiro mēnesī) — personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa;
• 1440 eiro gadā (120 eiro mēnesī) — personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa.

Personai, kurai saskaņā ar likumu «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem» noteikts politiski represētās personas statuss, un personai, kurai saskaņā ar likumu «Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu» noteikts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu 1848 eiro gadā (154 eiro mēnesī).

Parasti atvieglojumus piemēro darbavietā, kur ir atzīmēta algas nodokļa grāmatiņa, bet, ja personai nav darba attiecību, grāmatiņu var iesniegt VSAA, kur atvieglojumi samazinās IIN, ja vien to pieļaus pensijas apmērs.

Ja atvieglojumi vai papildu atvieglojumi netika izmantoti gada laikā, IIN atgūstams, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

NB! VID atmaksā tikai to IIN, kas gada laikā bija samaksāts budžetā.

Darba dienas pārcelšana

Ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.

DARBA LAIKA KALENDĀRS 2020. GADAM