Pārskatu par svarīgāko 2021. gadā ieviesto nodokļu administrēšanas pārmaiņu ietekmi žurnāla "Bilance" konferencē 13. janvārī sniedza Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore. Reformu rezultāti kopumā esot bijuši ļoti pozitīvi un pirms tam izteiktās dažādas negatīvās prognozes gan saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas minimālo iemaksu ieviešanu, gan VID lēmumu publiskošanu un citiem procesiem neesot piepildījušās.

"Pagājušais gads Valsts ieņēmumu dienestā un tiem, kas saņem algu, pensiju no valsts budžeta, ir bijis ļoti labs. Visi ieņēmumi galvenajās nodokļu jomās ir bijuši lielāki nekā cerēts," uzstāšanās sākumā uzsvēra VID vadītāja.

Kopējais nodokļu ieņēmumu līmenis 2021. gadā pārsniedzis 2020. gadu par 4,1%, bet īpaši naski pildījušies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (par 7,3% vairāk) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (par 7,1% vairāk) apcirkņi. Līdzīgs kāpums bijis arī uzņēmumu ienākuma nodoklim (6,5%), taču mazliet samazinājies akcīzes nodokļa apjoms (99% no iepriekšējā gada ienākumiem), kas galvenokārt esot skaidrojams ar mazākiem nodokļa ieņēmumiem no degvielas tirdzniecības.

Pagājušā gadā arī ievērojami palielinājies gada ienākumu deklarāciju atmaksu skaits (788 181 pret 734 146) un tajās atmaksātā summa (no 169,4 miljoniem 2020. gadā uz 202,5 miljoniem pērn). "Mans pieņēmums, ka tas saistīts ar to, ka cilvēkiem, esot mājās, ir vairāk laika atcerēties par iepriekšējos gados uzkrātajiem izdevumu čekiem," sacīja I. Jaunzeme. Tiesa, ne mazums bijis arī tādu ienākumu deklarāciju, kuru iesniedzējiem nodoklis bijis jāpiemaksā (pērn 218 225, kas ir par 17 tūkstošiem vairāk nekā 2020. gadā, piemaksājamās summas kopējais apjoms - 68,3 miljoni pret 45,6 miljoniem gadu iepriekš).

Vēl viena pozitīva tendence esot strauji augušais nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu skaits (no 6576 2020. gadā uz 32 894 pērn par kopējo summu 326,5 miljoni). "Tas nozīmē, ka uzņēmēji vēlas sakārtot attiecības, nevis izlikties, ka viss kārtībā un pēc tam sociālajos tīklos sūdzēties, ka tiem piemērots inkasso. Tāpat tas lielā mērā saistīts ar valdības atbalsta mehānismiem, jo atbalstu nevar saņemt, ja ir nodokļu parāds," skaidro VID ģenerāldirektore.

Vēl viens 2021. gadā ieviestais jauninājums bija VID lēmumu (kuri pieņemti pēc 2021. gada 5. augusta) par būtiskākajiem nodokļu un muitas jomas pārkāpumiem publicēšana. "Pirms šīm izmaiņām bija daudz spekulāciju par to, vai tas negraus uzņēmumu reputāciju. Savukārt pēc lēmumu publicēšanas neesmu pat dzirdējusi diskusiju par to, ka kādam būtu sagrauta reputācija, toties uzņēmēji šobrīd var ieiet mājaslapā un pārliecināties par sava darījumu partnera godprātīgumu. Patiesībā informāciju būtu nepieciešams publiskot vēl plašāk. Piemēram, riska personu saraksts aizvien nav publisks, jo tajā ir personas dati, taču kāpēc gan tas būtu slēpjams, ja cilvēku šajā sarakstā ievieto par konkrētu pārkāpumu - nodokļu nemaksāšanu?" - retoriski vaicā I. Jaunzeme.

Patlaban VID publicē lēmumus attiecībā uz uzņēmumiem piecos gadījumos:

• par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem (līdz 2021. gada 30. decembrim publicēti 15 lēmumi),
• par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem (publicēti 6 lēmumi),
• par lēmumiem, ar kuriem precizēts nodokļu apmērs saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5.2 un 5.3 daļu (publicēti 19 lēmumi),
• par lēmumiem, ar kuriem konstatēts muitas maksājumu parāds (publicēti 122 lēmumi),
• par lēmumiem, ar kuriem atteikta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa (publicēti 382 lēmumi).

Tāpat bažas neesot apstiprinājušās arī saistībā ar minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieviešanu. Kopumā konstatēts, ka sociālo iemaksu papildināšana līdz minimāli obligātajam līmenim attiecas apmēram uz 44 000 darba ņēmēju, savukārt vidējā piemaksas summa uz darba devēju ir 318,73 eiro, tāpat - uz 1805 pašnodarbinātajiem (šeit vidējā piemaksas summa - 53,95 eiro). Obligāto minimālo VSAOI ieviešana neesot atstājusi pirms tam prognozētās negatīvās sekas - masveida atlaišanas un ēnu ekonomikas pieaugumu.

"Esmu šī mehānisma atbalstītāja, jo redzu, ka cilvēkus ar zemiem ienākumiem un zemu izglītības līmeni darba devēji nereti izmanto, uzņēmuma operacionālos riskus pārnesot uz darbinieku, samazinot tā darba stundu skaitu. Kvalificētam inženierim šādus nosacījumus nepiemērosi - viņš aizies strādāt pie konkurentiem, taču cilvēkam pirmspensijas vecumā vai ar zemu izglītības līmeni, kuram visu mūžu nav veicies ar darba devēju, šķiet, ka šāda situācija ir akceptējama. Šis instruments cilvēkiem ļauj saņemt vismaz minimālu sociālo nodrošinājumu," pauž I. Jaunzeme.

Tiesa gan, kā atzina I. Jaunzeme - ap 99% saimnieciskās darbības veicēju (pašnodarbināto, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju), kuru ienākumi ir mazāki par minimālās algas apmēru, iesnieguši VID apliecinājumus, kas ļāvis minimālās VSAOI nemaksāt. Tādējādi sekas, kas varētu būt iestājušās, ja normatīvajā regulējumā nebūtu tikusi iestrādāta šī iespēja, varēja izrādīties krietni skarbākas. I. Jaunzeme norādīja, ka tā kā VID ienākumu apliecinājuma iesniegšanai jau izstrādājis arī elektronisko versiju, tā administrēšana kļuvusi vienkāršāka un VID rēķinās ar to, ka vismaz kādu laiku šī norma vēl būs spēkā.

"Vēlos pateikt milzīgu paldies grāmatvežiem un uzņēmējiem par pacietību saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu - tas bija liels pārbaudījums mums visiem. Man un kolēģiem tas deva mācību, ka nevajadzētu vienā dienā ieplānot visus iespējamos pasākumus, jo pagājušā gada 1. janvārī vienlaikus stājās spēkā ļoti daudz izmaiņu," uzstāšanās nobeigumā secināja VID ģenerāldirektore.