0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAVID atjaunojis vadlīnijas naudas atmazgāšanas novēršanai, tostarp ārpakalpojumu grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem

VID atjaunojis vadlīnijas naudas atmazgāšanas novēršanai, tostarp ārpakalpojumu grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem

Lai veicinātu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto prasību piemērošanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis vadlīnijas par likuma prasību praktisku piemērošanu uzraugāmajiem likuma subjektiem. Vadlīnijas izstrādātas atbilstoši grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas stājušies spēkā 2017.gada 9.novembrī. Vadlīnijas izklāsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pamatprincipus, sniedz ieskatu normatīvo aktu regulējumā, prasībās un starptautiskajos standartos. Tās skaidro uz risku balstītas pieejas izmantošanu, pakalpojumu, produktu un klientu risku noteikšanu, raksturo vispārīgas un nozaru risku pazīmes. Vadlīnijas apraksta ar klienta identifikāciju, izpēti un aizdomīgiem darījumiem saistītas nianses, sniedz ieskatu aktuālākajās nozaru tipoloģijās un…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Lai veicinātu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto prasību piemērošanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis vadlīnijas par likuma prasību praktisku piemērošanu uzraugāmajiem likuma subjektiem. Vadlīnijas izstrādātas atbilstoši grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas stājušies spēkā 2017.gada 9.novembrī.

Vadlīnijas izklāsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pamatprincipus, sniedz ieskatu normatīvo aktu regulējumā, prasībās un starptautiskajos standartos. Tās skaidro uz risku balstītas pieejas izmantošanu, pakalpojumu, produktu un klientu risku noteikšanu, raksturo vispārīgas un nozaru risku pazīmes. Vadlīnijas apraksta ar klienta identifikāciju, izpēti un aizdomīgiem darījumiem saistītas nianses, sniedz ieskatu aktuālākajās nozaru tipoloģijās un citos jautājumos.

VID uzraugāmie subjekti ir definēti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 45.panta otrajā daļā un VID identificē uzraugāmos subjektus pēc noteiktiem kritērijiem.

Galvenā subjektu identifikāciju raksturojošā pazīme ir faktiski veiktā saimnieciskā darbība. Kontroles un uzraudzības procesā nav nozīmes tam, vai saimnieciskās darbības veids pēc NACE 2 klasifikatora ir reģistrēts kā pamatdarbība, papilddarbība vai nav reģistrēts vispār. Attiecīgi šie subjekti ir:
  • Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji.
  • Nodokļu konsultāciju pakalpojumu sniedzēji.
  • Juridisko pakalpojumu sniedzēji.
  • Juridisku veidojumu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji.
  • Personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu.
  • Transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu un citu preču tirdzniecība, kā arī starpniecība minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanā, ja maksājumi tiek veikti skaidrā naudā un darījumu summa (saistītu darījumu gadījumā) sasniedz 10 000 EUR.
  • Citi finanšu pakalpojumi.
Sniedzam ieskatu nodokļu konsultantu un ārpakalpojuma grāmatvežu klientu darbību raksturojošas riska pazīmju uzskaitījumā:
Nozares risku raksturojošas pazīmes Riska identifikators Komentārs
Nodokļu konsultantu un ārpakalpojuma grāmatvežu klientu sektors         Lieli skaidras naudas darījumi klientam, kuram iepriekš nav pieredzes uzņēmējdarbībā vai kura uzņēmumi tikuši likvidēti Risks uzņēmējdarbības izmantošanai, lai legalizētu skaidru naudu
Zelta tirdzniecības nozares dalībnieki izņem ievērojamus līdzekļus no bankas kontiem Risks fiktīvu darījumu veikšanai
Klients veic skaidras naudas darījumus, kuri neatbilst tā biznesa vajadzībām, kā arī klients veic darījumus vairākās valūtās, un tie mainās pēc skaita un apjoma Risks uzņēmējdarbības izmantošanai, lai legalizētu skaidru naudu
Klienta darījumu modeļi un apmērs būtiski atšķiras no citiem līdzīgiem uzņēmumiem Risks fiktīvu darījumu veikšanai
Klientam ir saimnieciskās darbības vajadzībām neatbilstoši liels kontu vai maksājumu karšu skaits Iespējams krāpšanas, fiktīvu darījumu risks
Klienta patiesais labuma guvējs ir mainījies, bet klienta darbības shēma, darījumu partneri, darījumu apjoms nav mainījies Risks formālai patieso labuma guvēju maiņai
Klienta grāmatvedības dokumentos nav maksājumu, kas liecinātu par uzņēmuma reālu pastāvēšanu (piemēram, maksājumi par telpu nomu, komunālie maksājumi, maksājumi valsts budžetā) Fiktīvas uzņēmējdarbības risks
Klients pārskaita naudu ārvalstu uzņēmumam, kuram ir atvērts konts Latvijas finanšu iestādē Izvairīšanās no nodokļu nomaksas risks
Klients – rezidents – regulāri saņem aizdevumus no nerezidenta, kuram ir atvērts konts Latvijas finanšu iestādē Fiktīvu aizdevumu risks
Skaidras naudas darījumu apjoms klienta kontā neatbilst klienta saimnieciskās vai personiskās darbības vajadzībām Iespējama nelegālas skaidras naudas lietošana
Nozīmīgu daļu (vairāk nekā 30 %) no klienta konta debeta vai kredīta apgrozījuma mēnesī veido darījumi ar skaidro naudu, ja tas nav raksturīgi klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai Iespējama nelegālas skaidras naudas lietošana
Klienta konta apgrozījuma izmaiņas nav raksturīgas klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai Iespējami fiktīvi darījumi
Klients regulāri veic vai saņem maksājumus veselās (apaļās) summās Iespējami formāli rēķini
Klients regulāri veic vai saņem aizdevumus no partneriem, kuri neietilpst savstarpēji saistītu klientu grupā Fiktīvu aizdevumu risks
Klients saņem vai veic maksājumus par dažādiem pakalpojumiem (piemēram, konsultācijas, reklāma, mārketings), kas neatbilst tā biznesa profilam Iespējams fiktīva komercdarbība
Skaidras naudas darījums tiek veikts tā, lai mēģinātu izvairīties no darījuma atzīšanas par aizdomīgu vai neparastu Iespējama apzināta nelegālu līdzekļu legalizācija
Klients – juridiska persona – veic regulārus maksājumus personai vai personām, kas šķietami nav saistītas ar klienta saimniecisko darbību, un darījumu pamatojums un mērķis ir neskaidrs Fiktīvu darījumu risks
Maksājuma detaļas nesakrīt ar darījumu apliecinošo dokumentu detaļām (preču vai pakalpojumu veids, nosaukums, adrese u.tml.) Fiktīvu darījumu risks
Naudas līdzekļu kustība klienta kontos notiek pa apli Mākslīga apgrozījuma palielināšana
Klienti, kuri neietilpst vienā savstarpēji saistīto uzņēmumu grupā, regulāri veic un saņem maksājumus no viena un tā paša darījumu partnera Iespējama iesaiste fiktīvos darījumos
Nodokļu konsultanti un ārpakalpojuma grāmatveži ir pakļauti vidēji augstai ievainojamībai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izpratnē.

Galvenās tipoloģijas:

  • fiktīvi ieņēmumi kopā ar faktisko klientu trūkumu. Tiek atvērti fiktīvi konti preču un pakalpojumu tirdzniecībai. Tiek slēgti darījumi bez faktiskas līdzekļu plūsmas. Šādā veidā ieņēmumi tiek palielināti, un pēc tam palielinās peļņa, kas nav pamatota ar naudas plūsmu. Finanšu pārskatos ir norādītas prasības, par kurām zināms, ka tās ir nepiedzenamas un nākotnē tiks norakstītas;
  • produktu un pakalpojumu pārdošana saistītajām sabiedrībām par cenām, kas būtiski pārsniedz tirgus cenas, un nesamērīgi augstu procentu aprēķināšana. Rēķini tiek izsniegti saistītajām personām par produktiem un pakalpojumiem ar nesamērīgi augstām cenām, kas ir būtiski augstākas par tirgus cenām, tādējādi radot nepatiesu uzņēmumu veiksmes tēlu. Tiek ziņots par lielākiem ieņēmumiem un peļņu visām filiālēm, kas finanšu pārskatos rada nepatiesu uzņēmējdarbības panākumu tēlu un dod iespēju piedalīties iepirkumu konkursos par konkrētiem projektiem vai pieteikties komercbanku aizdevumiem. Parasti šie uzņēmumi pēc aizņēmuma kreditēšanas uz kontu un izņemšanas skaidrā naudā ātri pazūd vai pārceļas uz citām jurisdikcijām, un aizdevumi nekad netiek atmaksāti;
  • neto aktīvu pārvērtēšana vai samazināšana. Atkarībā no vajadzībām un interesēm bieži vien uzņēmumi pārvērtē vai nepietiekami novērtē neto aktīvus un savas darbības rezultātus. Tie norāda nepareizus ieņēmumus, izdevumus, prasības un aktīvus;
  • vairāki maksājumi par vienu un to pašu produktu vai pakalpojumu. Maksājumus veic vairākas reizes par vienu un to pašu preci vai pakalpojumu, kas veikts vienam vai citam pārdevējam. Šajā gadījumā naudas plūsmas nesakrīt ar preču un pakalpojumu kustību, ir tikai fiktīvi dokumenti;
  • darījumu nereģistrēšana. Šādos gadījumos notiek preču un pakalpojumu tirdzniecība, taču šie darījumi netiek iegrāmatoti, reģistrēti un netiek atspoguļota faktiskā naudas plūsma;
  • produktu norakstīšana. Sakarā ar fiktīvu izdevumu palielinājumu produktu norakstīšanas rezultātā ir vērojams izdevumu palielinājums un ieņēmumu, peļņas samazinājums. Norakstīšana notiek dažādu iemeslu dēļ, piemēram, nepārvaramas varas apstākļi, zādzību rezultātā radušies iztrūkumi, produktu sabojāšanās laika apstākļu dēļ, neatbilstošas uzglabāšanas dēļ, saplīšana, citi bojājumi. Norakstītās preces patiesībā tiek pārdotas skaidrā naudā. Augstāks risks ražošanas un tirdzniecības uzņēmumiem;
  • aktīvu pārdošana par būtiski zemākām cenām salīdzinājumā ar tirgus cenām. Šādos gadījumos starpību maksā skaidrā naudā vai kompensē materiālās vērtībās, piemēram, patēriņa precēs, mākslas darbos, rotaslietās utt.;
  • palielinātas rēķinu summas starptautiskā tirdzniecībā. Importa gadījumā preces no ārvalstu ražotājiem nonāk tieši pie klienta, bet rēķinu, kurš ir mākslīgi palielināts, izsniedz cits uzņēmums, bieži vien ārzonās/zemo nodokļu zonās reģistrēts. Parasti ārzonas uzņēmums pieder vietējiem uzņēmumiem, kas ir importētāji vai abu uzņēmumu dibinātāji. Vēlāk ārzonas uzņēmums kā ieguldītājs izmanto mūsu valstī pieejamās investoru priekšrocības un rēķinos mākslīgi pārmaksāto summu investē atpakaļ, bet jau ar nodokļu atlaidēm.
  • Eksporta gadījumā par precēm, kuras tiek eksportētas uz ārvalstīm, tiek izrakstīti rēķini par paaugstinātu summu, lai nelegāli iegūtus aktīvus iekļautu valsts maksājumu sistēmā. Nelikumīgos aktīvus legalizē, sajaucot tos ar legāliem aktīviem;
  • rēķini par fiktīviem pakalpojumiem, kurus izsniedz ārzonu uzņēmumi. Saņemtos līdzekļus pārskaita uz uzņēmumu nerezidentu kontiem, kas parasti atvērti kaimiņvalstīs vai citur Eiropas Savienībā. Nauda tiek izņemta un, atrēķinot komisiju, atdota skaidrā naudā uzņēmumam, kurš veica maksājumu par fiktīvo pakalpojumu;
  • ieguldījumi skaidrā naudā, iegādājoties izejvielas. Nauda, kas ienāk no nelikumīgām darbībām, netiek norādīta kā naudas iemaksa/aizdevums uzņēmumam, bet tā tiek sajaukta ar likumīgo kapitālu, lai iegādātos izejvielas, ko izmanto ražošanai. Šī kapitāla sajaukšanas metode ir īpaši bieži sastopama būvniecības nozarē, kur samaksu par daudziem pakalpojumiem var veikt skaidrā naudā;
  • skaidras naudas norēķini, kurus nepamato pārdotās preces vai sniegtie pakalpojumi. Nelegālā nauda tiek ieguldīta, izmantojot mazumtirdzniecības uzņēmumus, restorānus, azartspēļu organizatorus, kazino, uzņēmumus, faktiski nepārdodot preces vai pakalpojumus;
  • nepatiesu saistību radīšana. Viltus saistības rada ar fiktīviem līgumiem par preču un pakalpojumu saņemšanu, kā arī fiktīvu darbinieku pieņemšanu darbā. Šādiem darījumiem neseko faktiski maksājumi, un tie tiek atspoguļoti kā viltoti finanšu rezultāti finanšu pārskatos. Tādējādi tiek palielinātas izdevumu un darbības izmaksas, kā arī tiek samazināta peļņa un saistības pret valsti;
  • skaidras naudas izņemšana no uzņēmumu kontiem par produktu un izejvielu iegādi. Uzņēmumi veic maksājumus, pamatojoties uz rēķinā norādītajiem pakalpojumiem, kuri nekad nav veikti. Nauda tiek pārskaitīta uz tādu uzņēmumu kontiem, kuri nodibināti tikai īslaicīgas darbības veikšanai. Nauda no šo uzņēmumu kontiem tiek izņemta, lai iegādātos, piemēram, lauksaimniecības produktus un otrreiz pārstrādājamus materiālus. Tiek radītas fiktīvas pakalpojumu un preču iegādes darījumu ķēdes. Nauda tiek atdota atpakaļ uzņēmumu īpašniekiem, kuri veikuši maksājumus par fiktīvajiem pakalpojumiem vai precēm, ieturot komisijas maksu.

Pazīmes, kuras var izmantot kā riska identifikatorus:

  • lieli skaidras naudas darījumi klientam, kuram iepriekš nav pieredzes uzņēmējdarbībā vai tā uzņēmumi ir likvidēti, iesaistīti maksātnespējas procesos, vai tā radinieki ir bijuši amatpersonas uzņēmumos, kuri ir likvidēti, iesaistīti maksātnespējas procesos, uzkrājuši lielus nodokļu parādus;
  • klients veic darījumus vairākās valūtās, un tie mainās pēc skaita un apjoma;
  • klients veic skaidras naudas darījumus, kuri neatbilst tā biznesa vajadzībām;
  • klienta darījumu modeļi un apmērs būtiski atšķiras no citiem līdzīgiem uzņēmumiem.
Ar vadlīnijām pilnībā iespējams iepazīties sadaļā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana / Vadlīnijas.