Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu izklāstu: 2011.gadā Iesniedzēja darbinieku ienākumi tika pakļauti dubultajai aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli gan Latvijā, gan Somijā. 2010.gada 15.jūlijā Iesniedzējs noslēdza sadarbības līgumu par sastatņu montāžas un demontāžas darbiem ar Somijā reģistrētu uzņēmumu un kopš 2010.gada 17.jūlija veica sadarbības līgumā minētos darbus Somijā. Līdz 2011.gada novembrim (ieskaitot) Iesniedzēja darbinieki tika sūtīti komandējumā strādāt Somijā kā Latvijā reģistrēta komersanta darbinieki un iedzīvotāju ienākuma nodoklis par Somijā strādājošiem iesniedzēja darbiniekiem tika samaksāts Latvijā (par periodu no 2011.gada janvāra līdz 2011.gada novembrim (ieskaitot).. 2011.gadā Somijas Valsts nodokļu pārvalde elektroniski painformēja Iesniedzēju par Iesniedzēja pastāvīgās pārstāvniecības reģistrāciju ar 2010.gada 15.jūliju un ir aprēķinājusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa kā arī kavējuma procentu maksājamo summu par darbinieku 2011.gada ienākumiem Somijā. Ņemot vērā Somijas Valsts nodokļu pārvaldes Iesniedzējam aprēķinātos kavējuma procentus par nesamaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas nepārtraukti auga katru dienu, kā arī faktu, ka Iesniedzējs tika iekļauts parādnieku reģistrā, kas, savukārt, Iesniedzējam traucēja slēgt biznesa darījumus Somijā, Iesniedzēja vadība pieņēma lēmumu par meitas uzņēmuma S Finland OY reģistrēšanu Somijā un Iesniedzēja finanšu līdzekļu novirzīšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa un kavējuma procentu maksājumu veikšanai. Iesniedzējs ir izpētījis Latvijas Republikas un Somijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – Konvencija), kuras Iesniedzēja gadījumam atbilstošs 5.panta 3.punkts nosaka, ka būvlaukums, celtniecības vai montāžas projekts, vai ar to saistītā pārraudzības vai konsultatīvā darbība tiks uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šī celtniecība, projekts vai darbība notiks ilgāk nekā 6 mēnešus. Tādējādi Iesniedzēja darbinieku atalgojums bija pakļauts aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli Somijā no pastāvīgās pārstāvniecības reģistrācijas brīža, kas izriet no Konvencijas 15.panta 2.punkta. Ņemot vērā minēto, Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu, kā Iesniedzējs var atgriezt par 2011.gadā darbiniekiem izmaksāto atalgojumu gan Latvijā, gan Somijā dubultā samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iesniedzējs, atbildot uz VID 2013.gada 2.septembra vēstuli „Par papildu ziņu pieprasīšanu”, papildu ziņās apliecina, ka par vienu un to pašu periodu, t.i., no 2011.gada janvāra līdz 2011.gada novembrim (ieskaitot), Iesniedzējs dubultā samaksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli par Iesniedzēja darbinieku algota darba ienākumiem, kas gūti Somijā. Šāda situācija izveidojās, jo par vienu un to pašu periodu: 1) Iesniedzējs ieturēja aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli no darbinieku algām, samaksājot to Latvijā; 2) kad Somijas Valsts nodokļu pārvalde aprēķināja iedzīvotāju ienākuma nodokli, Iesniedzējs to samaksāja kā juridiska persona, neveicot nekādus papildus atvilkumus no Iesniedzēja darbinieka ienākumiem. Ņemot vērā minēto un Iesniedzēja iesniegumā aprakstīto konkrēto tiesisko situāciju, VVID lūdza Finanšu ministrijai sniegt tiesisko palīdzību, atbildot uz jautājumu, vai VIDkonkrētajā tiesiskajā situācijā ir tiesīgs Iesniedzējam atgriezt 2011.gadā Latvijas Republikas budžetā iemaksāto algas nodokli par iesniegumā minētajiem darbiniekiem tādā apmērā, kāda tā konkrētiem Iesniedzēja darbiniekam rezumējošā kārtībā ir noteikta par 2011.taksācijas gadu. Finanšu ministrija sniedz šādu viedokli. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 24.panta septītā daļa noteic, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (redakcija, kas bija spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim). Atbilstoši minētā likuma pārejas noteikumu 79.punktam 24.panta septīto daļu piemēro ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2011.gada 1.janvāri. Ievērojot minēto, Iesniedzēja darbinieki 2011.gadā guva ienākumu par darbu Somijā, kas likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums. Latvijas Republika un Somijas Republika ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – Konvencija), kas stājās spēkā 1994.gada 1.janvārī. Atbilstoši Konvencijai Latvijas Republikas rezidenta algota darba ienākumus, kas gūti Somijas Republikā, var aplikt ar nodokli Somijas Republikā. Kā izriet no Iesniedzēja sniegtā apraksta, minētās tiesības Somijas Republika izmanto. Tādējādi no Konvencijas un likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu analīzes viedokļa nav iespējama nodokļa dubulta uzlikšana. Finanšu ministrija, izvērtējot Iesniedzēja aprakstīto situāciju, uzskata, ka Iesniedzējam ir jālabo paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām (turpmāk – Paziņojums), norādot algotā darba ienākumu par darbu Somijā Paziņojuma ailē „Neapliekams ienākums” ar kodu 3050. Turklāt Iesniedzējam ir jālabo arī Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par attiecīgajiem pārskata mēnešiem, norādot ailē „Ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis” nulli. Tādējādi, veicot Paziņojuma labojumu, Iesniedzējs varēs atgūt kļūdaini Latvijas budžetā iemaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Savukārt, tā kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2.pantam ir fiziskā persona, Iesniedzēja darbiniekam vai bijušajam darbiniekam ir tiesības veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārrēķinu attiecībā uz Somijā 2011.gadā gūto algotā darba ienākumu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju. Ja Iesniedzēja darbiniekam vai bijušajam darbiniekam pirms šo labojumu veikšanas ir atmaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz gada ienākuma deklarācijas par 2011.gadu pamata, VID, nosakot Iesniedzējam atmaksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu, ņem vērā fiziskajām personām atmaksāto nodokli, t.i., no Iesniedzējam atmaksājamās nodokļa kopsummas atskaita fiziskajām personām atmaksāto nodokli. Savstarpējus strīdus par to summu atgūšanu, kas ir vienādas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kuru Iesniedzējs nav saņēmis no valsts budžeta, jo fiziskajām personām ir veikta nodokļa atmaksa, vai kuras ir vienādas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru fiziskās personas nevar atgūt pēc tā atmaksas Iesniedzējam, Iesniedzējam un tā darbiniekiem ir iespējams risināt civiltiesiskā kārtībā. VID, pamatojoties uz Finanšu ministrijas izteikto viedokli, sniedz sekojošu uzziņu. Ievērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2.panta 1.punktā noteikto, nodokli maksā fiziskās personas (turpmāk – maksātāji), kas atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām” ir iekšzemes nodokļu maksātāji (turpmāk - arī rezidenti) un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā un/vai ārvalstīs. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 24.panta septītajā daļā noteikts, ka ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus, ja vienlaikus izpildīti šādi nosacījumi:

1) algota darba ienākumi gūti par darba pienākumu veikšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu;
2) gūtie algota darba ienākumi attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tam analoģisku nodokli;
3) maksātājs nav personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam − Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā šā likuma 17.¹panta izpratnē.

Latvijas Republikas un Somijas Republikas Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – Konvencija) 15.pantā 1.punktā ir noteikts, ka saskaņā ar 16., 18. un 19.panta noteikumiem darba alga un citi tai pielīdzināmie atalgojuma veidi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad algotais darbs tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Šādos gadījumos saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī. Saskaņā ar Konvencijas 15.panta 2.punktā noteikto neatkarīgi no 1.punkta noteikumiem, atalgojums, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikts ar nodokli tikai pirmajā pieminētajā Valstī, ja:

a) atalgojuma saņēmējs ir atradies otrajā Valstī ne vairāk kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā;
b) atalgojumu maksā darba devējs vai viņa pilnvarota cita persona, kas nav otrās Valsts rezidente, un
c) atalgojums netiek izmaksāts no pastāvīgas pārstāvniecības vai pastāvīgas bāzes, ko darba devējs izmanto otrajā Valstī.

Tā kā iesniegumā aprakstītajā konkrētajā tiesiskajā situācijā Iesniedzēja saimnieciskās darbības aktivitātes Somijas Republikā atbilda pastāvīgās pārstāvniecības pazīmēm, tad saskaņā ar Konvencijas 15.panta 1.punktā ietvertajiem nosacījumiem iesniegumā minētie algota darba ienākumi 2011.gadā bija pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli Somijas Republikā. Turklāt, ņemot vērā likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 24.panta septītajā daļā noteikto, šie ienākumi ir atbrīvojami no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka algas nodokļa ieturēšanu un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veic darba devējs, kas nodarbina darbinieku - (nodokļa maksātāju). Tādējādi, lai arī saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta pirmo daļu algas nodokļa aprēķināšanas un budžetā iemaksāšanas pienākums no algota darba ienākumiem ir noteikts darba devējam, saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2.panta 1.punktu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas ir fiziskās personas. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 4.panta otrajā daļā noteikts, ka maksātājs, izņemot personas, kas minētas likuma 20.pantā, maksā nodokli atbilstoši deklarācijai rezumējošā kārtībā. Taksācijas gada laikā tiek izdarīti nodokļa avansa maksājumi. Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā summa pēc pārbaudes izrādās mazāka par avansā samaksāto, Valsts ieņēmumu dienests triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam radušos starpību. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta sestās daļas 5.punktā ir noteikts, ka deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina ārvalstīs gūtā ienākuma apmēru, veidu un samaksāto nodokli. Tādējādi, ievērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta ceturtajā daļā noteikto, atgūt Latvijas Republikas budžetā iemaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli no algota darba ienākumiem, kas saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 24.panta septīto daļu ir atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, var iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju ar dokumentiem, kas apliecina nodokļa samaksas faktu ārvalstīs, kā arī to, ka tieši šie algota darba ienākumi ir tikuši pakļauti dubultai aplikšanai ar nodokli. Konkrētajā tiesiskajā situācijā no darbinieku algota darba ienākumiem Somijas Republikas budžetā nodokli Iesniedzējs ir samaksājis no saviem līdzekļiem. Darba likuma 78.pantā ir noteikti ieturējumi, ko var veikt darba devējs un kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām. Atbilstoši Darba likuma 78.panta pirmajā daļā noteiktajam ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, var izdarīt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu: 1) summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt vai ja pārmaksājums pamatojas uz tādiem apstākļiem, kuros vainojams darbinieks; 2) avansu, kas izmaksāts uz darba samaksas rēķina, kā arī neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izmaksāts