Turpinām informēt, ka 12. februārī stājās spēkā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas pieņemti 2020. gada 30. janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis vēl šādus skaidrojumu par būtiskām izmaiņām likumā.

Ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi

Par saimnieciskās darbības izdevumiem uzskata valstij vai pašvaldībai piederošā publiskajā infrastruktūrā veiktu ieguldījumu vai valstij vai pašvaldībai piederoša ceļa uzturēšanas ieguldījumu (jauna likuma 8.panta 2.²daļa).  Likumā atrunāti nosacījumi attiecībā uz izdevumiem, kas veikti valsts vai pašvaldībai piederošajās teritorijās publiskās infrastruktūras izveidošanai vai tās sakārtošanai, kuriem izpildoties, nodokļu maksātājam ir tiesības nodokļa bāzē neiekļaut izdevumus par darījumiem, kas noslēgti, sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Par publisku infrastruktūru ir uzskatāmas ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot.

Precizē izdevumus, kas saistīti ar darbinieku nogādāšanu no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu (likuma 8.panta piektās daļas 2.punkts), nosakot ka tie ir saimnieciskās darbības izdevumi (un nevis personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi).

Precizē izdevumus, kas saistīti ar uzņēmuma piešķirtajiem bēru pabalstiem (likuma 8.panta piektās daļas 7.punkts), nosakot ka tie ir saimnieciskās darbības izdevumi (un nevis personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi).

Precizē izdevumus saistībā ar papildu balvas nodrošināšanu čeku loterijas izlozēm, kuras nodokļa maksātājs veic saskaņā ar Čeku loterijas likuma 9. pantu, nosakot ka tie ir saimnieciskās darbības izdevumi (likuma 8.panta piektās daļas 8.punkts, piemērojams ar 2019.gada 1.janvāri (likuma pārejas noteikumu 43.punkts)).

Savukārt, uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem attiecināms pārskata gadā izmaksās iekļauto sociālās infrastruktūras aktīvu vērtības samazinājums, kā arī šo aktīvu atlikusī vērtība, ja aktīvs tiek norakstīts (likuma 8.panta četrpadsmitā daļa, piemērojama aktīviem, kuri iegādāti, sākot ar 2020.gada 1.janvāri).

Priekšapmaksa preces vai pakalpojuma sniedzējam

Attiecībā uz avansā izsniegtajiem līdzekļiem likuma 8.pants tiek papildināts ar jaunu 2.¹daļas 1.punktu.

Tas nosaka izsniegtā avansa maksājuma termiņa periodu – 12 mēneši, līdz kuram veiktais maksājums nav uzskatāms par peļņas sadali.

Izsniegtais avansa maksājums maina savu ekonomisko būtību pēc 12 mēnešiem pēc tā izsniegšanas, ja līdzekļu saņēmējs nav sniedzis norunāto pakalpojumu vai piegādājis preci. Ja minētais darījums netiek uzsākts 36 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts avansa, galvojuma vai rokas naudas maksājums, nodokļa maksātājam nav tiesības samazināt nodokļa bāzē iekļauto maksājuma apmēru, precizējot attiecīgā taksācijas perioda deklarāciju. Tomēr vienlaikus uzņēmumam arī jāvērtē, vai šāds maksājums pēc ekonomiskās būtības nav kvalificējams kā aizdevums. Līdz ar to, ja darījums nav noticis ilgāku laika periodu, tad nodokļu maksātājam jānodrošina, ka izsniegtais avansa maksājums kvalificējas kā aizdevums, par kuru attiecīgi tiek saņemti procentu maksājumi, un tad šāds maksājums tiks vērtēts kā aizdevums saskaņā ar likuma 11.panta normām.

Minētā norma iekļauta likumā, lai novērstu peļņas mākslīgu izņemšanu, tādēļ, piemēram, ja celtniecības uzņēmums ir piedalījies konkursā, vai noslēdzis līgumu par darbu veikšanu, bet neatkarīgu apstākļu ietekmē darbi tiek kavēti, tad šādos, ekonomiski pamatotos gadījumos likuma 8.panta 2.¹daļas 1.punkts nav saistošs.

Reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšana

Jauna likuma 8.panta devītā daļa paredz normu, kas atrunā, ka reprezentatīva automobiļa iegādes vērtību veido arī citas automobiļa uzlabošanas un papildus aprīkojuma iegādes izmaksas (neatkarīgi no tā, vai tās tiek vai netiek kapitalizētas), kas veiktas 12 mēnešu periodā no automobiļa iegādes mēneša. Jāņem vērā, ka šīs summas noteikšanai netiek ņemti vērā izdevumi, kas saistīti ar automobiļa obligāto ikgadējo apkopi.

Hibrīdneatbilstības

Likums papildināts ar jaunu 7.¹pantu “Hibrīdneatbilstības”, kuru nosaka Padomes 2017. gada 29. maija direktīva  2017/952/ES ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešajām valstīm groza Direktīvu 2016/1164/ES. Tā mērķis ir neitralizēt hibrīdneatbilstības, ne tikai mijiedarbojoties Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmām, bet arī gadījumos, kad darījumā ir iesaistīta trešā valsts, un vismaz viena no darījumā iesaistītajām personām ir nodokļa maksātājs, vai, reverso hibrīdu gadījumā Eiropas Savienības dalībvalstī izveidota vienība.

Hibrīdneatbilstību neitralizēšanas normas tiek piemērotas tikai gadījumos, kad darījumi notiek starp saistītām personām.

Saistībā ar minētās kārtības ieviešanu likums papildināts attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu fondiem un alternatīvo ieguldījumu fondiem (likuma 2.panta 3.¹daļa, spēkā ar 2022.gada 1.janvāri), kā arī noteikts jauns ar nodokli apliekams objekts – hibrīdneatbilstības rezultāts saskaņā ar likuma 7.¹pantu (likuma 4.panta otrās daļas 2.punkta “k” apakšpunkts).

Uzņēmumu ienākuma nodoklis reorganizācijas gadījumā

Precizētas likuma normas, kas piemērojamas nodokļa maksātāju reorganizācijas procesā (likuma 4.panta otrās daļas 2.punkta “h” apakšpunkts, 4.panta 8.¹daļa, 17.panta divdesmitā daļa, 18.panta pirmā un 1.¹daļa).

Atlaides piemērošana saskaņā ar likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”

Piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībai ir tiesības atlaidi piemērot tikai tai nodokļa daļai, kas taksācijas periodā aprēķināta par peļņas daļu, kura, ievērojot noslēgtajos līgumos par ieguldījumu veikšanu minētos nosacījumus, gūta no saimnieciskās darbības, par kuru tai ir izsniegta atļauja piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus (likuma pārejas noteikumu 23.¹punkts).

VID informē par grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā