Valsts ieņēmumu dienests informē, ka ar 2011.gada 1.jūliju ir tieši piemērojama Padomes īstenošanas regula (ES) Nr.282/2011 (pieņemta 2011.gada 15.martā), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – regula).

Regula saskaņā ar Administratīvā procesa likumu ir normatīvs akts, kuru iestāde un tiesa piemēro administratīvajā procesā, pie kam, ja tiek konstatēta pretruna starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu. Regulas ir tieši piemērojams tiesību akts.

Regulas sakarā vēršam uzmanību uz atsevišķiem pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanas principiem.

1. Pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšana

 1.1. Saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta

 PVN maksātāja (Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē regulā lietotais termins „PVN maksātājs” ir piemērojams kā „reģistrēts nodokļa maksātājs”) saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta ir tās centrālās administrācijas darbības vieta.

Lai noteiktu saimnieciskās darbības pastāvīgo vietu, jāņem vērā vieta, kur tiek pieņemti svarīgi lēmumi par saimnieciskās darbības vispārējo vadību, tās juridiskās adreses atrašanās vieta un vieta, kur tiekas uzņēmuma vadība.

Ja ar iepriekš minētajiem kritērijiem nav iespējams skaidri konstatēt saimnieciskās darbības pastāvīgo vietu, noteicošais kritērijs ir vieta, kur tiek pieņemti svarīgi lēmumi par saimnieciskās darbības vispārējo vadību.

Pasta adresi pašu par sevi nevar uzskatīt par PVN maksātāja saimnieciskās darbības pastāvīgo vietu.

1.2. Pastāvīgās iestādes vieta

Pastāvīgās iestādes vieta ir jebkura vieta, kas nav saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, ko raksturo pietiekama pastāvības pakāpe un piemērota struktūra cilvēkresursu un tehnisko resursu ziņā, kas tai ļauj saņemt un izmantot pakalpojumus, kuri sniegti tās pašas vajadzībām.

 1.piemērs

Iekšzemē reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz juridiskus pakalpojumus Krievijas personas pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā, kurai nav tiesības veikt saimniecisko darbību Latvijā. Saņemtos pakalpojumus pārstāvniecība izmanto savām vajadzībām Latvijā.

Pakalpojumu sniegšanas vieta ir Latvija un iekšzemē reģistrētais nodokļa maksātājs sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem piemēro PVN standartlikmi.

Individuālais PVN identifikācijas numurs pats par sevi nav pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka nodokļa maksātājam ir pastāvīgās iestādes vieta.

 2.piemērs

Iekšzemē reģistrēts nodokļa maksātājs „A” sniedz preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) teritorijā iekšzemē reģistrētam nodokļa maksātājam „B”, kas ir iesniedzis pakalpojuma sniedzējam Lietuvas individuālo PVN identifikācijas numuru, kurš tam ir piešķirts sakarā ar preču tālpārdošanas veikšanu uz Lietuvu.

Iekšzemē reģistrētais nodokļa maksātājs „A” pārbauda nepieciešamo informāciju un sniegtajam pakalpojumam piemēro PVN standartlikmi.

1.3. Pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta

 Fiziskas personas pastāvīgā adrese ir adrese, kas ir iekļauta iedzīvotāju reģistrā vai līdzīgā reģistrā, vai adrese, ko minētā persona ir norādījusi attiecīgajām nodokļu iestādēm, ja vien nav pierādījumu, ka šī adrese neatbilst patiesajam stāvoklim.

Fiziskās personas parastā dzīvesvieta ir vieta, kur minētā persona parasti dzīvo privātu un profesionālu saistību dēļ.

2. Pakalpojuma saņēmēja statuss

Lai noteiktu pakalpojumu sniegšanas vietu, ir jānoskaidro pakalpojumu saņēmēja statusu, t.i., vai tas ir vai nav PVN maksātājs.

Regula nosaka, kādi pierādījumi pakalpojumu sniedzējam ir jāsaņem no pakalpojumu saņēmēja, lai noteiktu pakalpojumu saņēmēja statusu.

Pakalpojumu sniedzējs var uzskatīt, ka pakalpojumu saņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību Kopienā, ir PVN maksātājs:

a) ja pakalpojumu saņēmējs ir paziņojis viņam savu individuālo PVN identifikācijas numuru un ja pakalpojumu sniedzējs saņem minētā identifikācijas numura derīguma, kā arī attiecīgā vārda/nosaukuma un adreses apstiprinājumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr.904/2010 (2010.gada 7.oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā 31.pantu;

b) ja pakalpojumu saņēmējs vēl nav saņēmis individuālo PVN identifikācijas numuru, bet informē pakalpojumu sniedzēju par to, ka viņš ir iesniedzis pieteikumu tā piešķiršanai.

3.piemērs

Iekšzemē reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz transporta pakalpojumu ES teritorijā – Zviedrijā reģistrētam nodokļa maksātājam, kas veic saimniecisko darbību Zviedrijā.

Iekšzemē reģistrētā nodokļa maksātāja rīcībā ir individuālais PVN identifikācijas numurs Zviedrijas personai un tās nosaukuma un adreses apstiprinājums.

Iekšzemē reģistrētais nodokļa maksātājs PVN minētajam pakalpojumam nepiemēro, jo tās rīcībā ir Zviedrijas personas individuālais PVN identifikācijas numurs un tās nosaukuma un adreses apstiprinājums. PVN maksā Zviedrijā reģistrēts nodokļa maksātājs, bet iekšzemē reģistrētais nodokļa maksātājs šo pakalpojumu uzrāda PVN deklarācijas 48.²rindā un deklarācijas pielikumā PVN 2 „Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Kopienas teritorijā”.

Pakalpojumu sniedzējs var uzskatīt, ka pakalpojumu saņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību Kopienā, nav PVN maksātājs, ja viņš var apliecināt, ka pakalpojumu saņēmējs viņam nav paziņojis savu individuālo PVN identifikācijas numuru.

 4.piemērs

Iekšzemē reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz konsultāciju pakalpojumu Polijas personai, kas veic saimniecisko darbību Polijā.

Polijas persona nav iesniegusi savu individuālo PVN identifikācijas numuru iekšzemē reģistrētam nodokļa maksātājam.

Iekšzemē reģistrētais nodokļa maksātājs sniegtajam konsultāciju pakalpojumam piemēro PVN standartlikmi un darījuma vērtību uzrāda PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN – 52.rindā, kā arī darījumu uzrāda PVN deklarācijas pielikuma PVN1 III daļā „Nodoklis par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem”.

Pakalpojumu sniedzējs var uzskatīt, ka pakalpojumu saņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas, ir nodokļa maksātājs:

a) ja tas no pakalpojumu saņēmēja saņem nodokļu iestāžu izsniegtu sertifikātu kā apliecinājumu tam, ka pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību, kas ļauj viņam iegūt PVN atmaksu saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/560/EEK (1986.gada 17.novembris) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā;

b) ja pakalpojumu saņēmējam nav minētā sertifikāta, tad gadījumos, kad pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir pakalpojumu saņēmēja PVN numurs (vai līdzīgs numurs, ko pakalpojumu saņēmējam piešķīrusi valsts, kurā pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību, un ko izmanto uzņēmumu identifikācijai, vai jebkāds cits pierādījums, kas apliecina, ka pakalpojumu saņēmējs ir nodokļa maksātājs) un ja pakalpojumu sniedzējs veic pakalpojumu saņēmēja sniegtās informācijas pareizības pārbaudi.

Nosakot pakalpojumu saņēmēja statusu, jāņem vērā tikai PVN iekasēšanas gadījuma iestāšanās brīdī esošos apstākļus. Jebkādas turpmākas izmaiņas saņemtā pakalpojuma izmantošanā neietekmē pakalpojuma saņēmēja statusa noteikšanu, ja vien nav ļaunprātīgas rīcības.

3. Kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides pakalpojumu un līdzīgu pakalpojumu sniegšana

 Lai nodrošinātu vienotu PVN piemērošanu attiecībā uz kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides pakalpojumu un līdzīgu pakalpojumu sniegšanu, regulā noteikts, kas ir biļešu iegāde uz šādiem pasākumiem un, kas ir ar biļešu iegādi saistīti papildpakalpojumi.

Pakalpojumi, kas saistīti ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīgiem pasākumiem ietver tādu pakalpojumu sniegšanu, kuru būtiskākā iezīme ir tiesību piešķiršana apmeklēt pasākumu apmaiņā pret biļeti vai samaksu, tostarp abonēšanu, sezonas biļeti vai periodisku maksājumu.

Iepriekšējais punkts attiecas uz tiesībām apmeklēt šādus pasākumus:

• a) izrādes, teātra izrādes, cirkus, gadatirgus, izklaides parkus, koncertus, izstādes un līdzīgus kultūras pasākumus;
• b) tiesības apmeklēt sporta pasākumus, piemēram, sacīkstes vai sacensības;
• c) izglītības un zinātnes pasākumus, piemēram, konferences un seminārus.

Papildpakalpojumi, kas saistīti ar biļešu iegādi uz kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīgiem pasākumiem, ir pakalpojumi, kurus atsevišķi par samaksu sniedz personai, kas apmeklē šos pasākumus.

Šie papildpakalpojumi ietver garderobju vai sanitāro telpu izmantošanu, bet tajos neietilpst starpnieka pakalpojumi, kas saistīti ar biļešu tirdzniecību.

4. Citi nosacījumi un precizējumi

 Par preču iegādi ES teritorijā neuzskata jauna transportlīdzekļa pārvietošanu, kuru fiziskā persona veic, mainot dzīvesvietu.

 5.piemērs

Vācijas fiziskā persona Vācijā 2013.gada janvārī iegādājās jaunu transportlīdzekli – vieglo automašīnu. 2013.gada martā Vācijas fiziskā persona maina dzīvesvietu uz Latviju un reģistrē šo mašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijā Latvijā. Reģistrējot automašīnu Latvijā, PVN fiziskai personai nav jāmaksā.

Darījums, kas sastāv tikai no pakalpojumu saņēmēja piegādātu iekārtas dažādu detaļu montāžas ir uzskatāms par pakalpojumu sniegšanu.

 6.piemērs

Iekšzemē reģistrēts nodokļa maksātājs Lietuvā reģistrētam nodokļa maksātājam „A” Lietuvā montē iekārtas detaļas, kuras piegādā pats Lietuvā reģistrēts nodokļa maksātājs „A”.

Iekšzemē reģistrētais nodokļa maksātājs izraksta nodokļa rēķinu Lietuvā reģistrētam nodokļa maksātājam „A”, nepiemērojot PVN.

Iekšzemē reģistrētais nodokļa maksātājs šo pakalpojumu uzrāda PVN deklarācijas 48.²rindā un deklarācijas pielikumā PVN 2 „Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Kopienas teritorijā”.