0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIVeselības pārbaude darba laikā

Veselības pārbaude darba laikā

Oskars Springis, NORDSTERN LTD (Apvienotā Karaliste) galvenais grāmatvedis, grāmatvedības sistēmu konsultants, Anglijas un Velsas kvalificēto grāmatvežu institūta biedrs, Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas dibinātājs un biedrs

Darbinieks strādā medicīnas iestādē uz darba līguma pamata, ir noteikts summētais darba laiks. Sakarā ar darba īpatnībām un epidemioloģisko situāciju valstī ar darba devēja rīkojumu ir noteikts, ka divas reizes nedēļā darbiniekam jānodod Covid–19 analīzes. Bieži vien laboratorijas noteiktais analīžu nodošanas laiks iekrīt darbinieka brīvdienā. Vai darba devējam ir jāapmaksā darbinieka brīvdienā analīžu nodošanai patērētais laiks? Atbilde Atbilstoši Darba likumam un Darba aizsardzības likumam darba devējam ir pienākums…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Veselības pārbaude darba laikā
Foto: © Negative Space – pexels.com

Darbinieks strādā medicīnas iestādē uz darba līguma pamata, ir noteikts summētais darba laiks. Sakarā ar darba īpatnībām un epidemioloģisko situāciju valstī ar darba devēja rīkojumu ir noteikts, ka divas reizes nedēļā darbiniekam jānodod Covid–19 analīzes. Bieži vien laboratorijas noteiktais analīžu nodošanas laiks iekrīt darbinieka brīvdienā. Vai darba devējam ir jāapmaksā darbinieka brīvdienā analīžu nodošanai patērētais laiks?

Atbilde

Oskars Springis
Oskars Springis,
NORDSTERN LTD (Apvienotā Karaliste) galvenais grāmatvedis, grāmatvedības
sistēmu konsultants, Anglijas un Velsas kvalificēto grāmatvežu institūta biedrs
Foto: Vitaliy Turovskyy

Atbilstoši Darba likumam un Darba aizsardzības likumam darba devējam ir pienākums nodrošināt nodarbinātajiem veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Tādējādi darba devējam ir jāveic atbilstoši pasākumi, kas vērsti uz darbinieku veselības aizsardzību darbā, lai samazinātu vai novērstu iespēju inficēties ar Covid–19 izraisošo vīrusu, tajā skaitā nodrošinot darba aizsardzības un epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas noteikti Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un Ministru kabineta 09.06.2020. noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Saskaņā ar Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.1 pantu1 darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par darba vietā ieviestajiem Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem. 

Tāpat darba devējam ir jāizvērtē darba vidē pastāvošais iespējamais inficēšanās risks ar Covid–19 izraisošo vīrusu un jāizstrādā darba aizsardzības pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu inficēšanās risku. Par uzņēmumā ieviestajiem darba aizsardzības pasākumiem jāinformē nodarbinātie. Būtiski, ka darba devējs, pamatojoties uz Darba likuma 54. pantu un Darba aizsardzības likuma 4. panta pirmo daļu un 8. panta pirmās daļas 4. punktu, ir tiesīgs ar rīkojumu vai iekšējo normatīvo aktu noteikt darbinieku testēšanu darba vietā, tādējādi mazinot draudus darbinieku veselībai — iespējai inficēties ar Covid–19 izraisošo vīrusu. Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par uzņēmumā pastāvošo darba kārtību. 

Apkopojot iepriekš aprakstīto, paskaidrojam, ka darba devējs ir atbildīgs, lai darba vietās tiktu veikti atbilstoši darba aizsardzības pasākumi, kas nodrošina nodarbinātajiem drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, savukārt nodarbinātajiem ir pienākums ievērot un izpildīt darba devēja noteikto darba kārtību un darba aizsardzības pasākumus.

Darba likuma 130. panta pirmā daļa2 paredz, ka darba laiks šā likuma izpratnē ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Savukārt šī likuma 141. panta pirmā daļa3 nosaka, ka atpūtas laiks šā likuma izpratnē ir laikposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata. 

Līdz ar to gadījumā, ja darbinieks pats pēc savas brīvas gribas un iniciatīvas dodas nodot Covid–19 analīzes savā brīvdienā (ja darba devējs nav noteicis obligātu pienākumu nodot šīs analīzes tieši darbinieka brīvdienā), tad minētais laiks ir uzskatāms par darbinieka brīvo laiku un nav apmaksājams. 

Savukārt, ja darbiniekam šīs analīzes ir jānodod, pamatojoties uz darba devēja rīkojumu tieši darbinieka brīvdienā, minētais laiks nav uzskatāms par darbinieka atpūtas laiku, jo šajā laikā darbinieks atrodas darba devēja rīcībā un nevar šo laiku izmantot pēc saviem brīviem ieskatiem. Tādējādi šis laiks ir uzskatāms par darbinieka darba laiku ar visām no tā izrietošajām sekām un attiecīgi arī atbilstoši apmaksājams, pamatojoties uz Darba likuma 74. panta pirmās daļas 1. punkta4 un 82. panta5 nosacījumiem.

Jāpiebilst, ka darba devējam pēc iespējas būtu jāorganizē darbinieku darba laiks tā, lai Covid–19 analīžu testu darbinieki varētu nodot uzņēmumā noteiktajā darbinieku darba laikā, tādējādi neizjaucot ierasto darbinieku darba un atpūtas laika kārtību.

Savukārt saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo un otro daļu nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.

1 Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.1 pants:
Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās darba devējs nodrošina attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj. Ja darbavietā klātienē tiek veikti darbi, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par darbavietā ieviestajiem Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem.

2 Darba likuma 130. panta otrā daļa:
Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā.

3 Darba likuma 141. panta pirmā daļa:
Atpūtas laiks šā likuma izpratnē ir laikposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata.

4 Darba likuma 74. panta pirmās daļas 1. punkts:
Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks:
pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē.

5 Darba likuma 82. panta abas daļas:
(1) Darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi gadījumos, kad šādas pārbaudes veikšana paredzēta normatīvajos aktos vai darba koplīgumā vai arī pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai.
(2) Izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, sedz darba devējs.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada maija (473.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: