0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAVID papildinājis skaidrojumu par algu subsīdiju uzrādīšanu grāmatvedībā

VID papildinājis skaidrojumu par algu subsīdiju uzrādīšanu grāmatvedībā

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas

Valsts ieņēmumu dienests (VID)  martā aktualizējis metodisko materiālu "Valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid-19", kurā norādīts, ka uzrādot algu subsīdijas, darba devējs bruto darba algu izmanto kā bāzi darbaspēka nodokļu aprēķināšanai, bet neatkarīgi no Covid-19 situācijas darba devējam ir saistošas Darba likuma normas un darba līguma nosacījumi. Darba devējam ir jānodrošina Darba likuma normu piemērošana: 1) gan attiecībā uz nolīgto darba samaksas apmēru un minimālo apmēru (t. i., darba alga (par darba līgumā noteiktu pilnu slodzi) nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu neatkarīgi no tā, vai darbinieks ārkārtējās situācijas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Karolina Grabowska from Pexels

Valsts ieņēmumu dienests (VID)  martā aktualizējis metodisko materiālu "Valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid-19", kurā norādīts, ka uzrādot algu subsīdijas, darba devējs bruto darba algu izmanto kā bāzi darbaspēka nodokļu aprēķināšanai, bet neatkarīgi no Covid-19 situācijas darba devējam ir saistošas Darba likuma normas un darba līguma nosacījumi. Darba devējam ir jānodrošina Darba likuma normu piemērošana:

1) gan attiecībā uz nolīgto darba samaksas apmēru un minimālo apmēru (t. i., darba alga (par darba līgumā noteiktu pilnu slodzi) nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu neatkarīgi no tā, vai darbinieks ārkārtējās situācijas dēļ strādā 2 dienas nedēļā vai 5 dienas nedēļā);

2) gan attiecībā uz pienākumu izmaksāt darba samaksu nolīgtajā apmērā.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. panta 2.1 daļa attiecībā uz darba devēju neuzliek pienākumu rēķināt nodokļus no vidējās darba algas kādā iepriekšējās darbības periodā, bet bruto darba algas noteikšana ir tāda pati kā citos nodarbinātības mēnešos (ievērojot Darba likumu un darba līguma noteikumus). Galvenā atšķirība šajā gadījumā ir tā, ka neto algas daļu nodrošinās VID, izmaksājot algu subsīdiju, kas ļauj darba devējam par subsīdijas apmēru samazināt faktisko naudas plūsmu un saglabāt darbavietu, neradot kaitējumu darbinieka sociālajam nodrošinājumam (VSAOI apmēram).

Piemērs.

Darbiniekam atbilstoši darba līgumam ir noteikts normāls darba laiks (8 stundas dienā) un bruto darba alga mēnesī ir minimālā alga (500 eiro 2021. gadā), savukārt piemaksa veidojas kā 1 % no produkcijas pārdošanas vērtības, kas pārsniedz 100 000 eiro mēnesī no pārsnieguma.

Rezultātā par personu 2020. gada augustā–oktobrī VID deklarētā vidējā alga bija 1200 eiro mēnesī, un VID aprēķina, ka par pilnu mēnesi šim darbiniekam algu subsīdija būs 500 eiro. Janvārī darbinieks strādā 6 stundas dienā un nepārdod produkciju tādā apjomā, lai saņemtu piemaksu. Rezultātā darba devējam arī par janvāri ir jānodrošina bruto alga 500 eiro, bet, piesakoties uz algu subsīdiju, darba devējs var minimizēt izmaksas un neatlaist darbinieku. Darba devējs informē darbinieku, ka pieteiks darbiniekus algu subsīdijai līdz 2021. gada jūnijam un darbinieki neto algas daļu (vai visu neto algu) saņems nevis no darba devēja bankas konta, bet no VID kā algu subsīdiju. Algas samaksas dienā darba devējs informē darbinieku, kāda ir aprēķinātā alga un kādu daļu no tās neizmaksās darba devējs.

Ja pieņem, ka no bruto algas 500 eiro neto alga būtu 400 eiro, tad darba devējs, zinot, ka VID izmaksājamā algu subsīdija ir 500 eiro (ja ir bijusi vienošanās ar darbinieku, ka darba alga netiks izmaksāta noteiktajā datumā), var neveikt neto algas izmaksu, jo to nodrošinās VID kā algu subsīdiju. Savukārt darbaspēka nodokļus darba devējs aprēķina, pieņemot, ka bruto alga ir 500 eiro.

Ja darbinieks nepiekrīt mainīt algas saņemšanas dienu, tad, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. panta 2.1 daļā noteikto, ka “atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa”, darba devējs nodrošina darba algas aprēķināšanu un izmaksāšanu atbilstoši Darba likumam un darba līgumam (atbilstoši darba līgumā noteiktajam apmēram un noteiktajai dienai), bet tad, kad darbinieks saņem algu subsīdiju, darba devēja izmaksāto neto algas daļu (tādā apmērā kā algu subsīdija, bet ne lielākā par neto algu) pārgrāmato par aizdevumu darbiniekam.

Atkarībā no darba apjoma krituma un attiecīgi arī atlīdzības samazinājuma algu subsīdija var:

  • būt tādā apmērā, ka tā nosedz tikai daļu aprēķinātās algas (jo subsīdija ir 50 % apmērā no iepriekšējo periodu bruto deklarētā ienākuma);
  • būt visas aprēķinātās darba algas apmērā (ja ir nozīmīgs ienākuma samazinājums);
  • pārsniegt darba algu (ja ir būtisks ienākuma samazinājums).

Ja VID izmaksātais atbalsts algu subsīdijai pārsniedz darba devēja aprēķinātās darba samaksas neto apmēru, minētais pārsniegums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: