| Normatīvā akta nosaukums |
Komentārs/skaidrojums |
Pieņemts
|
Spēkā
|
| Grozījumi Čeku loterijas likumā |
Ar grozījumiem paplašināti Čeku loterijas likumā noteikto darījumu apliecinošo dokumentu veidi, kas reģistrējami dalībai čeku loterijā un tas ir maksāšanai izsniegts dokuments (rēķins) par preci vai pakalpojumu, kas samaksāts, izmantojot bankas pārskaitījumu. Lai veicinātu iedzīvotāju aktivitāti pieteikt dalībai čeku loterijā čekus, kvītis vai rēķinus par darījumiem nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, noteikta nozares čeku izloze. Noteikts, ka nozares čeks ir reģistrēts čeks, ko izsniedzis nodokļu maksātājs, kura pamatdarbības veids saskaņā ar NACE kodu atbilst nozarei, kuru VID izvēlas, ņemot vērā valsts nodokļu nomaksas veicināšanas prioritātes. Tematiskais ceturksnis ir gada ceturksnis, kura laikā reģistrē konkrētas nozares čekus. Likumā veikti arī citi grozījumi |
23.11.2020. |
01.04.2021. |
| Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā |
Ar grozījumiem paaugstinātas dabas resursu nodokļa likmes atsevišķiem objektiem; atcelts atbrīvojums no DRN samaksas par CO2 emisijām, ja stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās kā kurināmo izmanto kūdru; mainīta DRN maksājumu ieskaitīšanas proporcija budžetā, nosakot vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, ieskaitāmo procentu daļu. Jaunā redakcijā izteikti 3. un 4. pielikums. Likumā veikti arī citi grozījumi. |
23.11.2020. |
01.01.2021. |
| Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā |
Ar grozījumiem likuma 109.pantā, noteikts, ka VID, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto PVN summu par taksācijas periodu 30 dienu laikā pēc: likuma 118.pantā noteiktā PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa; PVN deklarācijas iesniegšanas dienas, ja tā ir iesniegta pēc likuma 118.pantā noteiktā PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa; precizētās PVN deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta PVN deklarācija. Pirms apstiprinātās PVN pārmaksas atmaksas veikšanas VID sedz personas VID administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā. Likumā izslēgts 110.pants, tādējādi VID PVN pārmaksas apstiprināšanas termiņa pagarināšanas iespējas netiek saglabātas. Tomēr tiek saglabātas VID tiesības pārbaudīt tos darījumus, par kuriem VID ir radušās šaubas un 30 dienu laikā ir atmaksājama tā PVN pārmaksas summas daļa, par kuras rašanās pamatotību nav šaubu. Saistībā ar grozījumiem likuma 109.pantā, pārejas noteikumi ir papildināti ar 36.punktu un 37.punktu. Saistībā ar vienotā konta ieviešanu no 2021.gada 1.janvāra, likuma 104.pantā, 105.panta vienpadsmitajā daļā un 119.panta trešajā un piektajā daļā ir veikti grozījumi, nosakot, ka paziņojums par PVN samaksu ir iesniedzams pirms PVN samaksas veikšanas. Savukārt PVN samaksa valsts budžetā ir jāveic trīs darba dienu laikā pēc paziņojuma par PVN samaksu iesniegšanas. Atbilstoši grozījumiem likuma pārejas Noteikumu 30.punktā tiek pagarināts PVN samazinātās likmes piecu procentu apmērā piemērošanas termiņš tādu pārtikas produktu piegādēm, kuri ir likuma pielikumā minētie svaigie augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav apstrādāti termiski vai kā citādi. Likumā veikti arī citi grozījumi. |
24.11.2020. |
01.01.2021. |
| Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā |
Ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk nodoklis vairs nenodrošinās valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus un atbilstošus uzkrājumus sociāli apdrošināto personu fondētajā pensijas kapitālā vai privātajā pensiju fondā. Solidaritātes nodokļa likme ir 25 procenti. 10 procentpunktu apmērā nodoklis tiek ieskaitīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē. Solidaritātes nodokļa daļu (14 procentpunktu apmērā), kas līdz šim tika reģistrēta nodokļa maksātāja personīgajā kontā, novirzīs valsts pensiju speciālajā budžetā nepersonalizēti. Pārejas noteikumi papildināti ar jaunu 8. punktu. |
24.11.2020. |
01.01.2021. |
| Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” |
Grozījumi veikti, lai precizētu elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu definīciju un precizētu definīciju tabakas aizstājējproduktiem, kas satur vai nesatur nikotīnu un kuri nav iepriekš definēti, kā zināmi tabakas izstrādājumi. Noteikta pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu tabakas izstrādājumiem, kā arī akcīzes nodokļa likmes ieviešana un pakāpeniska paaugstināšana elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem. Noteikts, ka karsējamā tabaka, elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi, elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti tiek marķēti ar akcīzes nodokļa markām, nosakot pārejas periodu līdz 2021.gada 1.jūlijam. Grozījumi nosaka terminēti samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei, kuru izmanto transportā, nosakot, ka no 2021.gada līdz 2025.gadam akcīzes nodokļa likme dabasgāzei kā transporta degvielai ir 1,91 euro par 1 MWh jeb 20 euro par 1000 m3. Vienlaikus noteikts, ka no 2026.gada akcīzes nodokļa likme dabasgāzei (kā transporta degvielai) tiek palielināta uz 10 euro par 1 MWh. Likumā veikti arī citi grozījumi . |
24.11.2020. |
01.01.2021. |
| Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā |
Ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk mikrouzņēmumu nodokli varēs maksāt tikai individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, individuālais komersants vai cita fiziskā persona - saimnieciskās darbības veicējs. Ar 2021. gada 1. janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Jau reģistrētie SIA, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, varēs turpināt maksāt mikrouzņēmumu nodokli līdz 2021. gada 31. decembrim. Pēc tam kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem. Mikrouzņēmuma darbinieka ienākumus apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (algas nodokli) saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un darbinieku apdrošina kā darba ņēmēju saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” vispārējā kārtībā. Darbiniekiem, kas pieņemti darbā līdz 2020. gada 31. decembrim, jauno kārtību piemēros no 2021. gada 1. jūlija. Ir atcelti ierobežojumi attiecībā uz darbinieku skaitu un ienākumu apmēru, un pārsniegumiem piemērojamām likmēm. Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir:
1) apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā - 25 %;
2) apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, — 40 %. Ja mikrouzņēmums jau ir vai kļūst, vai tam jākļūst par reģistrētu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo gadu. Tie mikrouzņēmumi, kas jau ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, varēs saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu līdz 2022.gadam. Likumā veikti arī citi grozījumi. |
26.11.2020. |
01.01.2021. |
| Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” |
Ar 2021. gada 1. janvāri tiek atcelts patentmaksas režīms, saglabājot tikai samazinātās patentmaksas režīmu pensionāriem un personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti. Ar 2021. gada 1. jūliju samaksu par intelektuālo īpašumu (autoratlīdzību) uzskata par saimnieciskās darbības ienākumu (izņemot, ja to izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija), ja vien pēc ekonomiskās būtības tas nav uzskatāms par algota darba ienākumu. Pārejas periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, piemērojot likumā noteikto nodokļa maksāšanas kārtību. Neatkarīgi no ienākuma izmaksas datuma likumā noteiktajos īpašajos gadījumos no algotā darba ienākuma ieturētais IIN, sākot no 2021. gada, jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam. Saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem GID deklarācijas iesniegšanai noteiktais termiņš ir līdz nākamā gada 1. jūlijam, noteikti jauni IIN avansa iemaksas termiņi: ne vēlāk kā 23. martā; ne vēlāk kā 23. jūlijā; ne vēlāk kā 23. septembrī; ne vēlāk kā 23. novembrī. Sākot no 2021. gada, tiem iedzīvotājiem, kam par iepriekšējo gadu veidosies iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpība, kas jāpiemaksā budžetā, tā tiks aprēķināta automātiski saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju neatkarīgi no tā, vai persona iesniegusi gada ienākumu deklarāciju. Sākot no 2023. gada, neiesniedzot GID, tiks veikta IIN pārmaksas automātiska atmaksa tiem iedzīvotājiem, kuriem nav obligāts pienākums iesniegt GID un kuri nav iesnieguši GID līdz nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas dienai, ja pārmaksu (par 2022. gadu un turpmākiem gadiem) veidos kāds no likumā noteiktajiem faktoriem. No 31,4 % uz 31 % ir samazināta IIN progresīvā likme, ko piemēro ienākumu daļai, kas pārsniedz 62 800 euro gadā. Noteikts, ka nodokļa likme, kas rezumējošā kārtībā jāmaksā profesionālam sportistam, kurš par tādu atzīts Sporta likuma izpratnē, no gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta, ir 20 %. Likumā veikti arī citi grozījumi. |
27.11.2020. |
01.01.2021. |
| Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” |
No 2021. gada 1. janvāra par vienu procentpunktu ir samazināta obligāto iemaksu likme. Kopējā likme, ja darbinieks ir apdrošināms visiem veidiem, ir 34,09 %, t.sk. darba devēja likme ir 23,59 % un darba ņēmēja likme ir 10,5 %. No 2021. gada 1. jūlija ieviestas minimālās obligātās iemaksas. Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas – 1500 eiro. Minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam un pašnodarbinātajam, aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņo par šīm iemaksām Valsts ieņēmumu dienestam. Ja mikrouzņēmums, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, pieņem darbā darbiniekus, tad darbinieki ir pakļauti sociālajai apdrošināšanai kā darba ņēmēji vispārējā kārtībā. Ar 2021. gada 1. jūliju autoratlīdzību saņēmējiem mainās nodokļu maksāšanas kārtība un likmes. Samaksu par intelektuālo īpašumu uzskata par saimnieciskās darbības ienākumu (izņemot, ja to izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija). Pārejas periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, piemērojot šādu nodokļa maksāšanas kārtību: autoratlīdzības izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija), ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25 %; autoratlīdzības ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, – 40 %. No 2021. gada 1. jūlija pašnodarbinātais pensiju apdrošināšanai veic iemaksas 10 % (līdzšinējo 5 % vietā) apmērā. Par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim pašnodarbinātie veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 10 % apmērā un, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī:
1) sasniedz vai pārsniedz 500 eiro, – papildus brīvi izraudzītajam obligāto iemaksu objektam, kas mēnesī nedrīkst būt mazāks par 500 eiro, reizi ceturksnī veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai no brīvi izraudzītā obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības;
2) ir mazāki par 500 eiro, – reizi ceturksnī veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai no ienākuma. Likumā veikti arī citi grozījumi. |
27.11.2020. |
01.01.2021. |
| Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā |
Ar grozījumiem likumā noapaļots transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis motocikliem, tricikliem un kvadricikliem un līdzsvarotas vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kg transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes un to aprēķināšanas kārtība. Noteikta jauna kārtība ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksai. Indeksētas uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes, ņemot vērā inflācijas pieauguma tempu no 2017. gada, un noteikta atsevišķa likme uzņēmumu vieglajiem transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetrus. Precizēti likuma 1.,2 .un 3. pielikumi un likums papildināts ar jaunu 4. pielikumu “Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par seglu vilcējiem atkarībā no asu skaita un dzinēja izmešu līmeņa”. Likumā veikti arī citi grozījumi. |
30.11.2020. |
01.01.2021. |
| Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā
|
Grozījumi veikti ar mērķi atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā (tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē), tādejādi noteikta kārtība, kādā atļauts veikt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, tajā skaitā mazumtirgotāja un piegādātāja pienākumus, lai nodrošinātu, ka alkoholiskie dzērieni netiek piegādāti nepilngadīgajiem, un tiek ievērotas citas šā likuma prasības. |
03.12.2020. |
28.12.2020. |
| Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” |
