0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVID skaidro par papildu izdevumu kompensāciju darbiniekiem, kas rodas darba brauciena laikā, ja darbiniekam ir iespēja atgriezties dzīvesvietā diennakts laikā

VID skaidro par papildu izdevumu kompensāciju darbiniekiem, kas rodas darba brauciena laikā, ja darbiniekam ir iespēja atgriezties dzīvesvietā diennakts laikā

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par papildu izdevumu kompensāciju darbiniekiem, kas rodas darba brauciena laikā, ja darbiniekam ir iespēja atgriezties dzīvesvietā diennakts laikā. Publicējam to nedaudz saīsinātā variantā.   Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja pamatdarbības veids ir kūdras ieguve.  Iesniedzējs plāno kūdras vākšanai labvēlīgajā laika periodā nodarbināt darbiniekus, ievērojot summēto darba laika organizācijas modeli. Iesniegumā idarbinieku darbs ir saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos kūdras ieguves sezonas laikā. Iesniedzēja darba process un darba intensitāte ir atkarīga no kūdras ieguvei atbilstošiem laika apstākļiem un Iesniedzējam diemžēl nebūs iespēja nodrošināt darbiniekiem pilnvērtīgu atpūtas režīmu. Lai gan kūdras…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par papildu izdevumu kompensāciju darbiniekiem, kas rodas darba brauciena laikā, ja darbiniekam ir iespēja atgriezties dzīvesvietā diennakts laikā. Publicējam to nedaudz saīsinātā variantā.   Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja pamatdarbības veids ir kūdras ieguve.  Iesniedzējs plāno kūdras vākšanai labvēlīgajā laika periodā nodarbināt darbiniekus, ievērojot summēto darba laika organizācijas modeli. Iesniegumā idarbinieku darbs ir saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos kūdras ieguves sezonas laikā. Iesniedzēja darba process un darba intensitāte ir atkarīga no kūdras ieguvei atbilstošiem laika apstākļiem un Iesniedzējam diemžēl nebūs iespēja nodrošināt darbiniekiem pilnvērtīgu atpūtas režīmu. Lai gan kūdras lauki atrodas desmitiem kilometru attālumā no apdzīvotām vietām, tajā skaitā, darbinieku dzīvesvietām, darbiniekiem būs iespēja atgriezties dzīvesvietā tās pašas diennakts laikā, kurā darba brauciens ir sācies, tomēr darbiniekiem, kūdras ieguvei labvēlīgajās dienās, lai nodrošinātu kūdras ieguves plāna izpildi, netiks nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais darba un atpūtas režīms, tāpat saistībā ar ražošanas nepieciešamību darbiniekiem nebūs iespējas atstāt savu darbavietu darba pārtraukuma laikā. Iesniedzējs vēlas uzsvērt, ka darbinieki kūdras ieguvei labvēlīgajās dienās pavadīs savu darba dienu atklātā laukā (vairākumā gadījumā zem tiešu saules staru iedarbības) pēc iespējas maksimāli izmantojot diennakts gaišo laiku. Diemžēl kūdras laukā nav pieejamas ne atpūtas telpas, ne pienācīga vietas zem jumta, kur būtu iespējams atvēsināties no saules, kā arī kūdras laukā nav pieejams elektrības pieslēgums, tādēļ darbiniekiem nebūs iespējams nodrošināt siltu ēdienu, jo attālums no kūdras laukiem līdz jebkurai apdzīvotai vietai ir pārāk liels, savukārt elektrības pievads kūdras laukos nav ierīkots. Iesniedzējs uzdod šādus jautājumus.
  1. Ievērojot darbinieku darba specifiku un apgrūtinošos darba apstākļus, kas saistīti ar darbinieku regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos, turklāt, ievērojot, ka normatīvajos aktos noteikto darba un atpūtas režīmu darbinieki atsevišķos gadījumos nevarēs ievērot, vai darbinieku darbu, kūdras ieguvei labvēlīgajās dienās, var uzskatīt par darba braucieniem Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 izpratnē?
  2. Ja darbinieku darbs ir uzskatams par darba braucieniem, vai Iesniedzējam var piemērot Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 tiesību normas, saskaņā ar kurām darbiniekiem var tikt segti papildus izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, un izmaksāta kompensācija četru latu apmērā par katru darba brauciena dienu, tiem nepiemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādējādi motivējot darbiniekus uzsākt darba attiecības ar Iesniedzēju, noslēdzot darba līgumus par attiecīgo pienākumu izpildi?
  Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā ietverto faktu aprakstu, no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, sniedz šādu uzziņu. Atbilstoši Darba likuma 2.panta pirmajai daļai šis likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Darba likuma 3.pantā ir noteikts, ka darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Darba likuma 40.panta otrās daļas 4.punkts nosaka, ka darba līgumā norāda darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, to, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās). Saskaņā ar Darba likuma 53.panta pirmo un ceturto daļu darbiniekam ir pienākums veikt darbu uzņēmumā, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies citādi. Darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā vai darba braucienā, tā laikā saglabājas darba vieta (amats) un darba samaksa. Saskaņā ar Darba likuma 76.panta pirmās daļas 1.punktu darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, īpaši izdevumus, kas ir saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 16. un 16.1punktā ir noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti tādi ienākumu veidi kā kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, un komandējuma un darba brauciena izdevumu kompensācijas normas Ministru kabineta noteiktajā apmērā vai apmērā, kas noteikts valstī, kurā tiek veikti darba vai dienesta pienākumi (darba vieta atrodas citā valstī). Kārtība, kādā atlīdzināmi izdevumi, kas saistīti ar mācību, darba un dienesta komandējumiem, komandējumu izdevumu kompensācijas normas, kā arī kompensāciju normas par izdevumiem, kas saistīti ar darba braucieniem, ir noteiktas Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (turpmāk – Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.969). Minēto noteikumu 17.punktā ir noteikts, ka komandējuma vai darba brauciena izdevumus darbiniekam atlīdzina institūcija, kura viņu nosūtījusi komandējumā vai darba braucienā. Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 3.punktā noteikts, ka par darba braucienu šo noteikumu izpratnē uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijas Republikā vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē). Darba braucieniem piemēro speciālās normas, kas noteiktas šo noteikumu 4., 5., 6., 11., 12., 16., 17. un 20.punktā un VI nodaļā. Tiesību teorijā jēdziens sistemātiskums nozīmē vienveidīgas darbības atkārtotību noteiktā laika periodā. Parasti jau otrreiz veikta darbība dod pamatu darbības kvalificēšanai par sistemātisku. Tādējādi, ja darbinieka darbs, kas norisinās ceļā vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos, ir uzskatāms par darba braucienu. No iesniegumā minētās situācijas apraksta, kurā ir norādīts, ka darbinieku darbs ir saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos kūdras ieguves sezonas laikā, secināms, ka darbinieku darbs uzskatāms par darba braucienu. Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 42.punktā noteikts, ka darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, tiek segti papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, par katru darba brauciena dienu šajos noteikumos noteiktajā dienas naudas apmērā, bet mēnesī kopā nepārsniedz 70% no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas. Ja darbiniekam mēnesī aprēķināto papildu izdevumu apmērs pārsniedz 70% no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas, uzskata, ka aprēķinātajai papildu izdevumu summai nav kompensācijas rakstura. Savukārt saskaņā ar minēto noteikumu 43.punktā noteikto, ja darbiniekam ir iespējams atgriezties dzīvesvietā tās pašas diennakts laikā, kurā darba brauciens ir sācies, un viņam tiek nodrošināta normatīvajos aktos noteiktā darba un atpūtas režīma ievērošana, minētie papildu izdevumi netiek segti un kompensācija netiek izmaksāta. Darba likuma 141.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka atpūtas laiks šā likuma izpratnē ir laikposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata. Darba likuma 145.panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā ir noteikts, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām. Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, darba koplīgumā var noteikt citu pārtraukuma piešķiršanas kārtību. Pārtraukumu neieskaita darba laikā. Ja iespējams, pusaudzim pārtraukumu piešķir, kad nostrādāta puse no viņam nolīgtā dienas darba laika. Pārtraukumu atpūtai piešķir jebkurā gadījumā. Darba likuma 145.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ja darba rakstura dēļ pārtraukumu ēšanai nav iespējams noteikt, darba devējs nodrošina darbiniekam iespēju paēst darba laikā. Tādējādi, ievērojot minēto normatīvo aktu nosacījumus, par darba brauciena laiku nav atlīdzināmi papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, par katru darba brauciena dienu Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 noteiktajā dienas naudas apmērā, ja darbinieks var atgriezties dzīvesvietā tās pašas diennakts laikā un tiek ievērots darba un atpūtas režīms. Uzskatām, ka darba devējam ir jāievēro un jānodrošina darba un atpūtas režīms darbiniekam, tādējādi Iesniedzēja aprakstītajā situācijā, kad darbinieks var atgriezties dzīvesvietā tās pašas dienas vakarā, papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, par katru darba brauciena dienu šajos noteikumos noteiktajā dienas naudas apmērā nav atlīdzināmi.