0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAVID par IIN normu piemērošanu izmaksātajām kompensācijām par dzīvokļa īri darbiniekam

VID par IIN normu piemērošanu izmaksātajām kompensācijām par dzīvokļa īri darbiniekam

Valsts ieņēmumu dienests  sniedz uzziņu par šādu faktu izklāstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs nodarbina vairākas personas, kuras darba dēļ pie Iesniedzēja ir mainījušas savu dzīves vietu, pārceļoties no ārvalstīm uz Latviju un kuru darba līgumi paredz piešķirt šīm personām dzīvojamo telpu īres maksas kompensācijas. Proti, darba līgumos ir paredzēts mēneša limits īres maksas kompensācijai, un Iesniedzējs kompensē īres maksu (tai skaitā komunālos pakalpojumus) tās faktiskajā apmērā, pamatojoties uz darbinieka iesniegtajiem dokumentiem (īres līgums, rēķins), bet ne vairāk par darba līgumā noteikto limitu. Visas Iesniedzēja nodarbinātās personas ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā. Nodokļu likumu izpratnē tās ir uzskatāmas par Latvijas Republikas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts ieņēmumu dienests  sniedz uzziņu par šādu faktu izklāstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs nodarbina vairākas personas, kuras darba dēļ pie Iesniedzēja ir mainījušas savu dzīves vietu, pārceļoties no ārvalstīm uz Latviju un kuru darba līgumi paredz piešķirt šīm personām dzīvojamo telpu īres maksas kompensācijas. Proti, darba līgumos ir paredzēts mēneša limits īres maksas kompensācijai, un Iesniedzējs kompensē īres maksu (tai skaitā komunālos pakalpojumus) tās faktiskajā apmērā, pamatojoties uz darbinieka iesniegtajiem dokumentiem (īres līgums, rēķins), bet ne vairāk par darba līgumā noteikto limitu. Visas Iesniedzēja nodarbinātās personas ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā. Nodokļu likumu izpratnē tās ir uzskatāmas par Latvijas Republikas rezidentiem. Saistībā ar to Iesniedzējs vēlās saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Vai aprakstītās īres maksas kompensācijas ir kvalificējamas kā „sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo darba attiecību pamata” saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta otro daļu? 2. Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kāds ir ekonomiskais un juridiski loģiskais pamatojums šādai minēto normu iztulkošanai? 3. Vai arī likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normās ir atrodams kāds cits tiesiskais pamatojums tam, ka no aprakstītajām īres maksas kompensācijām būtu jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis? 4. Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai aprakstītās īres maksas kompensācijas ir kvalificējamas kā „algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis” saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmo daļu?                                              5. Vai arī likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” normās ir atrodams kāds cits tiesiskais pamatojums tam, ka par aprakstītajām īres maksas kompensācijām būtu jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas?   Valsts ieņēmumu dienests uz Iesniedzēja uzdoto pirmo, otro un trešo jautājumu par algas nodokļa apmēra noteikšanu, paskaidro: Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta otrajā daļā noteikts, ka pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata komercsabiedrībās, kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no cita darba līguma izpildes. Atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumu Nr.112 „Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis” (turpmāk – Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumi Nr.112) 2.punktam ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo darba vai dienesta attiecību pamata darbiniekam vai personai, kura ir dienestā (turpmāk – darbinieks), izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Tādējādi jebkuri ienākumi, maksājumi vai labums, ko darbinieks saņem uz pašreizējo darba attiecību pamata no darba devēja, ir apliekami ar algas nodokli. Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumu Nr.112 3.punktā ir noteikti ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis. Atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumu Nr.112 3.4.apakšpunktam ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis ir darba devēja dotais labums darbinieka, viņa ģimenes locekļu vai darbinieka un viņa ģimenes locekļu personīgajam patēriņam, kas izpaužas īpašuma nodošanas vai īpašuma lietošanas tiesību nodošanas veidā, vai sniegto vai apmaksāto pakalpojumu veidā. Algas nodoklis maksājams saskaņā ar attiecīgā labuma tirgus vērtību neatkarīgi no tā, vai darbinieks var to pārvērst naudas izteiksmē vai nevar, par šādu darba devēja doto labumu: 1) labums, kas gūts, darba devējam sedzot izdevumus par darbinieka dzīvojamo telpu, vasarnīcas, garāžas un saimniecības ēku īri un komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju, tālruņa abonēšanu un sarunu apmaksu; 2) darba devēja apmaksāti izdevumi, kas saistīti ar darbinieka mājsaimniecībai nepieciešamā personāla algošanu; 3) labums, kas gūts, lietojot dzīvokli, kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs (darba devēja atbilstošo izmaksu apmērs). Savukārt Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumu Nr.112 4.6.apakšpunktā noteikts, ka ienākumi, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, ir izdevumi, ko darba devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz citu darba devēja norādītu vietu veicot maksājumus par darbinieka iepriekšējā dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, ja darbinieka ģimene paliek iepriekšējā dzīvesvietā. No iesnieguma pielikumā pievienotā darba līguma projekta secināms, ka Iesniedzējs pieņem darbā darbiniekus, lai tos nodarbinātu Latvijā, nevis norīko darbiniekus no vienas darba devēja patstāvīgās darba vietas uz citu darba devēja norādītu vietu. Līdz ar to iesniegumā aprakstītajā situācijā uz Iesniedzēju nav attiecināms Ministru kabineta 1998.gada Tādējādi konkrētajā tiesiskajā situācijā darbiniekam saskaņā ar darba līgumu ar algas nodokli apliekamo ienākumu veido kompensācijas izmaksas par darbinieka dzīvesvietas īri un komunālajiem pakalpojumiem un dzīvesvietas īres līgumā paredzētās drošības naudas iemaksa. Līdz ar to Iesniedzēja personificētie izdevumi par iesniegumā minēto darbinieku īres maksas kompensācijām (t.sk. komunāliem pakalpojumiem) saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta otro daļu un  Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumu Nr.112 3.4.1.apakšpunktu ir uzskatāmi par ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis.   Uz Iesniedzēja uzdoto ceturto un piekto jautājumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, VID paskaidro. Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmo daļu darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu. Tā kā Iesniedzēja personificētie izdevumi par darbinieku īres maksas kompensāciju (t.sk. par komunāliem pakalpojumiem) veido ar algas nodokli apliekamu ienākumu, tad ievērojot likuma „Par Valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmo daļu, šie ienākumi veido arī darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu.