Valdības sēdē 18. augustā tika atlikta jautājuma skatīšana par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai".

Uz sēdi savu viedokli bija sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests (VID), izsakot bažas par FM piedāvātajiem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu attīstības virzieniem, pilnveidojot darbaspēka nodokļu sistēmu. VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes parakstītajā vēstulē norādīts uz iespējamiem nodokļu saistību izpildes riskiem un to ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem, kā arī rīcības scenārijiem pēc ziņojuma projektā plānotajām nodokļu izmaiņām.

Sniedzam saīsinātu ieskatu VID viedoklī.

Darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devēji, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā

Veselības apdrošināšanas obligātā maksājuma (VAOM) ieviešana ir saistīta ar nodokļu sloga būtisku palielināšanu darba vietām, kurās ir deklarēti relatīvi nelieli darba ienākumi. VID viedoklis – VAOM ieviešana izraisīs nodokļu saistību izpildes risku pieaugumu gan nodokļu saistību deklarēšanas, gan aprēķināto nodokļu samaksas jomās.

Pamatojoties uz nodokļu maksātāju segmentācijas rezultātiem, 25,0 % jeb 35 892 darba devēju, kas vidēji mēnesī nodarbina 218 tūkst. darba ņēmēju, identificēti nodokļu saistību izpildes riski, tai skaitā darba samaksas nepilnīga deklarēšana (t.i., “aplokšņu” algu riski). Šī nodokļu maksātāju kategorija visticamāk optimizēs nodokļu saistību apmēru. Viens no iespējamiem nodokļu optimizācijas variantiem ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sloga “kompensācija” uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) rēķina.

Pastāv iespēja, ka nodokļu maksātāji samazinās darba algu līdz robežai, pie kuras IIN slogs būs būtiski mazāks un darba devējs to varēs novirzīt VSAOI segšanai.

Arī godprātīgie nodokļu maksātāji, kuri nodarbina darba ņēmējus uz īsu darba laiku, piemēram, darba drošības speciālistus, var mainīt savu uzvedību. Šīs rīcības motivācija nav saistīta ar nodokļu optimizāciju, bet vēlmi kontrolēt savu nodokļu saistību apmēru un izvairīties no nodokļu parādu rašanās riskiem.

Godprātīgie nodokļu maksātāji var atteikties no epizodiskas vai īslaicīgas darba ņēmēju nodarbināšanas, motivējot darbiniekus reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, lai noslēgtu ar viņiem uzņēmuma līgumu. Otrs variants ir iegādāties pakalpojumu kā ārpakalpojumu. Saskaņā ar nodokļu maksātāju segmentācijas rezultātiem identificēti 3324 darba ņēmēji, kurus nodarbina nodokļu maksātāji ar labu nodokļu maksāšanas disciplīnu un kuriem 2020.g ada maijā izmaksātā darba alga bija mazāka par 60 EUR ar nostrādātajām stundām līdz 10.

Pēc VAOM ieviešanas būtiski pieaugs to nodokļu maksātāju skaits, kuriem radīsies VSAOI nenomaksas risks. Saskaņā ar statistikas datiem ceturtajai daļai darba devēju jeb 24,0 %, kas nodarbina darba ņēmējus, kuriem ienākumi mēnesī 2019. gadā bija mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu, bet lielāki par 0 EUR, uz 2020. gada 1. janvāri bija VSAOI parāds virs 150 EUR.

Darba ņēmēji, kuri tiek nodarbināti pie MUN maksātāja

Ņemot vērā būtiskās izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā, kas plānotas ar 2021. gadu, darba ņēmēji, kuri nodarbināti pie MUN maksātāja, būs spiesti mainīt nodokļu režīmu.

Pēc VID aplēsēm nedeklarētās MUN saistības 2018. gadā veidoja 55,8 % no kopējiem deklarētajiem MUN ienākumiem un salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad attiecīgais rādītājs bija 38,3 %, ir būtiski pieaudzis nedeklarētā MUN apjoms.

Augsti saimnieciskās darbības ienākumu nedeklarēšanas riski ir saistīti ar faktu, ka MUN maksātāji galvenokārt apkalpo fiziskās personas, un VID nav informācijas par šiem fizisko personu izdevumiem. Tādējādi šīs nodokļu maksātāju grupas ienākumu deklarēšanas pilnīgumu ir relatīvi grūtāk kontrolēt. Papildu ienākumu nedeklarēšanas stimuls ir nodokļu sloga straujš un būtisks pieaugums šim nodokļu maksāšanas režīmam, kas padara MUN režīmu nepievilcīgu un motivēs nodokļu maksātājus reģistrēties kā pašnodarbinātām personām.

2020. gada 1. un 2. ceturksnī MUN maksātājiem vidējais apgrozījums uz vienu darbinieku bija 496,70 EUR (61 % MUN maksātāju vidējais apgrozījums uz vienu darbinieku nepārsniedz 500 EUR mēnesī). Tādējādi var secināt, ka vismaz 61 % MUN maksātāju nodokļu optimizācijas nolūkā var tikt reorganizēts, ja vien tam netraucēs kādi citi faktori, piemēram, nozares normatīvais regulējums. Darba ņēmēju iespējamie rīcības scenāriji tika noteikti, balstoties uz MUN maksātāju pamatdarbības veidu.

VID prognozē, ka ap 38 tūkst. personu reģistrēsies kā pašnodarbinātās personas (t.i., darba vietas, kurām vidējais apgrozījums uz vienu darbinieku nepārsniedza 500 EUR).

Papildus VID vērš uzmanību uz risku, ka pašnodarbinātās personas nodokļu optimizācijas nolūkā ar IIN apliekamo ienākumu maksimāli centīsies tuvināt nullei, deklarējot maksimāli lielus ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus.

SDV, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā

Saimnieciskās darbības veicējiem (SDV), kuri darbojas vispārējā nodokļu režīmā, jau ir identificēti augsti saimnieciskās darbības ienākumu nedeklarēšanas riski. Ievērojamai daļai SDV ienākumi ilgstoši (trīs un vairāk gadus pēc kārtas) un ļoti būtiski atpaliek no ienākumiem, kurus viņi varētu gūt, strādājot algotu darbu un neuzņemoties finanšu un komerciālos riskus, kas saistīti ar uzņēmējdarbību. Izvairīšanās no saimnieciskās darbības ienākumu deklarēšanas šiem komersantiem zināmā mērā ir saistīta ar faktu, ka ievērojama daļa no tiem sniedz pakalpojumus nevis citiem komersantiem, bet fiziskām personām, kuras neveic izmaksu uzskaiti.

Pēc VID aplēsēm SDV, kuri nedeklarē ienākumus no saimnieciskās darbības pilnā apmērā, veido no 33 % līdz pat 37 % no kopējā SDV skaita.

Savukārt nedeklarētie saimnieciskās darbības ienākumi 2018.gadā veidoja 50,6 % no kopējiem saimnieciskās darbības ienākumiem.

Ņemot vērā, ka šai nodokļu maksātāju grupai plānots palielināt nodokļu slogu, SDV var izvēlēties samazināt savu nodokļu slogu, vēl vairāk nedeklarējot ienākumus no saimnieciskās darbības. Pēc VID aplēsēm šāda rīcība ir sagaidāma no aptuveni 27 tūkst. fizisko personu.

Autoratlīdzību saņēmēji

Jaunās normas ieviešana, mūsuprāt, nepaaugstinās fizisko personu ienākumu nedeklarēšanas riskus. Autoratlīdzības ienākumiem piemērojamā nodokļu sloga izlīdzināšana ar uzņēmumu līgumiem (par fiziskām personām, kurām darba devējs izmaksā gan darba algu, gan autoratlīdzību) sekmēs autoratlīdzības ienākumu īpatsvara samazināšanos kopējos ienākumos, palielinot darba algas ienākumu daļu.

Patentmaksātāji

2020. gada 1. jūlijā reģistrēti 3826 patentmaksas maksātāji, no kuriem visizplatītākās profesijas bija frizieri un skaistumkopšanas speciālisti (29,0 %), aukles (11,6 %) un fotogrāfi (8,1 %). Ņemot vērā plānotās nodokļu izmaiņas attiecībā uz patentmaksas maksātājiem, visticamāk, ka patentmaksas maksātāji, kas sniedz aukles pakalpojumus, “pāries” uz nereģistrētu saimniecisko darbību, savukārt patentmaksas maksātāji – skaistumkopšanas un fotogrāfa pakalpojumu sniedzēji, kuriem nepieciešams reklamēt savus pakalpojumus, – reģistrēsies kā pašnodarbinātas personas un mēnesī deklarēs ienākumus, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru.

VID secinājumi

Nodokļu izmaiņu ieviešana pastiprinās nodokļu nemaksāšanas riskus un palielinās VID darba apjomu:

• būtiski pieaugs apkalpojamo fizisko personu – pašnodarbināto personu – skaits (provizoriski par 41 tūkst. nodokļu maksātāju). Lielāko daļu no pašnodarbināto personu pieauguma veidos MUN “skaldīšana”, kā arī darba devēji, kuriem jau šobrīd identificēti “aplokšņu” algu riski. Izdevīgāk no nodokļu administrēšanas resursu un izmaksu viedokļa ir administrēt darba ņēmējus, nevis saimnieciskās darbības veicējus, jo fiziskām personām ir vērojama relatīvi sliktāka nodokļu deklarēšanas disciplīna, kā arī lielākas iespējas nedeklarēt saimnieciskās darbības ienākumus pilnā apmērā;
• negatīvi vērtējama darba vietu “izspiešana” no godprātīgo nodokļu maksātāju segmentiem (provizoriski ap 3,3 tūkst. darba vietu), jo šīm darba vietām iepriekš nav notikusi nodokļu optimizācija, bet, mainot nodokļu uzskaites režīmu, tiek radīti priekšnosacījumi sliktākai nodokļu deklarēšanas un samaksas disciplīnai;
• negatīvi vērtējama darba vietu “izspiešana” uz nereģistrētu saimniecisku darbību (provizoriski ap 2 tūkst. darba vietu) no mikrouzņēmumu un patentmaksas nodokļu režīmu nodokļu maksātājiem, kuriem publiski nav “jāreklamē” savi pakalpojumi. Šo nodokļu maksātāju “atgūšana” legālajā ekonomikā prasīs no VID ievērojamus resursus un intensīvu kontroli pār katra nodokļu maksāšanas procesa posma izpildi;
• būtiskai nodokļu maksātāju daļai pastiprināsies darba samaksas un ienākumu nedeklarēšanas riski (provizoriski ap 27 tūkst. saimnieciskās darbības veicēju un 34 tūkst. juridisko personu), kā rezultātā cietīs IIN ieņēmumi;
• ņemot vērā, ka jau šobrīd 24 % darba devēju, kas 2019. gadā nodarbināja darba ņēmējus, kuriem ienākumi mēnesī bija zem minimālās darba algas, ir nodokļu parāds virs 150 EUR, saiknes starp nodokļu slogu un komersanta ienākumiem pavājināšanās var novest pie ievērojami sliktākas nodokļu parādu segšanas disciplīnas, tādējādi VID prognoze par 18 tūkst. nodokļu parādnieku administrēšanu atspoguļo optimistisku prognozi;
• attiecībā uz minimālā VSAOI apmēra noteikšanu būtu jāvērtē un jāparedz rīcība arī atsevišķiem sarežģītākiem gadījumiem, piemēram, kad darba ņēmējs ir nodarbināts vairākās darba vietās un kopējie mēneša ienākumi visās darba vietās ir zem 500 EUR, taču darba ņēmējs nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu ne pie viena darba devēja.