0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAVID sniedzis uzziņu par priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību par reklāmas kampaņai iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem

VID sniedzis uzziņu par priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību par reklāmas kampaņai iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādiem jautājumiem. Jau daudzus gadus Iesniedzējs nodarbojas ar produkcijas iepirkšanu no Lielbritānijas sadarbības partnera un tās pārdošanu vietējā un ES tirgū. Firmai gatavojoties 2014.gada svinēt 15 gadus Latvijas tirgū, Iesniedzējs, kā vienīgais Lielbritānijas firmas ražotās produkcijas izplatītājs Baltijas valstīs, plāno veikt dažādus pasākumus reklāmas kampaņas ietvaros. Reklāmas mērķis - pēc iespējas plašākas masas iepazīstināt ar produktu, veicināt tā atpazīstamību, pastāstīt par produktu izmantošanas iespējām, kvalitātes īpašībām, piesaistīt pēc iespējas vairāk pircēju, sniegt informāciju, kur var iegādāties šo produktu. 1) Vai izdevumus, kas saistīti ar reklāmas kampaņas organizēšanu: reklāmas ievietošana žurnālā un laikrakstā, krūzīšu,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādiem jautājumiem. Jau daudzus gadus Iesniedzējs nodarbojas ar produkcijas iepirkšanu no Lielbritānijas sadarbības partnera un tās pārdošanu vietējā un ES tirgū. Firmai gatavojoties 2014.gada svinēt 15 gadus Latvijas tirgū, Iesniedzējs, kā vienīgais Lielbritānijas firmas ražotās produkcijas izplatītājs Baltijas valstīs, plāno veikt dažādus pasākumus reklāmas kampaņas ietvaros. Reklāmas mērķis - pēc iespējas plašākas masas iepazīstināt ar produktu, veicināt tā atpazīstamību, pastāstīt par produktu izmantošanas iespējām, kvalitātes īpašībām, piesaistīt pēc iespējas vairāk pircēju, sniegt informāciju, kur var iegādāties šo produktu. 1) Vai izdevumus, kas saistīti ar reklāmas kampaņas organizēšanu:
  • reklāmas ievietošana žurnālā un laikrakstā,
  • krūzīšu, sienas kalendāru un koka kastīšu ar piezīmju papīru izgatavošanu ar uzņēmuma logo,
  • izmaksas par semināra organizēšanu ar ēdināšanu, telpu nomu, tulka, lektora un žurnālistu pakalpojumiem,
  • konkursa balvu iegādes izdevumus,
drīkst attiecināt uz reklāmas izmaksām un veikt priekšnodokļa atskaitīšanu pilnā apmērā saskaņā ar piestādītajiem nodokļa rēķiniem? 2) Nolikumā par reklāmas kampaņas organizēšanu noteikts, ka IIN apmaksu par konkursa uzvarētājiem budžetā veiks Iesniedzējs:
  • a)     vai ieturot IIN katram balvas saņēmējam drīkst piemērot neapliekamo summu 143 EUR, (saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma" nodokli 9.panta pirmās daļas 10.punktu netiek apliktas konkursos saņemtās mantiskās un naudas balvas, kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 143 EUR) un ieturēt IIN no pārsnieguma summas?
  • b)    vai izsniegtās balvas komersantiem (pirmajam klientam, lielākajam produkcijas pircējam realizācijas apjoma ziņā) apliekamas ar kādiem nodokļiem un vai koriģējamas UIN apliekamā ienākuma noteikšanai?
3)  Vai izsniedzot balvas konkursa uzvarētājiem jānoformē kāds attaisnojuma dokuments (rēķins, pavadzīme)?   VID, atbildot uz Iesniedzēja pirmo jautājumu par izmaksu attiecināšanu uz reklāmas izdevumiem, paskaidrojo, ka saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6.panta pirmās daļas 5.punktu nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par 60 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai. Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 5.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem, un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību. Atbilstoši Reklāmas likuma 1.pantā noteiktajam reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" Nr.556 (turpmāk – Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumi Nr.556) 48.punktā ir noteikts, ka par saimnieciskās darbības izdevumiem, kuriem nav piemērojama likuma 5.panta ceturtā daļa, uzskatāmi reklāmas izdevumi par laimestiem vai balvām, kuras tiek laimētas, izlozētas vai dāvinātas, saimnieciskās darbības veicējam reklāmas nolūkā organizējot konkursus, kuru rezultāti tiek atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, vai izdevumi, nodrošinot balvas citu fizisko vai juridisko personu organizētajos konkursos, ja šo konkursu norises vietā ir attiecīgā saim­nieciskās darbības veicēja reklāma, konkursi tiek organizēti, lai paplašinātu savas produkcijas (pakalpojumu) noieta tirgu, un dalībnieku loks šajos konkursos netiek citādi ierobežots, kā vienīgi nosakot, ka dalībniekam jānopērk attiecīgā prece vai jāatbild uz kādu jautājumu. Likuma 5.panta ceturtās daļas norma piemērojama, ja reklāmas kampaņas ietvaros tiek izmantotas naudas balvas, kuru saņēmēju nodokļu maksātājs nevar identificēt (piemēram, naudas zīmes ir preces iepako­jumā), kā arī likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajos gadījumos nevar ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma 5.panta ceturtās daļas norma nav piemērojama, ja nodokļu maksātājs, kas Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmis loterijas atļauju, rīko preču vai pakalpojumu loteriju un maksā valsts nodevu 25 procentu apmērā no laimestu fonda. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 54.punktu nodokļu maksātāja izdevumus par priekšmetiem, kuri satur komersanta preču zīmi, attiecina uz reklāmas izdevumiem, ja nodokļu maksātājs, reklamējot kādu konkrētu preci, reklāmas kampaņas ietvaros reklamējamai precei pievieno kādu piemērotu priekšmetu ar attiecīgo preču zīmi, lai veicinātu pieprasījumu pēc preces. Ja reklamējamās preces vērtība ir līdz 72 euro, tad reklāmas priekšmeta (ar attiecīgo preču zīmi) vērtība nedrīkst pārsniegt reklamē­jamās preces vērtību. Ja reklamējamās preces vērtība pārsniedz 72 euro, tad, lai uzskatītu pievienoto priekšmetu (ar attiecīgo preču zīmi) par reklāmas priekšmetu, izvērtē tā vērtības samērīgumu pret reklamējamo preci un ekonomisko labumu no priekšmeta (ar attiecīgo preču zīmi) pievienošanas precei reklāmas kampaņas ietvaros. Par nodokļu maksātāja reprezentācijas izdevumiem uzskata nodokļu maksātāja izdevumus par mazvērtīgiem reprezentācijas priekšmetiem, kuri satur komersanta preču zīmi un tiek izplatīti tieši nesaistīti ar konkrētas preces reklāmas kampaņu un reklamējamo preci, lai popularizētu komersantu un tā preču zīmi. Tādējādi, lai reklāmas kampaņas ietvaros reklamējamajai precei pievienoto priekšmetu varētu uzskatīt par reklāmas priekšmetu, tam jāsatur komersanta preču zīme un tā vērtībai ir jābūt samērīgai pret reklamējamo preci, kā arī no minētā priekšmeta pievienošanas precei reklāmas kampaņas ietvaros jāgūst ekonomiskais labums. Ņemot vērā minēto, aprēķinot ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu, to nepalielina par reklāmas izdevumu summām, ja tās ir saistītas ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību. Saimnieciskās darbības rezultātā radušās izmaksas kvalificē kā reklāmas izdevumus, nodokļu maksātājam katrs konkrēts izdevumu veids ir jāizvērtē atsevišķi, atbilstoši iepriekš minētajām definīcijām un saistībā ar veicamās saimnieciskās darbības virzieniem vai nozares īpatnībām. Iesniedzēja iesniegumā, aprakstot reklāmas kampaņas aktivitātes, attiecībā uz reklāmas publikāciju par Iesniedzēja piedāvātajām precēm, to kvalitāti, pielietojumu u.tml. ievietošanu žurnālā par kokapstrādi  un laikrakstā ir paskaidrots, ka šī informācija par piedāvātajām precēm veicinās Iesniedzēja pārdodamo preču atpazīstamību un pieprasījumu, kā arī paplašinās klientu loku, tādejādi saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 1.panta devītajā daļā un Reklāmas likuma 1.pantā noteikto reklāmas ievietošanas izmaksas var uzskatīt par Iesniedzēja reklāmas izdevumiem UIN aprēķināšanas vajadzībām. Izmaksas par semināra organizēšanu (telpu nomu, tulka, lektora, žurnālistu pakalpojumi), kas ir saistīti ar Iesniedzēja profesionālo darbību un kura mērķis ir veicināt produkcijas noietu vai pieprasījumu pēc tās, ir uzskatāmi par reklāmas izdevumiem un par to summu apliekamo ienākumu nepalielina UIN aprēķināšanas vajadzībām tiktāl, ciktāl šie izdevumi ir saistīti ar Iesniedzēja saimniecisko darbību un produkcijas reklāmu. Tāpat arī izdevumi par klientiem izsniegtajām balvām reklāmas kampaņas ietvaros rīkotā semināra laikā organizētajos konkursos, atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 48.punktā noteiktajam, ja konkursu rezultāti tiks atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, ir uzskatāmi par Iesniedzēja reklāmas izdevumiem. Izmaksas par krūzīšu, sienas kalendāru un koka kastīšu ar piezīmju papīru ar Iesniedzēja logo un reklamējamo preču nosaukumiem un informāciju, kur preces var iegādāties, izgatavošanu, ja šie priekšmeti reklāmas kampaņas ietvaros netiks pievienoti reklamējamai precei, bet tiks izplatīti tieši nesaistīti ar konkrētas preces reklāmas kampaņu un reklamējamo preci, lai popularizētu komersantu un tā preču zīmi, saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6.panta pirmās daļas 5.punktu uzskatāmas par Iesniedzēja reprezentācijas izdevumiem. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 54.punktam, ja Iesniedzējs šos priekšmetus reklāmas ietvaros pievienos reklamējamai precei, tad izmaksas par šo priekšmetu iegādi būs attiecināmas uz reklāmas izdevumiem. Atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6.panta pirmās daļas 5.punktam, izdevumi par klientu ēdināšanu semināra laikā ir uzskatāmi par Iesniedzēja izdevumiem prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī, t.i., par reprezentācijas izdevumiem UIN aprēķināšanas vajadzībām. Tādejādi par 60 procentiem no reprezentācijas priekšmetu (krūzīšu, sienas kalendāru un koka kastīšu ar piezīmju papīru) un ēdināšanas izdevumiem izmantotās summas ir jāpalielina ar UIN apliekamais ienākums.   Atbildot uz Iesniedzēja pirmo jautājumu attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām, VID paskaidro, ka Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" 157.punktā noteikts, ka reģistrēts nodokļa maksātājs kā priekšnodokli var atskaitīt arī nodokli, kas norādīts nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas administratīvās darbības nodrošināšanai (piemēram, par darbavietas aprīkojumu, dzeramā ūdens iegādi) un reklāmas pasākumu veikšanai. Savukārt, atbilstoši 160.punktam, nodokļa rēķinā norādīto nodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas nav ar nodokli apliekami darījumi vai saistīti ar valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kam likuma normas nav piemērojamas, neatskaita kā priekšnodokli. Tādējādi, lai rastos tiesības atskaitīt priekšnodokli, reģistrētam nodokļa maksātājam iegādātās preces (saņemtos pakalpojumus) ir jāizmanto savu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Ja reklāma tiek veikta Iesniedzēja apliekamo darījumu popularizēšanas nolūkos, tad Iesniedzējam ir tiesības atskaitīt kā priekšnodokli no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm, kas iegādātas un pakalpojumiem, kas saņemti iesniegumā minētās reklāmas nodrošināšanai. Atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 1.panta devītajai daļai, Reklāmas likuma 1.pantam un Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 48. un 54.punktam, par Iesniedzēja reklāmas izdevumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ir uzskatāmas šādas izmaksas: –          par reklāmas ievietošanu žurnālā un laikrakstā ; –          par semināru organizēšanu (telpu nomu, tulka, lektora un žurnālistu pakalpojumi), kas saistīti ar Iesniedzēja profesionālo darbību un produkcijas reklāmu; –          par krūzīšu, sienas kalendāru un koka kastīšu ar piezīmju papīru izgatavošanu ar uzņēmuma logo gadījumā, ja Iesniedzējs šos priekšmetus reklāmas ietvaros pievienos reklamējamai precei; – par klientiem izsniegtajām balvām reklāmas kampaņas ietvaros rīkotā semināra laikā organizētajos konkursos gadījumā, ja konkursu rezultāti tiks atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos. Līdz ar to nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par minētajām precēm un pakalpojumiem, kas saņemti Iesniedzēja apliekamo darījumu popularizēšanas nolūkos, Iesniedzējam ir tiesības atskaitīt kā priekšnodokli. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 98.panta pirmo daļu reģistrēts nodokļa maksātājs priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām nodrošina atsevišķu to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas izmantoti tikai tādu darījumu nodrošināšanai, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, vai tikai tādu darījumu nodrošināšanai, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 98.panta otrajā daļā noteikts, ja iegādātās preces un saņemtos pakalpojumus izmanto gan tādu darījumu nodrošināšanai, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, gan tādu darījumu nodrošināšanai, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli, un nav iespējams nodrošināt to atsevišķu uzskaiti saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību, jo tālākas detalizētas izmaksu attiecināšanas nodrošināšanai reģistrēta nodokļa maksātāja resursu izlietojums būtu nesamērīgs, tad reģistrēts nodokļa maksātājs taksācijas periodā atskaitāmā priekšnodokļa summu aprēķina, izmantojot šādu proporciju: 1) skaitītājā – to taksācijas periodā veikto darījumu vērtība bez nodokļa, kuri dod tiesības atskaitīt priekšnodokli; 2) saucējā – taksācijas periodā veikto darījumu kopējā vērtība bez nodokļa (skaitītājā ietverto darījumu vērtība, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, un to darījumu vērtība, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli). Konkrētajā tiesiskā situācijā, ja reklāmas mērķis ir popularizēt tādus darījumus, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, gan tādus darījumus, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli un nav iespējams nodrošināt to atsevišķu uzskaiti saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 98.panta pirmajā daļā noteikto kārtību, tad atskaitāmā priekšnodokļa daļu par reklāmas izdevumiem Iesniedzējam jāaprēķina, ņemot vērā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 98.panta otrajā daļā noteikto proporciju. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta pirmo daļu no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 60 procenti no nodokļa par reprezentācijas vajadzībām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī reģistrētu nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu. Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta pirmo daļu, Iesniedzējs kā priekšnodokli nevar atskaitīt 60 procentus no nodokļa rēķinā norādītā nodokļa par saņemtajiem ēdināšanas pakalpojumiem semināra dalībniekiem, ka arī Iesniedzējs kā priekšnodokli nevar atskaitīt 60 procentus no nodokļa rēķinā norādītā nodokļa par krūzīšu, sienas kalendāru un koka kastīšu ar piezīmju papīru izgatavošanu ar uzņēmuma logo gadījumā, ja Iesniedzējs šos priekšmetus reklāmas kampaņas ietvaros nepievienos reklamējamai precei, bet izplatīs tieši nesaistīti ar konkrētas preces reklāmu, lai popularizētu Iesniedzēju un tā preču zīmi.   Atbildot uz Iesniedzēja otrā jautājuma "a" apakšpunktu, VID paskaidro, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 10.punktā noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 143 euro, un publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 1423 euro, kā arī Baltijas Asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija un Ministru kabineta balva. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta desmitajā daļā ir uzskaitīti tie ienākumu veidi, kas nav saistīti ar darba attiecībām un kas nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, bet no kuriem to izmaksātājiem jāietur nodoklis. Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta desmitajā daļā noteikto, no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Tādējādi, atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta desmitajā daļā noteiktajam, konkursos saņemtās mantiskās un naudas balvas nav ienākumi, no kuriem iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir ieturams izmaksas vietā. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta vienpadsmitajā daļā noteikts, ka jāizsniedz personām – nodokļa maksātājām – paziņojumu par izmaksātajām ar IIN apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli vai, ja izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli, izmaksu apliecinošu dokumentu un nosūta paziņojumu VID:
  • 1) par personām izmaksātajiem ienākumiem, kas minēti šā panta desmitajā un divpadsmitajā daļā, un no tiem ieturēto nodokli – ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam;
  • 2) par personām, neieturot nodokli, izmaksātajām summām – Ministru kabineta noteiktajā termiņā. Ministru kabinets nosaka apliecinājuma dokumentu izsniegšanas kārtību, kā arī ienākumus, par kuru izmaksu tie izsniedzami, un izņēmumus;
  • 3) par taksācijas gadā fiziskajai personai samazinātajām vai dzēstajām aizdevuma (kredīta) saistībām.
Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība" 108.punktā noteikts, ka, piemērojot likuma 17.panta vienpadsmitās daļas 2.punktu, ienākuma izmaksātājs, kas izmaksā fiziskajai personai ienākumus, kuri ir saistīti ar tās saimniecisko darbību, vai citus ienākumus, kuri nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, bet no kuriem saskaņā ar likuma 17.pantu nodoklis izmaksas vietā nav jāietur, līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim ir jāiesniedz VID paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumu Nr.677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem" 1. vai 2.pielikumu (turpmāk – paziņojums) par taksācijas gadā fiziskajai personai izmaksātajām ar nodokli apliekamajām ienākuma summām, kas nav saistītas ar tās darba attiecībām. Ņemot vērā minēto, izsniedzot fiziskajām personām konkursā iegūtās mantiskās un naudas balvas, Iesniedzējam izsniegšanas brīdī IIN nav jāietur un līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim ir jāiesniedz VID paziņojumu par taksācijas gadā fiziskajām personām izmaksātajām ar nodokli apliekamajām ienākuma summām. Tā kā Iesniedzēja iesniegumā minētie fizisko personu ienākumi – konkursos saņemtās mantiskās un naudas balvas – nav minēti likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta desmitajā daļā, un likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” neuzliek Iesniedzējam kā šo ienākumu izmaksātājam par pienākumu izmaksas brīdī ieturēt IIN un pārskaitīt budžetā, tad Iesniedzējs konkrētajā tiesiskajā situācijā to var veikt labprātīgi. Ja Iesniedzējs no fiziskajām personām ieturēs IIN no konkursā izsniegtajām mantiskajām un naudas balvām, kuru kopējā vērtība pārsniedz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 10.punktā noteikto apmēru, tad Iesniedzējam būs jāiesniedz paziņojumi VID ne vēlāk kā līdz ienākumu izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam, kā arī jāiemaksā budžetā ieturētā IIN summa ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajam datumam.   Atbildot uz Iesniedzēja otrā jautājuma "b" apakšpunktu, VID paskaidro, ka, ņemot vērā, ka Iesniedzējs, lai veicinātu produkta popularitāti un pārdošanas apjomus, ir noteicis kritērijus (pirmais klients,  lielākais preču pircējs iepriekšējā pārskata gada laikā), pēc kuriem tiks apbalvoti konkrētie pircēji reklāmas kampaņas ietvaros organizētā semināra laikā, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 48.punktu izdevumi par balvu iegādi būs uzskatāmi par ekonomiski saistītiem ar Iesniedzēja saimniecisko darbību un UIN aprēķināšanas vajadzībām par to summu apliekamais ienākums nebūs jāpalielina.   Atbildot uz Iesniedzēja trešo jautājumu, VID paskaidro, ka, lai iekļautu reklāmas izdevumus izmaksās, ar uzņēmuma vadītāja rīkojumu nepieciešams noteikt attaisnojuma dokumentu kopumu, kas ļauj izsekot reklāmas kampaņas norisei, izsekot reklāmas pasākuma izmaksām un novērtēt šīs kampaņas lietderību. Ievērojot minēto, Iesniedzējam, izsniedzot konkursa uzvarētājiem balvu, sagatavojams uzņēmuma iekšējais attaisnojuma dokuments, kas atbilst grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām (nodrošinot, ka, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentā sniegto informāciju, grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona var konstatēt saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei), un šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 35.11punktam, lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietās, izmanto preču piegādes dokumentu. Preču piegādes dokuments ir dokuments, kurš apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu un kurā ir ietverti vismaz šajā punktā noteiktie rekvizīti un informācija. Ņemot vērā minēto, Iesniedzējam, izsniedzot konkursa uzvarētājiem balvas, jānoformē preču piegādes dokuments, ietverot tajā Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 35.11punktā noteiktos dokumenta rekvizītus un informāciju.   Uzziņa publicēta saīsināti, pilns teksts skatāms šeit.    

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: