0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAVID EDS informācija par E–darbnespējas lapām kopš to atvēršanas brīža

VID EDS informācija par E–darbnespējas lapām kopš to atvēršanas brīža

Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente

E–darbnespējas lapas kopš 2016. gada ir kļuvušas par ikdienišķām un pierastām. No 2016. gada 1. septembra Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk — EDS) tika pievienots jauns pārskats "Darbinieku darbnespējas lapu dati", kurā darba devējs var iegūt informāciju par darbiniekiem izsniegtajām un slēgtajām, kā arī anulētajām darbnespējas lapām. Darba devēji regulāri norādījuši, ka ir nepietiekami uzzināt šo informāciju tikai tad, kad darbnespējas lapa ir noslēgta, tā ir nepieciešama agrāk — precīzāk, to ir svarīgi zināt iespējami drīz pēc tās atvēršanas.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

VID EDS informācija par E–darbnespējas lapām kopš to atvēršanas brīža
Ilustrācija: Arvis Villa

Laila Kelmere, Mg.oec., praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Laila Kelmere, Mg.oec.,
praktizējoša grāmatvede,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Foto: Aivars Siliņš

E–darbnespējas lapas kopš 2016. gada ir kļuvušas par ikdienišķām un pierastām. No 2016. gada 1. septembra Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk — EDS) tika pievienots jauns pārskats “Darbinieku darbnespējas lapu dati”, kurā darba devējs var iegūt informāciju par darbiniekiem izsniegtajām un slēgtajām, kā arī anulētajām darbnespējas lapām.

Darba devēji regulāri norādījuši, ka ir nepietiekami uzzināt šo informāciju tikai tad, kad darbnespējas lapa ir noslēgta, tā ir nepieciešama agrāk — precīzāk, to ir svarīgi zināt iespējami drīz pēc tās atvēršanas.

Pieņemot darbā darbinieku, uzņēmumi un iestādes neplāno, cik daudz un bieži darbinieks slimos. Darbinieka darbnespēja ir saprotams faktors, ja slimošana netiek izmantota ļaunprātīgi, tomēr tas rada zināmas neērtības darba devējam un papildu izmaksas.

Darba ņēmēji, ja par tiem tiek maksāti visi nodokļi un darba devējs ir godprātīgs, dzīvo sociāli paredzamā un nodrošinātā vidē. Kāds iebildīs un teiks — ir vēl kur augt, vēl ir ko pilnveidot u.tml. 

Ja darbinieks ir saslimis, tehniski netiek apmaksāta tikai viena slimošanas diena, un tā ir pirmā. Normatīvie akti nosaka pienākumu darba devējam izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Par pirmajām desmit kalendāra dienām izsniedz darbnespējas lapu A. Savukārt, ja slimošana ieilgst, tiek atvērta lapa B, un, sākot ar 11. slimības dienu, slimības pabalstu izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Slimības pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Būtībā ir radīti apstākļi, lai darba ņēmējs atveseļotos un šajā laikā būtu finansiāli nodrošināts.

Darba devējam šīs ir papildu izmaksas, kuras iepriekš prognozēt un plānot ir sarežģīti.

Jautājums — cik darba devēju ir grāmatvedībā jautājuši vēsturiskos datus, lai novērtētu, cik papildu izmaksas uzņēmumam radās, lai segtu darbnespējas lapas? Un attiecīgi šos datus sasaistīja ar pārdotās preces vai sniegtā pakalpojuma pašizmaksas aprēķinu?

Lai uzņēmējam būtu finansiāli vieglāk un, iespējams, arī emocionāli, tad, aprēķinot pašizmaksu, netiešajās izmaksās varētu iekļaut kādu procentu no neparedzamajām izmaksām. Bet šoreiz šī nav raksta tēma, tāpēc atgriezīšos pie e–darbnespējas lapām.

Katrā uzņēmumā un iestādē jābūt noteiktai kārtībai, kādā darbinieks informē darba devēju par darbnespējas iestāšanos. Tradicionāli darbiniekam ir jāpaziņo savam tiešajam vadītājam, kurš informāciju tālāk nodod grāmatvedībai vai personāldaļai, ja tāda ir. Grāmatvežiem vienmēr nepieciešams arī dokumentārs apstiprinājums, jo tas ietekmē darba samaksas un slimības naudas aprēķinu. Tāpēc VID EDS sistēmā pieejamā informācija ir noderīga.

Vēl viena problēma, ar ko saskaras darba devēji, ir darbinieki, kuri šo izveidoto sistēmu izmanto negodprātīgi. Piemēram, zinot, ka tiks atbrīvoti no darba, dodas pie ārsta un atver slimības lapu. Šajā gadījumā darbinieku atbrīvot nevar, bet slimošanas laiks ietekmē neizmantotā atvaļinājuma apmēru un attiecīgi pie atbrīvošanas būs jāizmaksā lielāka atvaļinājuma kompensācija. Daži darba devēji ir norādījuši, ka darbinieks ir iesniedzis slimības lapu un vienlaikus sociālajos tīklos dalās ar bildēm no ceļojuma u.tml. 

Darba devēji par šo ir runājuši, skaidrojuši ar piemēriem un aprēķiniem, lai valsts pārstāvjiem parādītu situācijas nozīmīgumu un iegūtu atbalstu šīs situācijas sakārtošanā. Ministru kabinets ar 2019. gada maija rīkojumu “Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu 2019.–2022. gadam” noteica, ka ir jāuzlabo VID EDS sistēma, lai ļautu darba devējam pārliecināties par darbnespējas lapām. 

Darba devējs paļaujas uz VID EDS sistēmā publicēto informāciju. Bieži praksē darba devēji nosaka, ka darbiniekam ir jāiesniedz arī pati slimības lapa elektroniskā veidā, lai grāmatvedībā un personāldaļā, ja tāda ir, būtu pieejama pilna informācija par darbinieka attaisnoto prombūtni.

Darbinieks no E–veselības sistēmas var nosūtīt savam darba devējam uz elektronisko pastu informāciju par reģistrētu darbnespējas lapu (arī tādu, kas vēl nav noslēgta). Informācija darba devējam būs pieejama kā saite uz darbinieka darbnespējas lapu E–veselības sistēmā, un tā būs derīga noteiktu laika posmu. Tāpat darbinieks var saglabāt elektronisko darbnespējas lapu PDF formātā un nosūtīt to vai izdrukāt un iesniegt. Ja darbinieks kādu iemeslu dēļ pats nevar no E–veselības sistēmas nosūtīt darba devējam informāciju par izsniegto darbnespējas lapu, tam ir tiesības to lūgt izdarīt ārstam vai ārsta palīgam.

Taču pastāv problēma, kas saistīta ar datiem, kurus VID saņem (precīzāk — nesaņem) un normatīvo regulējumu, kas ierobežo šo datu nodošanu VID. Tika noteikts, ka ir nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos un nodrošināt informācijas nodošanu VID par atvērtajām darbnespējas lapām, lai šo informāciju varētu attēlot EDS.

2020. gada 17. decembrī tika izsludināti grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”. Grozījumi stājās spēkā 2021. gada 1. aprīlī.

Sākot ar šā gada 1. aprīli, lai darba devējiem nodrošinātu informāciju par izsniegtajām darbnespējas lapām personām, kas darbnespējas periodā, par kuru ir izsniegta darbnespējas lapa, ir darba ņēmēja statusā pie attiecīgā darba devēja, veselības informācijas sistēma ne retāk kā vienu reizi diennaktī nodod VID EDS šādu informāciju:

  1. par darbnespējas lapām, kas noslēgtas kopš iepriekšējās informācijas nodošanas;
  2. par VID EDS nodotajām noslēgtajām darbnespējas lapām, kas anulētas veselības informācijas sistēmā kopš iepriekšējās informācijas nodošanas;
  3. par darbnespējas lapām, kas atvērtas kopš iepriekšējās informācijas nodošanas.

Ārsts vai ārsta palīgs darbnespējas lapu sagatavo elektroniski veselības informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Tomēr jāatceras, ka normatīvajos aktos ir noteikts, ja tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu veselības informācijas sistēmā nav iespējams reģistrēt darbnespējas perioda pirmajā dienā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa, to reģistrē ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā. Būtībā saglabājas iespēja atvērt slimības lapu ar atpakaļejošu datumu. Par nepamatoti izsniegtajām darbnespējas lapām var rakstīt iesniegumu Veselības inspekcijai. Ja būs pamatoti pierādījumi, tad izsniegto darbnespējas lapu var anulēt. Veselības inspekcijai no šā gada 1. janvāra piešķirtas tiesības E–veselības sistēmā anulēt darbnespējas lapas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

Veselības ministrijas norādītajā statistikā darbnespējas lapu skaits, kas atvērtas pēc darba nespējas sākuma, 2018. gadā bija 127 973 un 2019. gadā 130 635, un katru gadu tas bija 21% no kopējā atvērto darbnespējas lapu skaita. Stabils rādītājs, ka piektā daļa tiek atvērta vēlāk, un Veselības ministrija aicinās ārstniecības iestādes sakārtot iekšējos darbnespējas lapu izrakstīšanas procesus, lai nodrošinātu savlaicīgu darbnespējas lapu atvēršanu. Iespējas saīsināt termiņu darbnespējas lapu izrakstīšanai ar atpakaļejošu datumu tiks vērtētas pēc Covid–19 pandēmijas beigām, jo viens no iemesliem darbnespējas lapu aizkavētai izrakstīšanai ir karantīna. Sakarā ar lielo darba apjomu Covid–19 kontaktpersonu apzināšanā informāciju par personām, kurām SPKC noteicis karantīnu, ārstniecības personas var saņemt ar novēlošanos. Tādā gadījumā darbnespējas lapa tiek atvērta ar to datumu, no kura cilvēks atradās pašizolācijā.

E–veselības sistēmas statistikas datos redzams, ka 2019. gadā atvērtas vairāk nekā miljons slimības lapu. Dati par 2020. gadu pilnā apmērā un par 2021. gada pirmo ceturksni diemžēl nav pieejami, bet noteikti ir pieaugums Covid–19 dēļ.

Domāju, ka aktuālās informācijas saņemšana par darbnespējas lapām tūlīt pēc to atvēršanas patiks grāmatvežiem un darba devējiem, jo tā ir iespēja ātrāk reaģēt uz izmaiņām darbaspēkā. Lai mums un mūsu darbiniekiem ir veselība, varam pilnvērtīgi strādāt un, ja nu gadās saslimt, tad, saņemot slimības naudu vai pabalstu, novērtējam to, ka mums šāds finanšu atbalsts ir pieejams!

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada jūnija (474.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: