Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2012.gada 18.decembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.907 „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi)”, kas  stājas spēkā ar 2012.gada 29.decembri, izņemot noteikumu 89.⁷ un 89.⁸punktu, kuri stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Noteikumi ir izstrādāti saskaņā ar grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums), kuri pieņemti Saeimā pēc 2010.gada 21.septembra. Informatīvajā materiālā tiks apskatīti būtiskākie grozījumi noteikumos.

Par likuma 9.panta „Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi” piemērošanu

 Likuma 9.panta pirmās daļas 16.punkta izpratnē kompensācijas izmaksas ir arī Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumi. Šo izdevumu apmēru aprēķina saskaņā ar Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu normām. Minēto izdevumu normas ir noteiktas noteikumu 12.pielikumā (noteikumu 43.¹punkts un noteikumu 12.pielikums).

Noteikumi ir papildināti ar jaunu 52.¹punktu, kurš precizē, kādos gadījumos likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktā minētais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un nosaka, ka dzīvokļa reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā jebkurā gadījumā, ja nodokļa maksātājam neradās tiesiskas iespējas pārdodamo dzīvokli ierakstīt zemesgrāmatā un tādējādi objektīvu iemeslu dēļ nevar tikt izpildīts likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktā noteiktais kritērijs, ka nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā ilgāk par 60 mēnešiem.

Par likuma 11.⁹ panta „Ienākuma no kapitāla noteikšana” piemērošanu

 Likuma 11.⁹ panta pirmā daļa nosaka, ka kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Nosakot kapitāla pieaugumu, vērā netiek ņemta kapitāla aktīva turēšanas laikā kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtība, ja, nosakot nekustamā īpašuma iegādes vērtību, tiek ņemta vērā aktuālā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā (noteikumu 85.¹punkts).

Ir precizēts noteikumu 87.2.apakšpunkts, kurš nosaka, ja dāvinājuma līgumā vai mantojuma masā nav norādīta konkrētā nekustamā īpašuma vērtība, tad, lai noteiktu šāda nekustamā īpašuma iegūšanas (iegādes) vērtību, dāvinājuma vai mantojuma saņēmējs iesniedz Valsts zemes dienestā iesniegumu ar lūgumu izsniegt informāciju par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (iepriekš noteikumos bija – novērtējumu kadastrā) uz nekustamā īpašuma iegūšanas gada 1.janvāri, ja nekustamais īpašums iegūts pēc 2000.gada 31.decembra.

Noteikumi ir papildināti ar jaunu 89.¹punktu, kurš nosaka apliekamā ienākuma noteikšanu no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), kuri paredz daļēju uzkrājuma izmaksu līguma darbības laikā. Attiecībā uz spēkā esošiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas noslēgti līdz 2009.gada 31.decembrim un paredz daļēju uzkrājuma izmaksu līguma darbības laikā, ņem vērā arī likuma pārejas noteikumu 85.punktu.

Noteikumi ir papildināti ar 13.pielikumu, kura 1.piemērā ir sniegta apliekamā ienākuma noteikšanas kārtība gadījumā, ja dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu) ir noslēgts 2008.gada 2.janvārī un paredz daļēju uzkrājuma izmaksas iespēju līguma darbības laikā.

Noteikumi ir papildināti ar jauniem 89.² un 89.³punktiem, kuri nosaka apliekamā ienākuma noteikšanu no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), ja līguma termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzība (ieskaitot ienākumu no šā apdrošināšanas līguma) tiek izmaksāta pa daļām, tai skaitā gadījumā, ja apdrošināšanas atlīdzība palielinās par papildu peļņu.

Noteikumi ir papildināti ar 13.pielikumu, kura 2., 3. un 4.piemērā ir sniegta apliekamā ienākuma noteikšanas kārtība gadījumā, ja dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta 10 gadu laikā.

Noteikumi ir papildināti ar jauniem 89.⁴, 89.⁵ un 89.⁶punktiem, kuri nosaka apliekamā ienākuma noteikšanu no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs – juridiskā persona).

Noteikumi ir papildināti ar 13.pielikumu, kura 5. un 6.piemērā ir sniegta apliekamā ienākuma noteikšanas kārtība gadījumā, ja dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu) apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs – juridiskā persona).

Par likuma 11.¹¹panta „Darba devēja vai ar darba devēju saistīta uzņēmuma piešķirto akciju pirkuma tiesību īstenošanas un atsavināšanas ienākuma noteikšana un šā ienākuma noteikšanas informatīvais nodrošinājums” piemērošanu

Likuma 11.¹¹panta ceturtā daļā nosaka, ka divu mēnešu laikā pēc tam, kad darbiniekiem beidzies periods, kurā varēja pieteikties uz akciju pirkuma tiesībām, vai piešķirtas akciju pirkuma tiesības (ja akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns neparedz pieteikšanos uz akciju pirkuma tiesībām), darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteikto informāciju par:

• 1) akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā iesaistītajām kapitālsabiedrībām;
• 2) darbiniekiem izvirzītajiem kritērijiem, lai tie kvalificētos dalībai akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā;
• 3) nosacījumiem, ar kādiem akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdī darbinieks var iegādāties akcijas;
• 4) akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā paredzēto minimālo akciju pirkuma tiesību turēšanas periodu;
• 5) iespējām īstenot akciju pirkuma tiesības, ja darba attiecības tiek izbeigtas;
• 6) darbinieka iespējām atsavināt piešķirtās akciju pirkuma tiesības vai iespējām akciju pirkuma tiesības mantot darbinieka nāves gadījumā;
• 7) akciju pirkuma tiesību īstenošanas nosacījumiem;
• 8) darbiniekiem, kas apstiprinājuši savu dalību akciju pirkšanas tiesību īstenošanas plānā.

Noteikumi ir papildināti ar jauniem 89.⁷ un 89.⁸punktiem, kuri precizē un detalizēti paskaidro darba devēja Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamo informāciju.

Par likuma 17.panta „Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām” piemērošanu

Noteikumu 106.punkts, kurš nosaka kārtību, kādā fiziskā persona apliecina  ienākuma izmaksātājam reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, ir papildināts ar jaunu normu, kura nosaka, ka nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija nav jāiesniedz, ja par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu ir iespējams pārliecināties publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā.

Ja fiziskā persona nevar uzrādīt nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību vai ienākuma izmaksātājam nav iespējams par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu pārliecināties publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā, ienākuma izmaksātājs no izmaksājamās summas ietur nodokli un iemaksā budžetā (noteikumu 107.punkts).

Noteikumu 109.punkts nosaka, ka fiziskā persona iesniedz personai, kam pārdod personisko lietu (savu īpašumu), izziņu, kurā apliecina, ka šīs lietas pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību (noteikumu 3.pielikums).

Noteikumi ir papildināti ar jaunu 109.¹punktu, kurš nosaka, ka  noteikumu 109.punktā minētā izziņa nav jāiesniedz, ja fiziskā persona nodod:

• – atkārtoti lietojamu iepakojumu, kuram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā piemēro depozīta sistēmu;
• – atkārtoti lietojamu iepakojumu, kuram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nepiemēro depozīta sistēmu;
• – stikla atkritumus, makulatūru.

Par citu likuma pantu piemērošanu

 Noteikumu 10. un 61.punktā ir noteikts, ka ienākums no intelektuālā īpašuma objekta atsavināšanas, ja fiziskā persona atsavina intelektuālā īpašuma objektu, kurš nav šīs personas radīts, atbilstoši likuma 11.⁹pantam ir ienākums no kapitāla – kapitāla pieaugums.

Likuma 11.⁷panta trešā daļa nosaka, ka ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja ir izpildīti visi šajā daļā minētie nosacījumi.

Minēto normu nepiemēro, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums un šā nekustamā īpašuma objektu kopību veido lauksaimniecības zeme un ēkas vai būves (noteikumu 80.punkts).

Noteikumu 93.punkts nosaka, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim nosaka arī nodokļa atvieglojumu apmēru. Ar grozījumiem noteikumos ir noteikts, ka šī norma nav piemērojama personām, kuras saņem izdienas pensiju.

Noteikumu 137.punkts nosaka, ka nerezidentam piemēro atvieglojumu, kas paredz, ka deklarāciju neiesniedz nerezidents, kas guvis likuma 3.panta trešās daļas 7.¹punktā minētos ienākumus (iepriekš noteikumos bija tikai ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas), ja no minētā ienākuma ir ieturēts nodoklis. Tomēr nerezidents var neizmantot tiesības uz minētajā panta daļā noteikto atvieglojumu un iesniegt gada ienākumu deklarāciju (piemērs – noteikumu 10.pielikumā).

Ir precizēti noteikumu 1.pielikuma 1.piemērs un 8.pielikums atbilstoši valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēju likmei – 11%.