0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIKā piemērojami nodokļi ienākumiem no ciršanas tiesību pārdošanas un zemes nomas

Kā piemērojami nodokļi ienākumiem no ciršanas tiesību pārdošanas un zemes nomas

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par nodokļa piemērošanu ienākumiem no ciršanas tiesību pārdošanas un zemes nomas. Iesniedzējam pieder vairāki nekustamie īpašumi, lielākoties zeme ar mežu, tostarp ir arī īpašumi, kuri sastāv gan no lauksaimniecības, gan meža zemes. Iesniedzējs ir guvis ienākumu no nekustamajā īpašumā augoša meža atsavināšanas izciršanai (pārdevis ciršanas tiesības). Iesniedzējs kopš 2012.gada 19.decembra ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk PVN) maksātājs, bet nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs. Tā ka Iesniedzējam pieder nekustamie īpašumi, kuru sastāvā ir arī lauksaimniecības zeme, kuru Iesniedzējs pats neapstrādā, ir noslēgti zemes nomas līgumi par Iesniedzējam piederošās lauksaimniecības zemes iznomāšanu un tie…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par nodokļa piemērošanu ienākumiem no ciršanas tiesību pārdošanas un zemes nomas.

Iesniedzējam pieder vairāki nekustamie īpašumi, lielākoties zeme ar mežu, tostarp ir arī īpašumi, kuri sastāv gan no lauksaimniecības, gan meža zemes. Iesniedzējs ir guvis ienākumu no nekustamajā īpašumā augoša meža atsavināšanas izciršanai (pārdevis ciršanas tiesības). Iesniedzējs kopš 2012.gada 19.decembra ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk PVN) maksātājs, bet nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs.

Tā ka Iesniedzējam pieder nekustamie īpašumi, kuru sastāvā ir arī lauksaimniecības zeme, kuru Iesniedzējs pats neapstrādā, ir noslēgti zemes nomas līgumi par Iesniedzējam piederošās lauksaimniecības zemes iznomāšanu un tie ir reģistrēti VID.

Iesniedzējs vēlas saņemt uzziņu attiecībā uz turpmāk minētajiem nodokļu jomu regulējošo normatīvo aktu piemērošanas jautājumiem par izmaiņām no 2018.gada:

  1. Vai Iesniedzējs joprojām var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējs, gūstot ienākumu no lauksaimniecības zemes nomas, ja nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski?
  2. Pirms lēmuma pieņemšanas par vēl kāda īpašuma iznomāšanu Iesniedzējs vēlas zināt, vai likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nodokļa likme, nodokļa maksāšanas kārtība mainās no iznomāto īpašumu skaita un gūto ieņēmumu apjoma?
  3. Vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) nomniekam būs jāietur un jāpārskaita budžetā, vai Iesniedzējam pašam tas būs jāmaksā, sastādot gada ienākumu deklarāciju? Ar kādu IIN likmi būs apliekama nomas maksa?
  4. Vai un kad izdevumos drīkst iekļaut nomaksāto nekustamā īpašuma nodokli par iznomāto īpašumu?
  5. Vai ciršanas tiesību realizācija savos mežos saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1.4 daļu joprojām nebūs kvalificējama par saimniecisko darbību, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, netiks atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem neatkarīgi no darījumu skaita un ieņēmumu apjoma?
  6. Kāda būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, realizējot ciršanas tiesības Iesniedzējam piederošajos īpašumos?
  7. Ar kādu IIN likmi tiks aplikts gadā gūtais ienākums, ja gada ienākumi no darba algas un ienākumiem no nomas un ciršanas tiesību pārdošanas pārsniegs 20 004 euro un, ja pārsniegs 55 000 euro?

Atbildot uz pirmo un otro jautājumu, VID paskaidro, ka arī no 2018.gada 1.janvāra nodokļu maksātājs, kurš gūst ienākumus no nekustamā īpašuma iznomāšanas un tam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, var izmantot tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību un ienākumam piemērot nodokļa likmi 10 procentu apmērā neatkarīgi no iznomāto nekustamo īpašumu skaita un gūto ieņēmumu apjoma.

Atbildot uz trešo un ceturto jautājumu un, ņemot vērā, ka iesniegumā nav sniegta informācija, vai nekustamā īpašuma nomnieks ar kuru Iesniedzējs plāno slēgt nekustamā īpašuma nomas līgumu būs fiziskā vai juridiskā persona, VID paskaidro, ka ienākuma izmaksātājam – juridiskai personai, par fiziskās personas ienākumu, kura ir paziņojusi VID, ka veic nereģistrējamu saimniecisko darbību, ir jāietur nodoklis 10 procentu apmērā un jāiemaksā tas budžetā likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta desmitās daļas 7.punktā noteiktajā kartībā, kā arī jāiesniedz ienākuma guvējam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām.

Savukārt attiecībā uz ienākuma izmaksātāju - fizisko personu, nodokļu normatīvie akti neparedz, ka nodokli ietur fiziska persona, tādējādi, ja zemes nomnieks ir fiziska persona, kura nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, tad tai nav pienākuma ienākuma izmaksas vietā no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas ienākuma, ko gūst persona, kura izmanto likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” divpadsmitajā daļā noteiktās tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, ieturēt un iemaksāt budžetā nodokli.

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 28.panta 1.un 2.punktu, maksātāja pienākums ir šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā sastādīt un iesniegt VID deklarāciju un šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā iemaksāt budžetā nodokli.

Pamatojoties uz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta pirmo daļu, nodokli rezumējošā kārtībā, ja šajā pantā nav noteikts citādi, aprēķina un budžetā iemaksā maksātājs.

Ņemot vērā minēto, ja ienākuma izmaksātājs nebūs ieturējis nodokli ienākuma izmaksas vietā vai, ja ienākuma izmaksātājs ir fiziska persona, kam nav pienākums ieturēt nodokli ienākuma izmaksas vietā, tad Iesniedzējam būs pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un aprēķināt no nomas līguma gūtā ienākuma apmēru un piemērot nodokli 10 procentu apmērā. Iesniedzējs saimnieciskās darbības izdevumos var iekļaut par iznomāto nekustamo īpašumu samaksāto nekustamā īpašuma nodokli.

Atbildot uz piekto jautājumu, VID paskaidro, ka saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1.4 daļā noteikto, fiziskās personas ienākuma gūšana no kapitāla un ienākuma gūšana no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas nav kvalificējama par saimniecisko darbību, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem.

Tādējādi, Iesniedzēja ciršanas tiesību realizācija viņam piederošajos mežos nebūs kvalificējama par saimniecisko darbību neatkarīgi no veikto darījumu skaita un ieņēmumu apjoma, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nebūs atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem.

Atbildot uz sesto jautājumu, VID paskaidro, ka saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 15.punktā noteikto, pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti ienākumi no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids.

Savukārt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta sestās daļas 1.punktā noteikto, nodokļa likmi 10 procentu apmērā piemēro šā likuma 3. panta trešās daļas 9.1 punktā un 8. panta trešās daļas 15. punktā minētajam ienākumam.

Tādējādi, ienākumam no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas ir piemērojama nodokļa likme 10 procentu apmērā.

Atbildot uz septīto jautājumu, tiek skaidrots, ka saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā daļā noteikto, nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, izņemot šā panta piektajā, sestajā, septītajā, 7.1, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā noteiktos ienākuma veidus, ir šāda: 1) 20 procenti — gada ienākumam līdz 20 004 euro; 2) 23 procenti — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro; 3) 31,4 procenti — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 euro.

Ņemot vērā, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta sestajā daļā minētajiem ienākumiem no nekustamā īpašuma iznomāšanas un no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas ir noteikta samazināta nodokļa likme 10 procentu apmērā, tad minētie ienākumi netiek iekļauti maksātāja gada ar nodokli apliekamā ienākuma apmēra noteikšanā, kuram tiek piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Savukārt attiecībā uz algotā darbā gūto ienākumu - ja 2018.gada laikā Iesniedzēja algotā darba ienākums pārsniegs 20 004 euro, ienākumam būs jāpiemēro nodokļa likme 23 procentu apmērā, bet, ja algotā darba ienākums pārsniegs 55 000 euro - 31,4 procenti.

Pilnu uzziņas tekstu var lasīt šeit.