0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASVēršas Satversmes tiesā par obligātu prasību norādīt atbildētāja dzīvesvietas datus, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu

Vēršas Satversmes tiesā par obligātu prasību norādīt atbildētāja dzīvesvietas datus, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 11.oktobrī apturēja tiesvedību lietā un iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par Civilprocesa likumā noteikto prasību prasības pieteikumā norādīt atbildētāja dzīvesvietu, neparedzot citas alternatīvas iespējas prasības pieteikuma iesniegšanai. Tiesvedība lietā apturēta līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Izskatāmajā lietā pieteicēja – biedrība „Zemes reformas komiteja” – ir pieprasījusi ziņas par vairāku Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Šo ziņu saņemšanas nepieciešamību pieteicēja pamatojusi ar to, ka vēlas pret šīm personām vērsties tiesā ar civilprasību, proti, prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzību, jo pieteicēja uzskata, ka konkrētās fiziskās personas (Ministru kabineta bijušie un esošie locekļi) ar savu rīcību, balsojot par…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 11.oktobrī apturēja tiesvedību lietā un iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par Civilprocesa likumā noteikto prasību prasības pieteikumā norādīt atbildētāja dzīvesvietu, neparedzot citas alternatīvas iespējas prasības pieteikuma iesniegšanai. Tiesvedība lietā apturēta līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai.

Izskatāmajā lietā pieteicēja – biedrība „Zemes reformas komiteja” – ir pieprasījusi ziņas par vairāku Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Šo ziņu saņemšanas nepieciešamību pieteicēja pamatojusi ar to, ka vēlas pret šīm personām vērsties tiesā ar civilprasību, proti, prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzību, jo pieteicēja uzskata, ka konkrētās fiziskās personas (Ministru kabineta bijušie un esošie locekļi) ar savu rīcību, balsojot par konkrētu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, ir rīkojušās prettiesiski un nodarījušas pieteicējai zaudējumus. Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu informāciju atteikts izsniegt.  Līdz ar to administratīvajā tiesā izšķirams jautājums, vai ir pamats pieteicējai pieprasītās ziņas izsniegt.

Atbilstoši Latvijas Civilprocesa likuma regulējumam no personas, kura vēršas ar prasības pieteikumu tiesā, tiek sagaidīts, ka šī persona prasības pieteikumā norāda atbildētāja, ja tas ir fiziska persona, vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu. Līdz ar to no Civilprocesa likuma regulējuma izriet, ka personai, kas vēlas vērsties tiesā ar civilprasību, ir nepieciešams uzzināt iespējamā atbildētāja dzīvesvietu, lai norādītu to prasības pieteikumā, kā arī lai vērstos pēc piekritības atbilstošajā tiesā.

Tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz pienācīgu pieeju tiesai, ir fundamentāla demokrātiskā valstī personām garantējama cilvēktiesība. Vienlaikus Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā aizsargātas ikviena tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas citstarp aizsargā personas datus. Personas dzīvesvietas adrese ir nozīmīga privātās dzīves jēdzienā ietilpstoša informācija, un it īpaši tas ir sabiedrībā plaši atpazīstamas personas gadījumā. Personas dzīvesvieta ir vieta, kurā persona primāri īsteno savas privātās aktivitātes, tostarp ģimenes attiecības, audzina bērnus un veido savu privāto telpu un vidi, kurā personai būtu jājūtas drošai un pasargātai no apdraudējumiem un nevēlamas uzmanības.

Likumā šobrīd nav regulējuma, kas dotu iespēju personai iesniegt prasības pieteikumu tiesā bez iespējamo atbildētāju dzīvesvietas uzzināšanas.

Tāpēc, Augstākās tiesas ieskatā, būtu jāapsver iespēja risināt šo problēmu tādējādi, lai tiktu ievērotas gan personas (konkrētajā gadījumā pieteicējas) tiesības uz taisnīgu tiesu, gan arī būtu mazāka iejaukšanās atbildētāja tiesībās uz privātās dzīves aizsardzību, nodrošinot atbilstošu līdzsvaru starp šīm tiesībām.

Tāpēc Augstākā tiesa iesniedza Latvijas Republikas Satversmes tiesai pieteikumu par Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 1.2punkta pirmā teikuma un 132.panta pirmās daļas 6.punkta kopsakarā ar 26.panta pirmo daļu, ciktāl tie izskatāmajā lietā aplūkojamajā gadījumā pieprasa iespējamo atbildētāju – fizisko personu – deklarētās dzīvesvietas datu apstrādi, neparedzot citas alternatīvas iespējas prasības pieteikuma iesniegšanai, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam.