Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par 2014.gada 17.decembra grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī.
Ar nodokli neapliekamie ienākumi
1. Mainīts ar nodokli neapliekamā ienākuma slieksnis ienākumiem, kas gūti no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas. Jaunais slieksnis noteikts labvēlīgāks nodokļa maksātājam, tas ir 3000 euro gadā:
1.1. ja fiziskās personas saimnieciskā darbība saistīta tikai ar ienākumu gūšanu no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no savvaļas velšu vākšanas, un minētie ienākumi kopā nepārsniedz 3000 euro gadā, likumā noteiktas nodokļa maksātāja tiesības ienākumu uzskaiti veikt brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus;
1.2. ja minētie taksācijas gada ienākumi ir sasnieguši 3000 euro, nodokļa maksātājam piecu darba dienu laikā jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) kā saimnieciskās darbības veicējam un jāinformē VID par izvēlēto saimnieciskās darbības ienākuma aprēķināšanas veidu, tas ir, vai ar nākamo dienu pēc minētā ierobežojuma sasniegšanas grāmatvedības uzskaite tiks kārtota vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā.
2. Likuma normās, kurās līdz šim pastāvēja piesaiste neapliekamā minimuma apmēram, ar veiktajiem grozījumiem noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā neietver un ar nodokli neapliek ienākumus 1000 euro apmērā no palīdzības:
2.1. kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības institūcijas lēmumu, no arodbiedrības naudas līdzekļiem, kuri veidojas no arodbiedrības biedru naudas maksājumiem un ārvalstu arodbiedrību ziedojumiem (dāvinājumiem);
2.2. naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas, pamatojoties uz reliģiskās organizācijas vai tās iestādes institūcijas (amatpersonas) lēmumu, sniegts no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem;
2.3. naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas sniegts no sabiedriskā labuma organizācijas (izņemot reliģisko organizāciju) līdzekļiem, vai palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas sniegušas lietās, kurām piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa.
3. Likums papildināts ar šādiem jauniem ar nodokli neapliekamo ienākumu veidiem:
3.1. ienākums no papildpensijas kapitāla, kas veidojies no fiziskās personas (vai tās laulātā vai radinieka) veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem;
3.2. darba devēja dāvana, kas taksācijas gada laikā nepārsniedz 14,23 euro;
3.3. kompensācija, kas samaksāta cietušajam par radīto kaitējumu, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai brīvprātīgi kriminālprocesā;
3.4. saskaņā ar likumu “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” izmaksātais zaudējumu atlīdzinājums, kurš nav saistīts ar darba (dienesta) attiecībām vai to pārtraukšanu vai kuram nav ienākuma gūšanas rakstura;
3.5. atlīdzība par morālo kaitējumu, pamatojoties uz tiesas nolēmumu civillietā.
Neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojumi
4. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu neapliekamā minimuma piemērošanas kārtību visiem Latvijas nodokļu maksātājiem, tai skaitā tiem, kuri ārvalstīs ieguvuši pensionāra statusu agrāk, nekā tas noteikts Latvijā, ar grozījumiem likumā noteikts, ka vispārējo neapliekamo minimumu 75 eiro piemēro līdz brīdim, kad ārvalsts pensijas saņēmējs sasniedzis Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu. Attiecīgas izmaiņas ir veiktas arī samazinātās patentmaksas piemērošanai, nosakot, ka to var piemērot personas, kas saņem vecuma pensiju un ir tiesīgas piemērot pensionāra neapliekamo minimumu.
5. Likumā noteikts, ka turpmāk nodokļa maksātājs varēs piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu, kura taksācijas gada laikā no 1.jūnija līdz 31.augustam saņem ar algas nodokli vai sezonas laukstrādnieku nodokli apliekamus ienākumus, ir vecumā līdz 19 gadu vecumam un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē.
Ienākuma noteikšana darījumos,kuros nekustamais īpašums tiek ieguldīts pamatkapitālā
6. Ar grozījumiem likumā noteikts, ka ienākumu no nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā nosaka kā apmaiņā iegūto kapitāla daļu vai akciju nominālvērtības un nekustamā īpašuma iegādes vērtības starpību.
7. Ja fiziskā persona kapitālsabiedrības pamatkapitālā iegulda nekustamo īpašumu apmaiņā pret kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām, par tāda ienākuma gūšanas dienu, kas radies no nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, uzskatāma diena, kad apmaiņā iegūtās kapitāla daļas vai akcijas tiek atsavinātas.
8. Ar grozījumiem noteikts, ka ienākumu no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā nosaka kā apmaiņā iegūto kapitāla daļu vai akciju nominālvērtības un nekustamā īpašuma atlikušās vērtības starpību. Nosakot ienākumu no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, saimnieciskās darbības izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei, visā laikā, kad nekustamo īpašumu lietoja saimnieciskajā darbībā, neņem vērā.
9. Ja nekustamo īpašumu pārklasificē un 60 mēnešu laikā no pārklasificēšanas iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā, ienākums, kas gūts brīdī, kad nekustamais īpašums ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, nosakāms kā ienākums no saimnieciskās darbības.
Nekustamā īpašuma atsavināšana, ja tā sastāvā ir lauksaimniecības zeme
10. Precizētas likuma normas attiecībā uz nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja tā sastāvā ir lauksaimniecības zeme, nosakot:
10.1. ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecības zeme un mežs vai cita veida zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem), lauksaimniecības zemei noteikto nodokļa atbrīvojumu attiecībā uz ienākumu no šā nekustamā īpašuma atsavināšanas piemēro proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme;
10.2. lauksaimniecības zemei noteikto nodokļa atbrīvojumu nepiemēro, ja atsavina nekustamo īpašumu un šā nekustamā īpašuma objektu kopību veido lauksaimniecības zeme un ēkas vai būves.
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis
11. Lai novērstu nepamatotu atvieglotā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksāšanas režīma piemērošanu, likumā ir noteikts, ka maksātājs, kurš vienlaikus no viena un tā paša ienākuma izmaksātāja saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu un citu ienākumu no uzņēmuma līguma vai darba līguma izpildes, nepiemēro īpašo sezonas laukstrādnieku ienākuma aplikšanas kārtību, bet maksā nodokli likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.
12. Lai mazinātu administratīvo slogu sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem, no likuma ir izslēgta prasība iesniegt VID paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, norādot sezonas laukstrādnieku ienākumu.
Citi būtiskākie grozījumi
13. Turpmāk, aizpildot gada ienākumu deklarāciju, ar nodokli neapliekamie ienākumi būs jānorāda, ja to kopējā summa pārsniegs 4000 euro gadā, izņemot no valsts budžeta izmaksātos ar nodokli neapliekamos ienākumus.
14. Likums papildināts ar izņēmumu, kas paredz nepiemērot minimālo iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu 50 euro apmērā nodokļa maksātājam, kas ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs (ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai ja aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 euro), proporcionāli par taksācijas gada periodu, kurā nodokļa maksātājs ir atradies bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām nodokļa maksātājam – fiziskajai personai – ir izsniegta darbnespējas lapa “B”. Grozījumu piemēro, sākot ar taksācijas gadu, kas sākas 2015.gadā.
15. Lai nodrošinātu likuma normu atbilstību citos normatīvajos aktos ietvertajām normām, kā arī novērstu Latvijas tiesību aktu neatbilstību Eiropas Savienības tiesībām, ir veiktas izmaiņas attiecībā uz ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamo ienākumu, nosakot, ka:
15.1. ienākumam no maksājumiem par intelektuālo īpašumu, kas nav autoratlīdzība (honorārs) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu, piemēro nodokļa likmi 5 % apmērā;
15.2. ar nodokli apliekamais ienākums ir procentu ienākums un tam pielīdzināms ienākums, arī ar procentu ienākumu saistīts ienākums, izņemot procentu ienākumu no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību vērtspapīriem, kā arī procentu ienākumu, procentiem pielīdzināmo ienākumu, arī ar procentu ienākumu saistīto ienākumu no publiskā apgrozībā esošiem finanšu instrumentiem;
15.3. ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajos gadījumos piemēro atbrīvojumu arī tad, ja ienākuma guvējs ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts rezidents.
16. No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas 2014., 2015., 2016. un 2017.gadā gūtos ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” vai valsts budžeta līdzekļiem par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendijām vai atlīdzībām.
17. Ar grozījumiem noteikts, ka uz personālsabiedrības biedru attiecināmajai personālsabiedrības ar nodokli apliekamā ienākuma daļai, kas ir ienākums no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums vai ienākums no kapitāla pieauguma, attiecīgi piemēro 10 vai 15 procentu likmi.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par 2014.gada 17.decembra grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī. Ar nodokli neapliekamie ienākumi 1. Mainīts ar nodokli neapliekamā ienākuma slieksnis ienākumiem, kas gūti no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas. Jaunais slieksnis noteikts labvēlīgāks nodokļa maksātājam, tas ir 3000 euro gadā: 1.1. ja fiziskās personas saimnieciskā darbība saistīta tikai ar ienākumu gūšanu no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no savvaļas velšu vākšanas, un minētie ienākumi kopā nepārsniedz 3000 euro gadā, likumā…
