JAUTĀJUMI UN ATBILDESVID skaidrojums par pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

VID skaidrojums par pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

10/01/2013

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Saeima 2012.gada 15.novembrī pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kura normas stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. Ar grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk - likums) noteiktas šādas būtiskākās izmaiņas: 1. Termiņi, līdz kuriem ir jāveic norēķini, lai skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi netiktu uzskatīti par algota darba ienākumu. Izsniegtie skaidras vai bezskaidras naudas avansi, ko darbiniekam, valdes loceklim, padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram piešķir komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, Eiropas ekonomisko interešu grupas, biedrības, nodibinājumi, individuālie uzņēmumi, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, organizācijas, individuālie komersanti vai fiziskās personas, kas…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Saeima 2012.gada 15.novembrī pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kura normas stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. Ar grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk - likums) noteiktas šādas būtiskākās izmaiņas:

1. Termiņi, līdz kuriem ir jāveic norēķini, lai skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi netiktu uzskatīti par algota darba ienākumu.

Izsniegtie skaidras vai bezskaidras naudas avansi, ko darbiniekam, valdes loceklim, padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram piešķir komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, Eiropas ekonomisko interešu grupas, biedrības, nodibinājumi, individuālie uzņēmumi, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, organizācijas, individuālie komersanti vai fiziskās personas, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas, ir pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja par tiem nav veikti norēķini 90 dienu laikā pēc komandējuma vai darba brauciena beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas brīža. Minētie nosacījumi par izsniegto avansa norēķinu attiecināšanu uz algota darba ienākumiem un aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām nav piemērojami, ja naudas avansa atlikusī summa, kura ir avansa saņēmēja rīcībā nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, t.i. 200 latus. Likumā ir paredzēts 6 mēnešu pārejas periods attiecībā uz skaidras vai bezskaidras naudas avansiem, kas ir izsniegti līdz 2012.gada 31.decembrim. Ja par šiem avansiem norēķini netiks veikti līdz 2013.gada 30.jūnijam, tad 2013.gada 1.jūlijā minētie avansi tiks pielīdzināti algota darba ienākumam un par tiem būs jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā no algotā darbā gūta ienākuma.

2. Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikts ienākums, kas gūts īstenojot akciju pirkuma tiesības.

Ienākums, kas gūts, īstenojot akciju pirkuma tiesības, kuras darbiniekam, padomes vai valdes loceklim uz darba attiecību pamata piešķīris darba devējs vai kapitālsabiedrība, kas ir ar darba devēju saistīts uzņēmums likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē, tiek uzskatīts par ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis. Likumā ir atrunāti nosacījumi, kuriem izpildoties ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas tiek atbrīvots no aplikšanas ar algas nodokli. Gūtais ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas, netiek aplikts ar algas nodokli, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

periods no akciju pirkuma tiesību piešķiršanas dienas līdz akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienai (akciju pirkuma tiesību turēšanas periods), ievērojot akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā ietvertos nosacījumus, ir ne mazāks kā 36 mēneši;
akciju pirkuma tiesību turēšanas periodā darbinieks ir darba attiecības ar kapitālsabiedrību, kas piešķīrusi tam akciju pirkuma tiesības, vai ar, kuru saistīts uzņēmums likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli izpratnē”, tam ir piešķīris akciju pirkuma tiesības;
darba devējs Valsts ieņēmumu dienestā ir sniedzis informāciju par akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāna nosacījumiem.

3. Saimnieciskās darbības reģistrācija.

Fiziskās personas ienākuma gūšana no metāllūžņu pārdošanas nav kvalificējama par saimniecisko darbību, izņemot gadījumu, kad metāllūžņus pārdod individuālais komersants, kurš atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai saņēmis licenci melno un krāsaino metāla atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā. Ar grozījumiem ir izslēgts likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 84.punkts, kas noteica nepieciešamību bez izņēmuma visiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, kas bija noslēguši uzņēmuma līgumus, ar 2013.gada 1.janvāri reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Fiziskā persona, kuru uz uzņēmuma līguma pamata nodarbina komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums vai fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, ir tiesīga nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Ja saimnieciskā darbība nav reģistrēta, fiziskajai personai, nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu ienākumu, nav tiesību piemērot saimnieciskās darbības izdevumus.

4. Īpaši noteikumi individuālajiem komersantiem, zemnieku saimniecībām un zvejnieku saimniecībām, kādā vieglā automobiļa nolietojuma un ekspluatācijas izdevumi tiek attiecināti uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

Ar veiktajiem grozījumiem ir precizētas likumā ietvertās normas un atrunāta kārtība attiecībā uz to, kā saimnieciskā darbībā izmantota vieglā automobiļa ekspluatācijas izmaksas un nolietojumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām saimnieciskās darbības izdevumos noraksta zemnieku saimniecības un individuālie komersanti, kas saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5. vai 6.punktu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā, kā arī zvejnieku saimniecības. Piemēram, attiecībā uz degvielas iegādes izdevumu iekļaušanu saimnieciskās darbības izdevumos šādiem automobiļiem ir noteikts, ka zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti un zemnieku saimniecības, kas uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā, pamatojoties uz Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 6.punktu, saimnieciskās darbības izdevumos degvielas iegādes izdevumus iekļauj, pamatojoties uz faktiski nobraukto km skaitu mēnesī saskaņā ar degvielas patēriņa normu uz 100 km, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk par 20 %. Savukārt individuālie komersanti un zemnieku saimniecības, kas nemaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, pamatojoties uz Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktu, degvielas iegādes izdevumus iekļauj, pamatojoties uz faktiski saimnieciskajā darbībā patērētajam daudzumam.

5. Regulējums attiecībā uz ienākuma, kas pienākas no līdzdalības zemu nodokļu valstu vai teritoriju sabiedrībās, trastos vai citos juridiskos veidojumos, aplikšanas kārtība.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam ir noteikts pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no ienākuma, kas tam pienākas no tā līdzdalības zemu nodokļu un beznodokļu valstu vai teritoriju sabiedrībās, trastos vai citos juridiskos veidojumos, kuru akcijas netiek kotētas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts regulētajā tirgū, kā arī noteikta kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšana tiek veikta. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiks aplikts uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju attiecināmais ārvalstu sabiedrības ienākums, ja maksātāja līdzdalība ārvalstu sabiedrībā tiešā vai netiešā veidā ir būtiska - 25% un vairāk,- neatkarīgi no tā, ka šis ienākums nav sadalīts dividendēs.

6. Valsts atbalsta vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai aplikšanas kārtība.

2013.gadā saņemtais valsts atbalsts vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai ir atbrīvots no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

7. Nosacījumi attiecībā uz atvieglojumu piemērošanu.

Turpmāk apgādībā nevarēs būt persona, kas ir mikrouzņēmuma darbinieks, kā arī persona, kas saņem citas valsts pensiju. Likums nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam, kura apgādībā ir persona, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, pienākumu iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam mācību iestādes izziņu, kas šo faktu apliecina.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

VID skaidrojums par pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis