| Normatīvā akta nosaukums |
Komentārs/skaidrojums |
Pieņemts |
Spēkā no |
| Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā |
Ar grozījumiem izslēgta likuma 36. panta otrā daļa. Likuma 42. pants papildināts ar devīto daļu, nosakot, ja pašvaldības dome azartspēļu organizētājam ir atteikusi šajā pantā minētās pašvaldības atļaujas izsniegšanu, bet azartspēļu organizētājs pašvaldības domes lēmumu ir pārsūdzējis un likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru uzdots atļauju izsniegt un pašvaldībai vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi, pašvaldība azartspēļu organizētājam izdod attiecīgo pašvaldības atļauju. Noteikumi papildināti ar pārejas noteikumu 21. punktu, nosakot, ka attiecībā uz šā likuma 36. panta otrajā daļā minētajiem darījumiem, kas veikti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 36. pantā par tā otrās daļas izslēgšanu, azartspēles organizētājs nodrošina personu (spēlētāju) identificējošo datu un ar šo personu veikto darījumu apliecinošo dokumentu saglabāšanu ne mazāk kā piecus gadus. Veikti redakcionāli precizējumi 36. panta trešās daļas 2. punktā un 68. panta otrās daļas 2. punktā. |
26.10.2017 |
09.11.2017 |
| Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā |
Likums papildināts ar jauniem terminiem, piemēram, grupa (juridisko personu vai juridisku veidojumu grupa), virtuālā valūta, virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējs. Lai atklātu aizdomīgus darījumus, uzmanība tiks pievērsta vēl plašākam personu lokam. Jaunā redakcijā ir definēts patiesais labuma guvējs (līdz šim fiziskā persona), definīcija paplašināta atbilstoši starptautiskajiem standartiem, nosakot arī patieso labuma guvēju attiecībā uz juridiskām personām un juridiskiem veidojumiem. Likuma 3. panta pirmās daļas 9. punktā robežvērtība no 15 000 euro samazināta uz 10 000 euro skaidras naudas apritei, tādā veidā pārņemot ES direktīvā noteikto, ka personām, kuras tirgojas ar precēm un maksājumus saņem vai veic 10 000 euro vai lielākā skaidras naudas apmērā vienā vai vairākās operācijās, ir risku paaugstinoši apstākļi, atbilstoši kuriem ir nepieciešams veikt klientu izpēti. Likumā ir noteiktas jaunas prasības klienta identifikācijai, patiesā labuma guvēja noskaidrošanai un klienta izpētei, paredzot to kā vienotu pasākumu kopumu klienta izpēti. Līdz ar to mainīts likuma III nodaļas nosaukums uz “Klienta izpēte”.
Likuma 5. pants papildināts ar jaunu – 2.1 daļu, nosakot, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu ir atzīstama neatkarīgi no tā, vai konstatēts, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti. Savukārt jaunais 5.1 pants reglamentē likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamību. Likumā veikti arī citi grozījumu. |
26.10.2017 |
09.11.2017 |
| Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā |
Papildināts likuma 10.1 pants, nosakot, ja ir pamats uzskatīt, ka biedrības vai nodibinājuma rīcība ar finanšu līdzekļiem vai citiem mantiskiem labumiem ir vērsta uz kāda šā likuma 10. panta 1. 1 daļā minētā aizlieguma pārkāpumu, VID pamatojoties uz valsts drošības iestādes motivētu atzinumu, pieņem lēmumu par papildu pienākumu uzlikšanu biedrībai vai nodibinājumam uz vienu gadu no lēmuma paziņošanas dienas. Noteikta, ka biedrības darbības izbeigšanai pieteikumu tiesā var iesniegt prokurors vai VID. Pēc VID vai prokurora motivēta pieteikuma tiesa var aizliegt biedrībai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā veikt publisko darbību vai citu darbību. Veikti arī citi likuma grozījumi. |
02.11.2017 |
06.12.2017 |
| Grozījumi likumā "Par grāmatvedību" |
Likuma 3.pants ir papildināts ar piekto daļu, kurā noteikts, ja valsts vai pašvaldību budžeta finansētās iestādes (t.sk. aģentūras) sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām valsts vai pašvaldību budžeta finansētajām iestādēm (t.sk. aģentūrām), tās nav uzskatāmas par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējām. Grozījumos mainīts nosacījums par obligāto prasību – arī turpmāk ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti būs jāiegrāmato ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts, un obligāti - ne vēlāk kā līdz tā finanšu pārskata parakstīšanas datumam, kuru sagatavo par šo pārskata periodu. Piemēram, ja uzņēmumam pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu un gada pārskatu paraksta 30.aprīlī, tad dokumentus par iepriekšējo gadu drīkstēs iegrāmatot līdz 30.aprīlim. Izņēmums ir tie nodokļu maksātāji, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 euro. Izņēmuma gadījumā dokumentus var iegrāmatot ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, kurā attiecīgais dokuments ir saņemts vai izsniegts, un obligāti ne vēlāk kā līdz tā finanšu pārskata parakstīšanas datumam, kuru sagatavo par šo pārskata periodu, bet, ja finanšu pārskats netiek sagatavots, - attiecīgi līdz datumam, kad iesniedzama mikrouzņēmumu nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija, kuru sagatavo par šo pārskata periodu. Attaisnojuma dokumentiem, kuru datums ir 1999.gada 1.janvāris vai vēlāk, glabāšanas laiks turpmāk būs 10 gadi. Likuma 10.panta sestā daļa ir papildināta ar to dokumentu veidu uzskaitījumu, kurus uzņēmumam ir tiesības pārvērst elektroniskā formā. Vienlaikus 10.panta sestā daļa ir papildināta ar nosacījumiem, kas jāievēro, ja uzņēmums vēlas iznīcināt oriģinālo dokumentu. |
09.11.2017 |
06.12.2017 |
| Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" |
Ar grozījumiem precizēta nodevu administrācijas definīcija – nodalot terminu „nodevu administrācija” no termina „nodokļu administrācija”. Noteikts valsts nodevu administrācijas pienākums veikt valsts nodevu uzskaiti un deleģējums Ministru Kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts nodevu administrācija veic valsts nodevu uzskaiti, nodrošinot administrēšanas procesa rezultāta sagatavošanu. Precizētas tiesību normas attiecībā uz valsts nodevu objekta noteikšanas kārtību, izslēdzot no likuma „Par nodokļiem un nodevām” valsts nodevu objektu uzskaitījumu. Pilnveidots pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto valsts nodevu atmaksas process, lai tādējādi mazinātu administratīvo slogu valsts nodevas maksātājam, kā arī nodrošinātu valsts nodevu atmaksas procesā iesaistīto institūciju darbības efektivitāti. Likumā veikti arī citi grozījumi. |
16.11.2017 |
13.12.2017 |
| Grozījums likumā "Par grāmatvedību" |
Ar grozījumiem 7.1 pants papildināts ar sesto daļu, nosakot, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu, lai iegrāmatotu aprēķināto nodokli, var tikt uzskatītas arī normatīvajos aktos noteiktās nodokļu deklarācijas. Lai uzskaitītu nodokļu administrācijas un valsts nodevas administrācijas administrētos nodokļus, nodevas un citus tās administrētos uz valsts budžetu attiecināmos maksājumus, par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīti minētās administrācijas izdotie dokumenti (piemēram, administratīvajā procesā pieņemtie lēmumi) arī tad, ja šajos dokumentos nav ietverts kāds no šā likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajiem rekvizītiem vai norādāmā informācija par saimniecisko darījumu. Nodokļu administrācija un valsts nodevas administrācija, uzskaitot tās administrētos nodokļus, nodevas un citus maksājumus, grāmatvedības reģistros var izdarīt ierakstus, pamatojoties arī uz valsts informācijas sistēmas konkrētā datuma aprēķiniem, kas veikti atbilstoši normatīvajiem aktiem. |
23.11.2017 |
01.01.2018 |
| Ārlietu ministrijas gada 27. novembra informācija Par līguma stāšanos spēkā |
Ārlietu ministrija informē, ka 2017. gada 24. novembrī stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (parakstīts Rīgā 2016. gada 13. aprīlī, ratificēts Saeimā 2016. gada 6. oktobrī, publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 202 (5774) 2016. gada 18. oktobrī). |
13.10.2016 |
24.11.2017 |
| Ministru kabineta 2017. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 643 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām””
|
Saskaņā ar likuma grozījumiem no 2018.gada 1.janvāra, ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu 12 mēnešu vērtības slieksnis reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā ir samazināts uz 40 000 euro. Lai reģistrēti iekšzemes PVN maksātāji varētu PVN deklarācijā un tās pielikumos norādīt metālizstrādājumu piegādes un ar tām saistītos pakalpojumus, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādes, noteikumu punkti ir papildināti ar attiecīgajiem likuma pantiem. Papildus PVN deklarācijas PVN 1 pārskata I daļā “Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” norādāmā informācija ir papildināta ar jauniem darījuma veida kodiem: “R7”; “R8”; “R9”. Ja brīdis, kad veikta preču piegāde vai sniegts pakalpojums un izrakstīts PVN rēķins (vai iestājies rēķina izrakstīšanas termiņš) vai saņemta atlīdzība saskaņā ar PVN rēķinu, ir līdz 2017.gada 31.decembrim, tad PVN deklarācijā likuma 143.4 un 143.5pantā minētie darījumi, kā arī 142.pantā minētās būvizstrādājumu piegādes jānorāda atbilstoši kārtībai, kas bija spēkā līdz minētajam datumam, proti, nepiemērojot nodokļa apgriezto maksāšanas kārtību. Savukārt, ja brīdis, kad darījumi ir jāuzrāda PVN deklarācijā, iestājas sākot ar 2018.gada 1.janvāri, PVN deklarācijā likuma 143.4 un 143.5pantā minētie darījumi, kā arī 142.pantā minētās būvizstrādājumu piegādes jānorāda, lietojot attiecīgos kodus “R7”, “R8” un “R9 |
31.10.2017 |
01.01.2018 |
| Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumi Nr. 655 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”
|
Noteikumi nosaka zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu ar mērķi novērst nodokļu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespēju. Noteikumu 1.punktā norādītās valstis vai teritorijas netiek uzskatītas par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm vai teritorijām:
- sākot ar gadu, kurā attiecībā uz minēto valsti vai teritoriju tiek uzsākta starptautiskā līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu piemērošana, vai - datumu, kurā attiecībā uz minēto valsti vai teritoriju stājas spēkā starptautiskais līgums, kas paredz informācijas apmaiņu. Spēku zaudēs Ministru Kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumi Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”. |
07.11.2017 |
01.01.2018 |
| Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumi Nr. 656 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumos Nr. 677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem””
|
Ar izmaiņām noteikts, ka aizpildot paziņojuma par fiziskai personai izmaksātajām summām veidlapas aili “Neapliekamais minimums”, tajā jānorāda taksācijas gadā nodokļu maksātājam piemērotais VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums. Ar grozījumiem precizēti paziņojumā par fiziskai personai izmaksātajām summām norādāmie ienākumu veidi un to kodi attiecībā uz dividendēm, dividendēm pielīdzināmu ienākumu un nosacītajām dividendēm, likvidācijas kvotu, kā arī izložu un azartspēļu laimestiem. Noteikumi ir papildināti ar jaunu ienākuma veidu – “Darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieka ēdināšanas izdevumi, kas nepārsniedz 480 euro gadā” un tā kodu – “3059” (neapliekams ienākums). |
07.11.2017 |
01.01.2018 |
| Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumi Nr. 654 “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem””
|
Ar grozījumiem noteikts, ka katras personas iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotie izdevumi nedrīkst pārsniegt 50 procentus no gada ar nodokli apliekamā ienākuma lieluma un ne vairāk kā 600 euro gadā. Tie ir izdevumi par izglītību; par medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem; veselības apdrošināšanas prēmijas maksājumi; ziedojumi vai dāvinājumi budžeta iestādei vai Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskajai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss; ziedojumi vai dāvinājumi politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai. Noteikumos noteikts, ka ierobežojums ir attiecināms uz visiem attaisnotajiem izdevumiem, tai skaitā izdevumiem par operācijām, zobārstniecības pakalpojumiem (ieskaitot zobu protezēšanu), endoprotēžu un citu veidu ar cilvēka organismu savienotu protēžu izgatavošanu un iegādi, kā arī par olšūnu punkciju (folikulu iegūšanu, izmantojot punkciju). Izdevumu pārsnieguma daļu ir tiesības attiecināt uz nākamajiem trīs gadiem hronoloģiskā secībā. Pārsnieguma daļu, kas izveidojusies 2013., 2014., 2015., 2016. vai 2017.gadā, drīkst attiecināt uz nākamajiem pieciem gadiem hronoloģiskā secībā, vispirms atskaitot taksācijas gada izdevumus un ievērojot, ka katrā nākamajā gadā atskaitāmais kopējais attaisnoto izdevumu apmērs nedrīkst pārsniegt izdevumu ierobežojumu. |
07.11.2017 |
01.01.2018 |
| Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 667 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 190 “Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”” |
Izmaiņas noteikumos precizē mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību atbilstoši likumā noteiktajam regulējumam. Aizpildot mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju, mikrouzņēmumu nodokļa likme 15 % apmērā jāpiemēro apgrozījumam līdz 40 000 euro, savukārt pārsnieguma daļai – 20 % apmērā. Ar 2018.gada 1.janvāri stājas spēkā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma norma, kas nosaka ierobežojumu fiziskajai personai vienlaikus tikt nodarbinātai kā mikrouzņēmuma darbiniekam vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā. Tādējādi noteikumi paredz mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtību, ja mikrouzņēmuma darbinieks ir nodarbināts arī citā mikrouzņēmumā. Informācija par šādu darbinieku būs jānorāda mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā to personu skaitā, kas pārsniedz piecu darbinieku skaita ierobežojumu, par katru šādu darbinieku mikrouzņēmumu nodokļa likmei pieskaitot divus procentpunktus. Attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem, kuri nodarbināti pie vairākiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, jaunā kārtība būs jāpiemēro, sākot ar 2019.gada 1.janvāri. |
14.11.2017 |
01.01.2018 |
| Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 668 “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 3. marta noteikumos Nr. 211 “Spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtība”” |
Noteikumi papildināt ar 1.1 punktu, nosakot kāds spirts tiek uzskatīts par denaturētu spirtu un 1.1 pielikumu “Nacionālo denaturēšanas vielu saraksts”.
Veikti arī citi redakcionāli precizējumi un papildinājumi. |
14.11.2017 |
20.11.2017 |
| Ministru kabineta 2017. gada 14. novembrī noteikumi Nr. 672 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”” |
Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likumā lietotie termini ir precizēti atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai, noteikumos vārds “rekonstrukcija” aizstāts ar vārdu “pārbūve”, bet vārds “renovācija” aizstāts ar vārdu “atjaunošana”. Tā kā likums ir papildināts ar 143.4 un 143.5pantu, kas nosaka īpašo pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīmu metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei, noteikumi ir papildināti ar 7. un 8.pielikumu, kuros noteiktas preces, kuru piegādēm piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu. Noteikts, kādiem ar metālizstrādājumu piegādi saistītiem pakalpojumiem piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu, proti, tādiem ar šo noteikumu 7.pielikumā minēto metālizstrādājumu piegādi saistītiem pakalpojumiem kā metālizstrādājumu griešana, locīšana, mehāniskā apstrāde, metināšana, velmēšana, tīrīšana, virsmas apstrāde un citas apstrādes formas. |
14.11.2017 |
01.01.2018 |
| Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 674 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” |
Noteikumi nosaka neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajiem likuma subjektiem atbilstoši likuma prasībām, nekavējoties jāziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par katru konsultētu, plānotu, pieteiktu, uzsāktu, atliktu, veiktu vai apstiprinātu neparastu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no šajos noteikumos minētajām pazīmēm. |
14.11.2017 |
01.05.2018 |
| Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 675 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība”” |
Noteikumi ir precizēti atbilstoši veiktajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kā arī paskaidrota atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtība. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmāk, fiziskajai personai ir pienākums deklarēt ienākumu no izložu un azartspēļu laimestiem un aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli neatkarīgi no tā, vai ienākuma izmaksātājs ir ieturējis nodokli izmaksas vietā un kāda nodokļa likme ir piemērota. Noteikta kārtība IIN likmes piemērošanai uzņēmuma līguma gadījumā, ja pie ienākuma izmaksātāja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa un tiek izmaksāts tikai ienākums no uzņēmuma līguma, izmaksas brīdī piemēro 20 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi ienākumam līdz 20 004 euro un 23 procentu likmi ienākumam virs 20 004 euro.
Gadījumos, kad algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta ienākuma izmaksātājam, izmaksas brīdī ienākumam no uzņēmuma līguma piemēro 23 procentu likmi. Gadam beidzoties, fiziskā persona iesniedz gada ienākumu deklarāciju un precizē taksācijas gada laikā gūtos ienākumus un aprēķināto nodokli.
Mainītas autoru ar ienākuma gūšanu saistīto izdevumu normas, kuras ņem vērā, aprēķinot no izmaksājamās autoratlīdzības (honorāra) summas ieturamo iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu saimnieciskās darbības veicējiem, izdevumu kopējais apmērs, ņemot vērā izdevumus, kas saimnieciskās darbības izdevumos iekļaujami pilnā apmērā, drīkst pārsniegt noteikto saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80 %. Nosakot izdevumu ierobežojumu 80 % apmērā, pie faktiski gūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pieskaita summas, kas saņemtas valsts atbalsta lauksaimniecībai vai ES atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietvaros. Noteikumi papildināti ar pielikumiem, kuros ar piemēriem skaidrota ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības noteikšanas kārtība. Noteikumi papildināti ar skaidrojumiem par pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas kārtību, kā arī veidlapām, kuras izmantojamas pamatlīdzekļu uzskaitei un nolietojuma aprēķinam. Noteikumos veikti arī citi grozījumi. |
14.11.2017 |
01.01.2018 |
| Ministru kabineta noteikumi Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” |
Noteikumi nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (spēkā ar 2018.gada 1.janvāri) noteikto normu piemērošanas kārtību nodokļa maksātājiem konkrētos gadījumos. Noteikumu punkti skaidro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pantu un tajos lietoto terminu piemērošanu, ar nodokli apliekamās bāzes noteikšanas kārtību, ņemot vērā dažādos apstākļus, likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē nodokļa bāzes apmēru, kā arī likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai nepieciešamos piemērus. |
14.11.2017 |
01.01.2018 |
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017.gada novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā Ar grozījumiem izslēgta likuma 36. panta otrā daļa. Likuma 42. pants papildināts ar devīto daļu, nosakot, ja pašvaldības dome azartspēļu organizētājam ir atteikusi šajā pantā minētās pašvaldības atļaujas izsniegšanu, bet azartspēļu organizētājs pašvaldības domes lēmumu ir pārsūdzējis un likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru uzdots atļauju izsniegt un pašvaldībai vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi, pašvaldība azartspēļu organizētājam izdod attiecīgo pašvaldības atļauju. Noteikumi papildināti ar pārejas noteikumu 21. punktu, nosakot, ka attiecībā uz šā likuma 36. panta otrajā daļā…