Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.

Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk -Iesniedzējs) bilancē iekļauts kravas furgons, minētā automašīna CSDD izdotajā tehniskajā pasē ir klasificēta kā kravas automobilis (N1 kategorija) ar vairāk nekā trīs sēdvietām un ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, turpmāk tekstā – kravas furgons.

No 2016.gada 1.janvāra Iesniedzējs maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli par kravas furgonu un izdevumos iekļauj ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistīto transportlīdzekļa izmantošanas izdevumus, izdevumus par ekspluatāciju, uzturēšanu un remontu.

Vai Iesniedzējam ir tiesības izmantot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumu 100% apmērā kā priekšnodokli no visiem saistītiem izdevumiem par kravas furgonu un samazināt valsts budžetā maksājamo PVN par to vērtību, ņemot vērā ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta otrajā daļā minēta vieglā pasažieru automašīna, bet Iesniedzējam pieder kravas furgons?

VID uzziņā skaidro, ka  Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta otrajā daļā noteikts, no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi  50 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kura nav šā panta 1.¹ daļas 1.punktā minētā automašīna, kā arī ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta 1.¹daļā noteikts, ka no valsts budžeta maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāma nodokļa summa par:

1) tādas vieglās pasažieru automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas un kuras vērtība pārsniedz uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteikto reprezentatīvā vieglā automobiļa vērtību;

2) izmaksām, kas saistītas ar šīs daļas 1.punktā minētās automašīnas uzturēšanu (tajā skaitā izmaksām par šādas automašīnas remontu un degvielas iegādi).

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta trešo daļu šā panta 1.¹ un otrā daļa nav attiecināma uz gadījumiem, kad:

1) reģistrēts nodokļa maksātājs iegādājas, nomā vai importē vieglo pasažieru automašīnu šādu ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai:

• a) pasažieru pārvadājumiem par atlīdzību, tai skaitā taksometru pakalpojumu sniegšanai,
• b) vieglo automašīnu nomas pakalpojumu sniegšanai,
• c) automašīnu tirdzniecībai vai nomaksas pirkuma darījumiem,
• d) preču transporta pakalpojumu sniegšanai,
• e) autovadīšanas prasmes apmācībai,
• f) apsardzes pakalpojumu sniegšanai;

2) vieglā pasažieru automašīna ir operatīvais transportlīdzeklis;

3) vieglā pasažieru automašīna tiek izmantota par pilnvarotā automašīnu tirgotāja demonstrācijas automašīnu;

4) vieglā pasažieru automašīna tiek izmantota ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta ceturtajai daļai, lai pierādītu atbilstību šā panta trešās daļas 4.punktā minētajam nosacījumam, reģistrēts nodokļa maksātājs kārto ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaiti atbilstoši uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli regulējošajiem normatīvajiem aktiem un ir deklarējis atbilstoši uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli regulējošajiem normatīvajiem aktiem šo vieglo pasažieru automašīnu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 13.panta pirmo daļu, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība ir dokuments, kurā uzrādīti transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati, kā arī dati par transportlīdzekļa īpašnieku (valdītāju, turētāju), tātad arī atzīmes par transportlīdzekļu klasifikāciju atbilstoši direktīvām.

2007.gada 5.septembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (izmaiņas un papildinājumi veikti ar Komisijas Regulu Nr.678/2011, ar kuru aizstāj II pielikumu un groza IV, IX un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai) (turpmāk – Direktīva 2007/46/EK) II pielikuma A sadaļas 1.1. noteikts, ka mehāniskiem transportlīdzekļiem, kas projektēti un būvēti galvenokārt cilvēku un viņu bagāžas pārvadāšanai, tiek piešķirta M kategorija, Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A sadaļas 1.2. apakšpunktā noteikts, ka mehāniskiem transportlīdzekļiem, kas projektēti un būvēti galvenokārt kravu pārvadāšanai, tiek piešķirta N kategorija.

Gan Padomes Direktīvā 2006/112/EK (2006.gada 28.novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, gan Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr.282/2011 (2011.gada 15.marts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, nav noteikti atsevišķi nosacījumi vieglajām pasažieru vai kravas automašīnām.

Tādējādi secināms, ka automašīna, kas tehniskajā pasē klasificēta kā mehāniskais transportlīdzeklis, kas projektēts un būvēts galvenokārt kravu pārvadāšanai (N1 kategorijas transportlīdzeklis), faktiski var tikt izmantots arī pasažieru pārvadāšanai, kā vieglā pasažieru automašīna.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta četrpadsmitajā daļā noteikts, nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Tādējādi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta 1.¹daļa un otrā daļa ir attiecināma uz tādām automašīnām, kuras izmantotas pasažieru pārvadāšanai. Tādējādi katrā konkrētā gadījumā ir jāvērtē, kādiem mērķiem N1 kategorijas transportlīdzekli izmanto, kravas pārvadāšanai vai pasažieru pārvadāšanai. Papildus tam nodokļa maksātāja rīcībā ir jābūt pierādījumiem kādam mērķim minēto automašīnu faktiski izmanto.

Līdz ar to, ja iesniegumā minētais N1 kategorijas transportlīdzeklis no 2016.gada 1.janvāra netiek izmantots atbilstošu izmēru un svara kravu pārvadāšanai, bet tiek izmantots cilvēku un viņu bagāžas pārvadāšanai, tad Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē tā ir vieglā pasažieru automašīna un uz to attiecas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta 1.¹ un otrajā daļā noteiktais regulējums.

Savukārt, ja iesniegumā minētais N1 kategorijas transportlīdzeklis no 2016.gada 1.janvāra tiek izmantots kravu pārvadāšanai, tad Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē tā nav vieglā pasažieru automašīna un uz to neattiecas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta 1.¹ un otrajā daļā noteiktais regulējums.

Ievērojot minēto, ja Iesniedzēja minētās automašīnas izmantošana neatbilst  Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem kritērijiem, tad Iesniedzējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par šo automašīnu iegādes un uzturēšanas izmaksām pilnā apmērā.

Ar pilnu uzziņas tekstu var iepazīties VID mājaslapā sadaļā:  Nodokļi / Pievienotās vērtības nodoklis / Tiesību akti