0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSVeselības tūrisma produktiem - labs eksporta potenciāls
BIZNESS

Veselības tūrisma produktiem – labs eksporta potenciāls

Veselības tūrisma produktiem un pakalpojumiem Latvijā ir augsta pievienotā vērtība un labs eksporta potenciāls, un to attīstība veicinātu gan valsts ekonomisko izaugsmi, gan arī sekmētu sabiedrības labklājības līmeni. Arī Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.-2015.gadam nozīmīgāko tūrisma produktu vidū minēti pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību, tostarp veselības tūrisms, kas ir jāattīsta, jo palielina ārvalstu ceļotāju vidējo uzturēšanās ilgumu un kopējos izdevumus, turklāt to mazāk ietekmē sezonalitāte, informē Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas  Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Nolūkā sekmēt kūrortu nozares attīstību Latvijā, Ekonomikas ministrija rosināja un Ministru kabineta sēdē  5.jūlijā tika akceptēti grozījumi Tūrisma likumā, kas ir pirmais solis īpaši kūrortu nozarei domāta normatīvā…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī*

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Veselības tūrisma produktiem un pakalpojumiem Latvijā ir augsta pievienotā vērtība un labs eksporta potenciāls, un to attīstība veicinātu gan valsts ekonomisko izaugsmi, gan arī sekmētu sabiedrības labklājības līmeni. Arī Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.-2015.gadam nozīmīgāko tūrisma produktu vidū minēti pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību, tostarp veselības tūrisms, kas ir jāattīsta, jo palielina ārvalstu ceļotāju vidējo uzturēšanās ilgumu un kopējos izdevumus, turklāt to mazāk ietekmē sezonalitāte, informē Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas  Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Nolūkā sekmēt kūrortu nozares attīstību Latvijā, Ekonomikas ministrija rosināja un Ministru kabineta sēdē  5.jūlijā tika akceptēti grozījumi Tūrisma likumā, kas ir pirmais solis īpaši kūrortu nozarei domāta normatīvā regulējuma izstrādē. Pašlaik kūrortu attīstība un darbība Latvijā netiek regulēta ar īpaši šim nolūkam izstrādātiem normatīvajiem aktiem. Kūrortu attīstības aspekti ir daļēji integrēti normatīvajos aktos, kas nav tieši saistīti ar tūrismu, bet attiecas uz veselības aprūpes sistēmu kopumā, resursu izmantošanu un ekonomisko attīstību. Līdz ar grozījumiem Tūrisma likumā tiek precizēta jēdziena „kūrorts” terminoloģija, nosakot, ka turpmāk par kūrortu tiek dēvēta tikai tāda vietējās pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kas ir nodrošināta ar kūrortiestādēm, tūrisma infrastruktūru, kurā ir pieejami un veselības uzlabošanai, slimību profilaksei, rehabilitācijai un ārstniecībai tiek izmantoti tajā esošie dabas dziednieciskie resursi un kurai MK noteiktajā kārtībā ir piešķirts kūrorta statuss. Tāpat likumprojektā iekļauti jauni termini - „dabas dziednieciskie resursi” un „veselības tūrisms”. Likumprojektā noteikts, ka dabas dziedniecisko resursu izmantošanai jānotiek, ievērojot vides aizsardzības prasības un veicinot ne tikai kūrortu pakalpojumu iekšējo patēriņu, bet arī eksportu, kas akcentē veselības tūrisma produktu nozīmīgo vietu Latvijas ārējās tirdzniecības bilancē. Līdz ar grozījumiem Tūrisma likumā tiek papildināta EM kompetence, nosakot, ka viens no EM uzdevumiem tūrisma jomā ir nodrošināt arī kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas procesu. Plānots, ka sešu mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās Ekonomikas ministrija sagatavos MK noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai tiek piešķirts un anulēts kūrorta statuss. Likumprojektā precizēta arī pašvaldību kompetence tūrisma jomā - izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, pašvaldības tajos varēs noteikt kūrorta teritorijas un kūrortu attīstības perspektīvas. Kūrorta statusa piešķiršana neparedzēs nodokļu atlaides kūrorta teritorijā strādājošajiem komersantiem. Kūrorta statuss vietējai pašvaldībai vai tās daļai būs kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortu, t.sk. infrastruktūras, attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem, kuru lēmumu ietekmē ekonomiskās situācijas stabilitāte un ilgtermiņa plāni konkrētā pašvaldībā. Kūrorta statuss radīs papildus drošības sajūtu kūrortiestādēm un ar nozari saistītajiem komersantiem, ka attiecīgajā teritorijā kūrortiestāžu darbība un veselības tūrisma pakalpojumi tiks attīstīti plānveidīgi un ilgtspējīgi. Līdz ar to tiks nodrošināta kūrorta teritorijas tālāka labiekārtošana un attīstība, kā arī plašāki un daudzveidīgāki kļūs kūrortu mārketinga pasākumi, popularizējot Latvijas kūrortu pakalpojumus gan vietējā, gan ārvalstu tirgos. Uzsākot darbu pie kūrortu nozares normatīvā regulējuma izstrādes, EM izpētīja ārvalstu pieredzi, kā arī veica komersantu aptauju un izanalizēja iespējamo kūrortu darbības regulējumu Latvijā. Tika secināts, ka dažādās valstīs (Lietuva, Igaunija, Gruzija, Ukraina, Slovākija un Slovēnija) ir atšķirīga prakse kūrortu regulējuma jomā, piemēram, augstākā līmeņa vadības pilnvarojums piešķirt kūrorta statusu atsevišķai teritorijai vai arī kūrortzonas izveide publiskās un privātās partnerības ietvaros. Ir valstis (piemēram, Igaunija), kurās nav atsevišķa regulējuma kūrortu darbības noteikšanai, taču pastāv vairāki pašvaldību līmenī noteikti atbalsta instrumenti kūrortu attīstībai. Par labas prakses piemēru šajā jomā ir uzskatāma Lietuva, kūrortu tūrisms ir noteikts par vienu no prioritārajiem tūrisma virzieniem. Lietuvas kūrortu atbalsta programma paredz konkrētus uzdevumus kūrortu attīstībai, tai skaitā valsts un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu novirzīšanu kūrortu infrastruktūras būvniecībai, rekonstrukcijai un uzturēšanai. Lietuvā tiek noteikts kūrorta un kūrorta teritorijas (dzīvojamais rajons vai tā daļa) statuss, kas rada pamatu attīstību veicinošu pasākumu īstenošanai konkrētajā teritorijā. Pašreiz Lietuvā kūrorta statuss ir četrām pilsētām (Birštona, Palanga, Druskininki un Neringa), savukārt kūrorta teritorijas statuss ir piešķirts divu pilsētu teritorijām (Ignalina un Anykščiai). Kūrortu un veselības nozares nozīmību un potenciālu pierāda nozares līdzšinējā darbība. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, rehabilitācijas centros 2009.gadā apkalpoto personu vidējais uzturēšanās ilgums ir 12,8 diennaktis, kas ir ievērojami vairāk nekā citās tūristu mītnēs Latvijā (vidēji – 2,3 diennaktis). Jāatzīmē, ka 2009.gadā kūrortviesnīcās un rehabilitācijas centros ir apkalpota 61 881 persona jeb par 15% vairāk nekā 2008.gadā (53 729 personas), kamēr ekonomiskās krīzes dēļ kopējais viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto personu skaits 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija samazinājies par 28%. Likumprojekta izstrādei Ekonomikas ministrija izveidoja neformālu darba grupu, kuras sastāvā bija iekļauti pārstāvji no Jūrmalas pilsētas domes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Vides ministrijas, Kūrortu rehabilitācijas centra „Jaunķemeri”, Latvijas Kurortoloģijas asociācijas, Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas. Likumprojekta normu, kas attiecas uz tūristu mītņu atbilstības novērtēšanu un sertificēšanu, izstrādē tika iesaistīts Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Detalizēti ar grozījumiem Tūrisma likumā var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā internetā.    

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       plz@plz.lv         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058