Būtiskākie grozījumi veikta likuma 14. pantā. Ar grozījumiem noteikts, ja šī panta pirmās daļas 1. punktā minētajiem naftas produktiem ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), un pievienotā etilspirta saturs veido 70 līdz 85 tilpumprocentus (ieskaitot) no kopējā produktu daudzuma, attiecīgajiem produktiem nodokli aprēķina pēc likmes 360 euro par 1000 litriem. Šī panta pirmās daļas 3., 4. un 6. punktā minētajiem naftas produktiem, arī tad, ja tiem pievienota biodīzeļdegviela, kas pilnībā iegūta no biomasas, vai parafinizēta dīzeļdegviela, kas iegūta no biomasas, nodokli aprēķina pēc likmes 60 euro par 1000 litriem, ja attiecīgie naftas produkti ir iezīmēti (marķēti) saskaņā ar šā likuma 28. pantu un tos izmanto par kurināmo siltuma ieguvei apkurē, sadedzināšanas iekārtās vai siltuma enerģijas ieguvei produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā (turpmāk — kurināmais). Biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no biomasas, un parafinizētai dīzeļdegvielai, kas iegūta no biomasas, ja tās realizē vai izmanto par kurināmo, nodokli aprēķina pēc likmes 21 euro par 1000 litriem, ja minētie produkti ir iezīmēti (marķēti) saskaņā ar šā likuma 28. pantu. Minētā panta piektā daļa nosaka, ka biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no biomasas, un parafinizētai dīzeļdegvielai, kas iegūta no biomasas, ja tās realizē vai izmanto par degvielu, nodokli aprēķina pēc likmes 330 euro par 1000 litriem. Likumā veikti arī citi grozījumi. |
17.12.2020. |
01.02.2021. |
| Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” |
Sākot ar 2021. gada 12. janvāri, algas nodokļa atbrīvojums ienākumam no akciju pirkuma tiesību īstenošanas attiecināms arī uz ienākumu, kas gūts sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu pirkuma tiesību īstenošanas rezultātā. Mainīti ir vairāki nosacījumi, kad ienākumu atbrīvo no nodokļa: minimālais akciju pirkuma tiesību turēšanas periods ir samazināts no 36 līdz 12 mēnešiem; akciju pirkuma tiesības var tikt īstenotas arī pēc darba attiecību izbeigšanas – ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā; ja kapitālsabiedrība ir izsniegusi aizdevumu akciju pirkuma tiesību iegādei, aizdevums jāatmaksā līdz akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdim. Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, remigrējušam diasporas loceklim, kurš vienlaikus saņem pensijas ienākumu no vairākām ārvalstīm (vai saņem pensiju no vienas vai vairākām ārvalstīm un pensiju atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”), var tikt piemērots tās ārvalsts (vai Latvijas) pensijas neapliekamais apmērs, kurā tas ir vislielākais. Šādu neapliekamo minimumu piemēro remigrējuša diasporas locekļa – Latvijas rezidenta – pensijai, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: remigrējušais diasporas loceklis pirms kļūšanas par Latvijas rezidentu kopumā vismaz 36 mēnešus nav bijis Latvijas rezidents; remigrējušais diasporas loceklis ir pieteicies VID, informējot par savām tiesībām piemērot ārvalsts pensijas neapliekamo apmēru; remigrējušais diasporas loceklis, saņemot vecuma pensiju atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem, ir sasniedzis Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu. Likumā veikti arī citi grozījumi. |
17.12.2020. |
12.01.2021. |
| Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā |
Likums papildināts ar 23.1 pantu, nosakot, nolūkā nodrošināt oficiālo statistiku par darbaspēku, ienākumiem un dzīves apstākļiem, interneta lietošanu, vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, par Latvijas iedzīvotāju atpūtas un darījumu braucieniem, energoresursu patēriņu mājsaimniecībās, kā arī par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti, valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija””, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma sniegt to rīcībā esošo informāciju par fizisko personu kontakttālruņiem un e-pasta adresēm atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam fizisko personu apsekojumu izlašu sarakstam. |
18.12.2020. |
23.12.2020. |
| Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā |
Likuma 4. pants papildināt ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu, nosakot kārtību kādā nodokļu maksātājam, kuru skārusi Covid-19 izraisītā krīze, ir tiesības līdz 2020. gada 30. decembrim pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ. Likuma 15. pants papildināta ar 2.1, 2.2, 2.3 ,2.4, 31 un sesto daļu nosakot kārtību kādā darba devējs, kuru skārusi Covid-19 izraisītā krīze, nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība. |
18.12.2020. |
23.12.2020. |
| Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 698 “Grozījums Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumos Nr. 405 “Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru”” |
Lai nodrošinātu atbilstību Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam, Noteikumos vārdi “republikas pilsēta” aizstāti ar vārdu “valstspilsēta”.
|
24.11.2020. |
01.07.2021. |
| Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 707 “Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” |
Noteiks, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 500 euro. |
24.11.2020. |
01.01.2021. |
| Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra noteikumi Nr. 724 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”” |
Ar grozījumiem noteikts, ka atbalstam par dīkstāvi ir tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies, ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 %. Attiecīgi precizēts Noteikumu 15.3.apakšpunkts, nosakot, ka pašnodarbinātā persona vai patentmaksātājs apliecinājumā norāda, ka to saimnieciskās darbības apjoms samazinājies vismaz par 20%. Patentmaksātājiem palielināts atbalsta apmērs par dīkstāvi līdz 400 euro. Noteikumi papildināti ar 25. un 26. punktu, nosakot, ka - patentmaksātājs par atbalsta periodu nemaksā patentmaksu vai samazināto patentmaksu;
- patentmaksa vai samazinātā patentmaksa 2020. gadā ir samaksāta par trim vai sešiem kalendāra mēnešiem vai par vienu kalendāra gadu, kas ietilpst laikposmā, uz kuru izsludināta ārkārtējā situācija, patentmaksas vai samazinātās patentmaksas piemērošanas termiņš tiek pagarināts par atbalsta perioda ilgumu. |
01.12.2020. |
02.12.2020. |
| Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra noteikumi Nr. 725 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”” |
Ar grozījumiem palielināts atbalsta pasākuma ietvaros pieejamais valsts budžeta finansējums un izslēgta norma, kas paredzēja nozaru ierobežojumu. Noteikumos precizētas normas, kas ierobežo uzņēmumu dalību atbalsta programmā attiecībā uz to saistību izpildi pret valsti; skaidrota prasība, kā ir jāveic apgrozījuma krituma uzskaitē, precizēta norma par finanšu grūtībās nonākušo vidējo un lielo uzņēmumu statusu vērtēšanu un skaidrota grūtībās nonākuša uzņēmuma vērtēšanas prasība sīkajiem (mikro) vai mazajiem saimnieciskās darbības veicējiem. |
01.12.2020. |
02.12.2020. |
| Ministru kabineta 2020. gada 8. decembra noteikumi Nr. 728 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”” |
Ar grozījumiem noteikti papildus kritēriji atbalsta saņēmējam – atbalstu varēs saņemt tāds uzņēmums, kuram ne tikai atbalsta perioda mēnesī (2020. gada novembrī vai decembrī) apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, bet arī atbalsta perioda noteiktā mēnesī (2020.gada novembrī vai decembrī) ir apgrozījuma kritums vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada attiecīgajā mēnesī (2019.gada novembrī vai decembrī). |
08.12.2020. |
10.12.2020. |
| Ministru kabineta 2020. gada 10. decembrī noteikumi Nr. 748 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 785 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā”” |
Grozījumi veikti, lai aktualizētu katras pašvaldības īpatsvara koeficientu kopējos valstī iekasētajos nodokļa ieņēmumos no nodokļa maksātāju taksācijas gada ienākumiem. Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu, noteikumu pielikums sadalīts divās daļās, norādot sadales kontā ieskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kopējā apmēra teritoriālo sadalījumu 2021.gada I (119 pašvaldībām) un II pusgadam (42 pašvaldībām), atbilstoši pašvaldību administratīvo teritoriju izmaiņām ar 2021.gada 1.jūliju. |
10.12.2020. |
16.12.2020. |
| Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 751 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”” |
Lai nodrošinātu vienotu izpratni, kas ir apkalpojošā dienesta atbildīgā persona, Noteikumu 20. punkts precizē apkalpojošā dienesta atbildīgās personas definīciju. Lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, sniedzot informāciju VID, svītrots Noteikumu 26. punkts, līdz ar to lietotājam par papildu naudas kastes lietošanu informāciju nebūs jāiesniedz VID un jāsaņem VID saskaņojums. Informāciju par papildu naudas kastes lietošanu apkalpojošais dienests norādīs elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskajā pasē. |
10.12.2020. |
16.12.2020. |
| Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 752 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”” |
Grozīts Noteikumu 73.2 un 74.2 punkts, nosakot, ka šobrīd noteikumos noteiktais termiņš (2021.gada 1.janvāris) šo noteikumu prasībām atbilstošu elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas uzsākšanai pasažieru pārvadāšanas transportlīdzekļos (izņemot vieglos taksometrus) un biļešu tirdzniecības vietās tiek pagarināts līdz 2022.gada 1.janvārim. Pārvadātāji un biļešu tirgotāji Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra noteikumos Nr.133 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” noteiktajām tehniskajām prasībām atbilstošas elektroniskās ierīces un iekārtas būs tiesīgi reģistrēt VID un lietot līdz 2021.gada 31.decembrim. |
10.12.2021 |
01.01.2021. |
| Ministru kabineta 2020. gada 15. decembra noteikumi Nr. 753 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”” |
Ar grozījumiem noteikts, ka atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai var saņemt uzņēmums, kuram atbalsta perioda mēnesī (2020. gada novembrī vai decembrī) apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, un kuram atbalsta perioda mēnesī (2020. gada novembrī vai decembrī) apgrozījums ir krities vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu attiecīgi 2019. gada novembrī vai decembrī vai uzņēmums, kas reģistrēts VID kā nodokļu maksātājs pēc 2020. gada 1. janvāra un kuram atbalsta perioda mēnesī (2020. gada novembrī vai decembrī) apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā. Precizēti kritēriji, kad atbalsts netiek piešķirts. |
15.12.2020. |
18.12.2020. |
| Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 758 “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 22. maija noteikumos Nr. 361 “Dabas resursu nodokļa piemērošanas noteikumi transportlīdzekļiem”” |
Ar grozījumiem ir precizēta dabas resursu nodokļa par transportlīdzekli maksāšanas kārtību saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu. |
17.12.2020. |
01.01.2021. |
| Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 759 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumos Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”” |
Ar grozījumiem noteikta kārtība, kādā ar 2020. gada 1. jūliju nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, kas ir jau reģistrētas, vai reģistrējoties VID nodokļu maksātāju reģistrā, iesniedz informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Ārvalsts subjekti, VID reģistrējot nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, aizpilda pieteikumu nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā reģistrācijai 2. pielikumu “Nodokļu maksātāja (cita subjekta) reģistrācijas lapa”. Informācijas izmaiņu gadījumos:
a) ja konstatēts, ka reģistrētajai nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā ir jāsniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem;
b) jau iesniegtās par patiesajiem labuma guvējiem informācijas izmaiņu gadījumā –
informācijai par aktuālajiem patiesajiem labuma guvējiem nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības aizpilda pieteikumu par informācijas izmaiņām 5. pielikumu “Nodokļu maksātāja (cita subjekta) ziņojums par izmaiņām reģistrācijas lapā”. |
17.12.2020. |
23.12.2020. |
| Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 767 “Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 6. marta noteikumos Nr. 146 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu komercpārvadājumiem ar autotransportu”” |
Ar grozījumiem noteikts, ka valsts nodevu par valstspilsētas pašvaldības izsniegto speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem un taksometriem ieskaita speciālās atļaujas (licences) izsniedzēja pašvaldības budžetā. |
17.12.2020. |
01.07.2021. |
| Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 778 “Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumos Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība”” |
Saeima 2020.gada 24.novembrī pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, kas no 2021.gada 1.janvāra paredz aplikt ar akcīzes nodokli elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus. Savukārt ar 2021.gada 1.jūliju paredzēts marķēt ar akcīzes nodokļa markām karsējamo tabaku, elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus, elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus. Grozījumi Noteikumos veikti, lai noteiktu elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļu un tabakas aizstājējproduktu aprites kārtību, t.sk. licencēšanas kārtību. Jaunā redakcijā izteikts 2.1 un 4.1 pielikums. |
17.12.2020. |
01.01.2021. |
| Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” |
Noteikumi nosaka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu likmi personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās valsts sociālajai apdrošināšanai, kā arī minēto likmju sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem. Spēku zaudē Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumi Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem””. |
17.12.2020. |
01.01.2021. |
| Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 795 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2021. gadā” |
Noteikumi nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un valsts nodevas daļu, kas 2021. gadā ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fondā. Valsts nodevas apmērs pārskata mēnesī ir 0,36 euro. Darba devējs valsts nodevu aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. Valsts nodevu par pārskata mēnesi darba devējs samaksā līdz nākamā mēneša divdesmit trešajam datumam. Aprēķināto valsts nodevu darba devējs norāda likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem. |
17.12.2020. |
01.01.2021. |
| Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 818 “Kārtība, kādā aprēķina un iekasē nelikumīgu valsts atbalstu un procentus” |
Noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķina un iekasē no zonu kapitālsabiedrībām un licencētām kapitālsabiedrībām likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 8. panta astotajā daļā minēto nelikumīgo valsts atbalstu un procentus, un par nelikumīgā valsts atbalsta atgūšanu atbildīgās institūcijas un to pienākumus. Nelikumīgs valsts atbalsts ir valsts atbalsts (tiešo nodokļu atvieglojums vai tiešo nodokļu atlaides), kas piešķirts, neievērojot likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” noteiktos valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumus, tai skaitā valsts atbalsts, ko tā saņēmējs izmanto, pārkāpjot nosacījumus, kas minēti līgumā par ieguldījumu vai paredzamo algu izmaksu veikšanu vai Eiropas Komisijas lēmumā, kas pieņemts atbilstoši Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulas Nr. 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 4. panta 3. punktam vai 9. panta 3. vai 4. punktam. |
17.12.2020. |
01.01.2021. |
| Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 819 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām |
Noteikumi nosaka to valstu un teritoriju sarakstu, kuras ir uzskatāmas par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas vajadzībām. Spēku zaudē Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumi Nr. 655 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”. |
17.12.2020. |
01.01.2021. |
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada decembrī: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā Grozījumi Čeku loterijas likumā Ar grozījumiem paplašināti Čeku loterijas likumā noteikto darījumu apliecinošo dokumentu veidi, kas reģistrējami dalībai čeku loterijā un tas ir maksāšanai izsniegts dokuments (rēķins) par preci vai pakalpojumu, kas samaksāts, izmantojot bankas pārskaitījumu. Lai veicinātu iedzīvotāju aktivitāti pieteikt dalībai čeku loterijā čekus, kvītis vai rēķinus par darījumiem nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, noteikta nozares čeku izloze. Noteikts, ka nozares čeks ir reģistrēts čeks, ko izsniedzis nodokļu…