darbiniekam sakarā ar komandējumu vai darba braucienu vai arī citu paredzamo izdevumu segšanai; 3) izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, ja darbinieku atlaiž no darba pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau saņēmis atvaļinājumu, izņemot gadījumu, kad darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz šā likuma 101.panta pirmās daļas 6., 7., 9. vai 10.punktu. Tādējādi Darba likuma 78.panta pirmajā daļā noteiktais uzliek darba devējam ierobežojumus attiecībā uz ieturējumu veikšanu no veiktām izmaksām darbiniekiem un Iesniedzējam, pamatojoties uz darba devēja atprasījuma tiesībām, nav tiesības papildus jau ieturētajam un Latvijas Republikā budžetā iemaksātajām iedzīvotāju ienākuma nodoklim, ieturēt vēl to nodokli, kas par šiem ienākumiem ir iemaksājams ārvalsts budžetā. Konkrētajā tiesiskajā situācijā, kad Iesniedzēja darbinieku algota darba ienākumi ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli Somijas Republikā, Iesniedzējam no darbinieku ienākumiem vajadzēja aprēķināt un ieturēt nodokli saskaņā ar Somijas Republikas nodokļu aprēķināšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un pārskaitīt to Somijas Republikas budžetā. Savukārt Iesniedzējs algas nodokli no darbinieku ienākumiem ir aprēķinājis saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ieturējis un pārskaitījis Latvijas Republikas budžetā, savukārt Somijas Republikas budžetā nodokli ir iemaksājis no saviem līdzekļiem, neieturot to no darbiniekiem. Ņemot vērā minēto, Iesniedzējam ir tiesības atprasīt un atgūt Latvijas Republikas budžetā iemaksāto algas nodokli no to darbinieku algotu darbu ienākumiem, par kuriem Iesniedzējs ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģiska nodokļa maksājumus Somijas Republikā. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 6.punktā noteikto nodokļu maksātājiem ir tiesības iesniegt nodokļu administrācijai iesniegumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits), nav beidzies šā likuma 23.panta 5.¹ daļā noteiktais deklarācijas precizējumu iesniegšanas termiņš vai šā likuma 23.panta 5.² daļā noteiktajā gadījumā nav pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu. Tādējādi Iesniedzējam, lai atgūtu iesniegumā minētās Latvijas Republikas budžetā iemaksātās algas nodokļa summas, ir jāprecizē 2011.gada ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, izslēdzot ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli no to iesniegumā minēto darbinieku algota darba ienākumiem, kuri ir tikuši pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli Somijas Republikā un kuru Iesniedzējs Somijas Republikas budžetā ir iemaksājis no saviem līdzekļiem, ailē „Ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis” uzrādot nulli. Turklāt Iesniedzējam ir jāprecizē par iesniegumā minētajiem darbiniekiem paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (turpmāk – paziņojums) par 2011.taksācijas gadu. Paziņojumā Iesniedzēja darbiniekiem, kuru algota darba ienākumi saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 24.panta septīto daļu ir atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, paziņojuma ailē „Neapliekams ienākums” ar kodu 3050. Attiecībā uz Iesniedzēja tiesībām atgūt Latvijas Republikas budžetā iemaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli jāņem vērā, ka Iesniedzēja darbiniekiem kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem ir tiesības no gada apliekamo ienākuma apjoma atskaitīt likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmajā daļā minētos attaisnotos izdevumus, un veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārrēķinu, atgūstot pārrēķina rezultātā radušās pārmaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas. Ņemot vērā minēto, Iesniedzēja no algas ieturētais un budžetā pārskaitītais iedzīvotāju ienākuma nodoklis neatbilst tam iedzīvotāju ienākuma nodoklim, kāds fiziskajai personai tiek noteikts rezumējošā kārtībā par konkrēto taksācijas gadu. Tādējādi VID Iesniedzējam var atgriezt tikai tādu iesniegumā minēto darbinieku Latvijas Republikas budžetā iemaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kāda tā konkrētiem iesniedzēja darbiniekiem rezumējošā kārtībā ir noteikta par 2011.taksācijas gadu.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

VID par iespēju atgūt pārmaksāto IIN, pēc nodokļa dubultās nomaksas Latvijā un Somijā

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €