Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvos materiālu  "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana debitoru parādiem", kurā informē, ka 2022. gada 21. aprīlī stājās spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi  9. pantā "Nedrošie debitoru parādi", kas papildināja kārtību, kādā nedrošie debitoru parādi ir norakstāmi vai iekļaujami nodokļa bāzē. Grozījumi likuma 9. pantā ir piemērojami uzkrājumiem, kas izveidoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri.

Debitora parādam, kurš bija izveidojies 2017. gadā, nepiemēro likuma 9. pantā noteikto kārtību, tomēr vērtē tā atbilstību likuma 9. panta trešajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

VID norāda, ka likuma pārejas noteikumu 47. punkts noteic, ka pārejas laika nosacījums debitora parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021. gada 31. decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši (jeb pieci gadi) no uzkrājuma izveidošanas dienas.

Nodokļa maksātājam jānodrošina uzkrājuma izveidošanas izsekojamība katram debitora parādam, lai nodrošinātu 36 vai 60 mēnešu izsekojamību.

Katrs nodokļa maksātājs var patstāvīgi izlemt par to, kādas tieši darbības/pasākumus tas veiks un kādos termiņos, lai atgūtu nesamaksāto parāda summu. Piemēram, atgādina parāda samaksas datumus debitoram (rakstveidā, pa tālruni utt.), nosūta lūgumus, atgādinājumus vai brīdinājumus, kuros informē debitoru par nesamaksātajām parādu summām, vai citādi informē savus debitorus.

Nosacījumi, kuriem izpildoties, debitora parāda summas neapliek ar UIN

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzē neiekļauj parādu summas, ja nodokļa maksātājs veicis visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības un ir ievērots 1. punkta nosacījums un vēl viens no pārējiem nosacījumiem:

• 1) debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
• 2) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;
• 3) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība – debitore – ir izslēgta no uzņēmumu reģistra vai atbilstoša reģistra citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī, vai valstī, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
• 4) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora – fiziskās personas – un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību;
• 5) debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet nav lielāka kā 20 eiro;
• 6) debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2% no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 eiro;
• 7) parāda summa nav atgūta no debitora – fiziskās personas, kura nav ar uzņēmumu saistīta persona, dzēšot tam izsniegto aizdevumu un ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā dzēstā summa saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pantu netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;
• 8) parāda summa ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi: a) debitora – juridiskās personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta – maksātnespējas procedūras pabeigšanu, b) debitora – fiziskās personas – bankrota procedūras pabeigšanu;
• 9) parāda summa saskaņā ar tiesas nolēmumu atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram;
• 10) parāda summa nav atgūta no debitora, kura darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un tas ir izslēgts no komercreģistra;
• 11) debitors – fiziskā persona – ir miris;
• 12) debitors ir atbrīvots no parāda samaksas Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā.

Nodokļa maksātājs patstāvīgi izvērtē, kurš no nosacījumiem piemērojams, atkarībā no tā konkrētās situācijas un debitora parāda summas lieluma.

Nodokļa maksātājs var samazināt UIN bāzi par:

• 1) tādu atgūtā parāda summu, kura ir bijusi iekļauta zaudējumos (izdevumos) vai par kuru izveidots speciālais uzkrājums nedrošiem parādiem, ja šī summa ir iekļauta ar UIN apliekamajā bāzē kādā no iepriekšējo pārskata gadu taksācijas periodiem;
• 2) tādu parāda summu vai par tādu samazinātu speciālo uzkrājumu summu, kurai piemērojams 9. panta trešajā daļā noteiktais atbrīvojums, ja šī summa ir iekļauta ar UIN apliekamajā bāzē kādā no iepriekšējo pārskata gadu taksācijas periodiem.

Nodokļa maksātājs patstāvīgi nosaka debitoru parādu atzīšanas, atgūšanas un norakstīšanas politiku savā grāmatvedības politikā.