Ņemot vērā, ka “aplokšņu” algas ir viena no būtiskākajām ēnu ekonomikas komponentēm, Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī šogad ir veicis pētījumu par to, kā mainījusies situācija valstī nedeklarētās darba samaksas jeb “aplokšņu” algu jomā. Kopumā dati par pagājušo gadu uzrāda pozitīvu tendenci un “aplokšņu” algas pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām tā ir visnotaļ izplatīta parādība.

Jaunākais VID veiktais pētījums liecina, ka 2017.gadā kopējā nedeklarētā alga veidoja 927 milj. eiro. Tādējādi nedeklarētās darba algas īpatsvars bija 19,9% jeb 663,81 miljons eiro, kas ir par 1,7% procentiem jeb mazāk nekā 2016.gadā.

VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā: ““Aplokšņu” algu samazināšanās ir pozitīvs signāls. Visticamāk, to ir ietekmējuši gan VID īstenotie ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, gan pašu darba devēju vēlme veidot savu biznesu godprātīgi un atbildīgi pret saviem darbiniekiem. Domāju, ka šis ir piemērots brīdis, lai uzrunātu ne tikai darba algas izmaksātājus, bet vērstos arī pie pašiem darbiniekiem un skaidrotu sociālo iemaksu ietekmi uz viņu nākotnes pensiju un citiem sociālajiem pakalpojumiem”.

Uzsākta informatīva kampaņa, lai paralēli VID veiktajiem darba devēju nodokļu administrēšana un kontroles pasākumiem vērstos arī pie darba ņēmējiem un skaidrotu sociālo iemaksu nozīmi un ietekmi uz viņu nākotnes pensiju un citiem sociālajiem pakalpojumiem.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa: “Kampaņas ietvaros VSAA ar EDS starpniecību izsūtīs personalizētas vēstules 413,8 tūkstošiem darba ņēmējiem vecumā no 18 – 42 gadiem par viņu 2017.gada sociālās apdrošināšanas iemaksām un darba stāžu. VID dati uzrāda to, ka arī šajā vecuma grupā teju katram piektajam pastāv risks, ka daļa algas tiek maksāta aploksnē. Ir būtiski uzrunāt tieši šos darba ņēmējus, jo viņu nākotnes pensija un citi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi ir tieši atkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām.”

Starp nozarēm, kas rada lielākos zaudējumus valstij, jāmin dažāda veida tirdzniecība, kravu pārvadājumi, būvniecība, IT sektors, kā arī nekustamo īpašumu darījumi, kokapstrāde un sezonālā lauksaimniecība. Vienlaikus jāatzīmē, ka vairākos no šīm ilgstoši problemātiskajām nozarēm tieši pēdējos gados vērojamas pozitīvas tendences un aplokšņu algu samazināšanās. Ievērojamākais algas nodokļu plaisas samazinājums ir vērojams tādās nozarēs kā būvniecība, ēdināšana, arī dažāda veida tirdzniecība. Lielā mērā tas ir pateicoties tieši pašu nozaru pieaugošajai izpratnei un mērķtiecīgām darbībām pašsakārtošanās virzienā.