Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 9. jūlijā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 324 „Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 677 „Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”” (turpmāk –Noteikumi Nr.324), kas stājās spēkā  18. jūlijā.

Noteikumi Nr. 324 pieņemti, lai:

• atvieglotu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, nodrošinot darbību vienkāršotas transfertcenu dokumentācijas regulējumam;
• atvieglotu transfertcenu noteikšanas kārtību zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem.

Noteikumi Nr. 324 paredz tiesības nodokļu maksātājiem – starptautisko uzņēmumu grupu komercsabiedrībām – izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, līdz ar to samazinot administratīvo slogu un veicinot tiesisko noteiktību transfertcenu jomā.

Noteikumi Nr. 324 nosaka:

• gadījumus, kuros nodokļu maksātājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem;
• zemas pievienotās vērtības pakalpojumu tirgus vērtības noteikšanas kārtību.

Atbilstoši Noteikumiem Nr. 324, ar kuriem papildināti Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 677 „Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 677), nodokļu maksātājs ir tiesīgs izvēlēties un attiecībā uz ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā objekta un transfertcenas cenas noteikšanu piemērot vienkāršoto kārtību zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, kas atbilst Noteikumu Nr. 667 18.²punktā noteiktajiem zemas pievienotās vērtības pakalpojumu kritērijiem:

• pakalpojumiem ir atbalsta funkcijas raksturs, tas ir, tie neveido daļu no starptautiskās uzņēmumu grupas pamatdarbības. Minētais neizslēdz gadījumu, ka pakalpojums veido pamatdarbību vienai starptautiskas uzņēmumu grupas komercsabiedrībai, kura attiecīgo atbalsta funkciju izpilda (sniedz pakalpojumu) citām saistītajām starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībām;
• pakalpojumu nodrošināšanai nav nepieciešams izmantot unikālu un vērtīgu nemateriālo īpašumu, kā arī šāds nemateriālais īpašums nerodas pakalpojumu sniegšanas rezultātā;
• nodokļu maksātājs, kurš sniedz pakalpojumu, saistībā ar pakalpojumu neuzņemas un nekontrolē būtiskus riskus, turklāt šo pakalpojumu sniegšanas rezultātā minētajam nodokļu maksātājam šādi riski nerodas.

Noteikumu Nr. 667 izpratnē par zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem var būt: grāmatvedības un revīzijas pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, ar personālvadību saistītie pakalpojumi, ar interneta un telekomunikāciju pakalpojumiem saistīti atbalsta funkciju pakalpojumi u.c.[1]

Vienlaikus Noteikumos Nr. 677 ir noteikti nosacījumi, kuri nodokļa maksātājam jāievēro, lai piemērotu vienkāršotu transfertcenu noteikšanas kārtību zemas pievienotās vērtības pakalpojuma vērtības aprēķināšanai.[2]

Izvēloties un piemērojot vienkāršotu transfertcenu noteikšanas kārtību, zemas pievienotās vērtības pakalpojumu tirgus cena nosakāma Noteikumu Nr. 677 18.⁷, 18.⁸ un 18.⁹ punktā noteiktajā kārtībā, un ar nodokli apliekamajā bāzē iekļaujamais ar nodokli apliekamais objekts tiek noteikts kā starpība starp darījuma cenu un tirgus vērtību, kura noteikta šo noteikumu 18.⁷, 18.⁸ un 18.⁹ punktā noteiktajā kārtībā.

[1] Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr. 677 „Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 18.⁴punkts

[2] Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr. 677 „Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” Nr. 677 18.⁶punkts