0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVID skaidrojums par kārtību, kādā nosaka dienas naudas pārsniegumu darba braucienā
JAUTĀJUMI UN ATBILDES

VID skaidrojums par kārtību, kādā nosaka dienas naudas pārsniegumu darba braucienā

Valsts ieņēmumu dienests  sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs veic starptautiskos kravu pārvadājumus un vaicā, 1. vai, rēķinot darbiniekam mēnesī aprēķināto papildu izdevumu apmēra pārsniegumu (70 % no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas), darba algā ieskaita arī atvaļinājuma naudu šajā mēnesī? Piemēram: Darba alga Ls 150, atvaļinājuma nauda Ls 50, papildus izdevumi darba braucienā (dienas nauda) Ls 600. Kāds ir papildus izdevumu pārsnieguma aprēķins? 1.variants: 600–(150+50+600)*0,7=40 Ls vai 2.variants: 600–(150+600)*0,7=75 Ls ? 2. Vai uz šādiem izdevumiem attiecas skaidras naudas lietošanas ierobežojumi un vai šādi izdevumi ir jādeklarē, ja mēneša laikā veikto darījumu kopsumma ar…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts ieņēmumu dienests  sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs veic starptautiskos kravu pārvadājumus un vaicā, 1. vai, rēķinot darbiniekam mēnesī aprēķināto papildu izdevumu apmēra pārsniegumu (70 % no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas), darba algā ieskaita arī atvaļinājuma naudu šajā mēnesī? Piemēram: Darba alga Ls 150, atvaļinājuma nauda Ls 50, papildus izdevumi darba braucienā (dienas nauda) Ls 600. Kāds ir papildus izdevumu pārsnieguma aprēķins? 1.variants: 600–(150+50+600)*0,7=40 Ls vai 2.variants: 600–(150+600)*0,7=75 Ls ? 2. Vai uz šādiem izdevumiem attiecas skaidras naudas lietošanas ierobežojumi un vai šādi izdevumi ir jādeklarē, ja mēneša laikā veikto darījumu kopsumma ar kādu no partneriem pārsniedz 5000 latu?   Atbildot uz  pirmo jautājumu, VID  paskaidro, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 16. un 16.1punktā noteikts, ka maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi: - kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu; - komandējuma izdevumu kompensācijas normas Ministru kabineta noteiktajā apmērā vai apmērā, kas noteikts valstī, kurā tiek veikti darba vai dienesta pienākumi (darba vieta atrodas citā valstī). Kārtību, kādā atlīdzināmi izdevumi, kas saistīti ar mācību, darba un dienesta komandējumiem (turpmāk – komandējums), komandējumu izdevumu kompensācijas normas, kā arī kompensāciju normas par izdevumiem, kas saistīti ar darba braucieniem nosaka Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (turpmāk – Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.969). Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 3.punktā noteikts, ka par darba braucienu šo noteikumu izpratnē uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijas Republikā vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē). Darba braucieniem piemēro speciālās normas, kas noteiktas šo noteikumu 4., 5., 6., 11., 12., 16., 17. un 20.punktā un VI nodaļā. Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 42.punktam darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, tiek segti papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā (turpmāk – arī dienas nauda), par katru darba brauciena dienu šajos noteikumos noteiktajā dienas naudas apmērā, bet mēnesī kopā nepārsniedzot 70 % no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas. Ja darbiniekam mēnesī aprēķināto papildu izdevumu apmērs pārsniedz 70 % no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas, uzskata, ka aprēķinātajai papildu izdevumu pārsnieguma summai nav kompensācijas rakstura. Savukārt Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 43.punktā noteikts, ja darbiniekam ir iespējams atgriezties dzīvesvietā tās pašas diennakts laikā, kurā darba brauciens ir sācies, un viņam tiek nodrošināta normatīvajos aktos noteiktā darba un atpūtas režīma ievērošana, minētie papildu izdevumi netiek segti un kompensācija netiek izmaksāta. Tādējādi, darbiniekam dodoties darba braucienā, par katru darba brauciena dienu ir atlīdzināma kompensācija par papildu izdevumiem, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā dienas naudas apmērā, izņemot minēto noteikumu 43.punktā noteiktajos gadījumos. Ja atlīdzināmā kompensācija par papildu izdevumiem, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā (dienas nauda) pārsniedz 70 % no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķinātās dienas naudas, tad tai nav kompensācijas rakstura. Līdz ar to dienas naudas pārsniegums, kas veidojas kā starpība starp aprēķināto dienas naudu un noteikto ierobežojumu, ir uzskatāms par darbinieka ienākumu, kas apliekams ar algas nodokli un par to veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Lai noteiktu, vai atlīdzināmie papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā (dienas nauda) par katru darba brauciena dienu ir apliekami ar nodokli, ir jānosaka darba samaksa par šo mēnesi saskaņā ar Darba likumu. Darba likuma 59.pantā noteikts, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Darba likuma 73.pantā ir noteikts, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Tādējādi, lai noteiktu atlīdzināmās dienas naudas pārsniegumu par darba braucienu, ja darbinieks ir bijis atvaļinājumā Iesniedzējam, piemērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.969 42.punktu, aprēķinātajā darba algā jāieskaita arī aprēķināto atvaļinājuma naudu par attiecīgo mēnesi. Ņemot vērā minēto, Iesniedzējam ir jāsummē aprēķinātā darba alga, aprēķinātā atvaļinājuma nauda un papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā par attiecīgo mēnesi un kopsummu jāreizina ar 70 procentiem. Ja iegūtā summa ir mazāka, nekā aprēķinātā dienas nauda, starpība ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un par to veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tādējādi Iesniedzēja norādītais 1.variants( 600–(150+50+600)*0,7= Ls 40) ir pareizs un šiem 40 latiem no noteiktās dienas naudas nav kompensācijas rakstura,  tie ir apliekami ar algas nodokli un par tiem veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.   Atbildot uz Iesniedzēja otro jautājumu par skaidrā naudā veiktiem darījumiem, VID paskaidro, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 5000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Savukārt likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta otrajā daļā ir noteikts, ka šā panta pirmajā daļā minētais skaidras naudas lietošanas ierobežojums neattiecas vienīgi uz kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem. Minētās komercsabiedrības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā deklarē mēneša laikā veiktos darījumus, kuru kopsumma pārsniedz 5000 latu. Tādējādi Iesniedzējam, veicot starptautiskos autopārvadājumu darījumus, skaidrās naudas norēķiniem par izdevumiem, kas saistīti ar degvielas iegādi, ceļu maksām, autostāvvietām, rezerves daļu iegādi, autotransportu remontu u.tml. izmaksām nav piemērojams likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās daļas otrajā teikumā noteiktais ierobežojums par skaidrā naudā veikto darījumu apjomu, taču Iesniedzējam ir jādeklarē mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus, kuru kopsumma ar vienu darījuma partneri pārsniedz 5000 latu.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058