Valsts ieņēmumu dienests (VID)  sniedzis uzziņu par šādu situācijas faktu izklāstu.

Iesniedzējs nodarbojas ar produkcijas vairumtirdzniecību. Iesniedzēja piegādātājs – ārzemju produkcijas ražotājs, kuru Iesniedzējs pārstāv Latvijas tirgū, rīko savā ražotnē tehniskās apmācības semināru un ielūdz Iesniedzēja pārstāvjus, kā arī tā veiksmīgāko un perspektīvāko klientu pārstāvjus uz savu ražotni ar mērķi motivēt klientus vairāk iegādāties tieši šī piegādātāja produkciju. Atsūtītajā pasākuma programmā ietilpst tehniskās un mārketinga apmācības, ražotņu un produkcijas izstāžu centra apmeklējums. Ražotājs sedz visus uzturēšanas izdevumus (naktsmītne, ēdināšana, transfers), bet Iesniedzējs sedz ceļa izdevumus, t.i., aviobiļešu un vīzu iegādes izdevumus.

Iesniedzējs lūdz uzziņu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 98.pantu par sekojošiem jautājumiem:

1. Vai aviobiļešu un vīzu iegādes izdevumus klientiem Iesniedzējs var attiecināt uz ar saimniecisko darbību saistītajiem izdevumiem?
2. Ja aviobiļešu un vīzu iegādes izdevumi klientiem ir uzskatāmi par ar saimniecisko darbību saistītajiem izdevumiem, tad tie klasificējami kā reklāmas izdevumi?

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 99.panta otro daļu, Ministru kabineta 2007.gada 29.maija noteikumu Nr.361 “Uzziņas sagatavošanā un saskaņošanā iesaistīto iestāžu sadarbības kārtība” 2.punktu un Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.239 “Finanšu ministrijas nolikums” 1.punktu un 5.1.apakšpunktu Valsts ieņēmumu dienests 2018.gada 5.jūlija vēstulē Nr.8.7-10/184635 lūdza Finanšu ministrijai tiesisko palīdzību uzziņas sagatavošanā, izvērtējot jautājumu, vai iesniegumā minētajā konkrētajā tiesiskajā situācijā Iesniedzēja izdevumi par aviobiļešu un vīzu iegādi klientiem saistībā ar Iesniedzēja tirgoto preču ražotāja organizēto pasākumu apmeklēšanu ir uzskatāmi par reklāmas izdevumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas vajadzībām.

Finanšu ministrija 2018.gada 11.jūlija vēstulē Nr.4.1-8/4/3263 sniedza viedokli, ka atbalsta uzziņas saturu bez iebildumiem.

VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un ņemot vērā no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes, uz kuriem ir atkarīgas no to juridiskā vērtējuma, sniedz šādu uzziņu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (spēkā ar 2018.gada 1.janvāri) 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze veidojas, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus, kas minēti šā panta otrajā daļā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta otrajā daļā noteikts, ka nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver šādus ar nodokli apliekamus objektus:

1) sadalīto peļņu, kas ietver:

• a) aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes,
• b) dividendēm pielīdzinātas izmaksas,
• c) nosacītās dividendes, kas aprēķinātas saskaņā ar šā likuma 7. pantu;

2) nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver:

• a) ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 8. pantu,
• b) nedrošos debitoru parādus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 9.pantu,
• c) palielinātus procentu maksājumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 10.pantu,
• d) aizdevumu saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 11.pantu,
• e) ienākumus, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets,
• f) labumus, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā,
• g) likvidācijas kvotu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 1.panta divdesmitajā daļā noteikts, ka saimnieciskā darbība ir darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu vai cita veida darbību par atlīdzību.

Reklāmas likuma 1.pantā noteikts, ka reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.

Tādējādi ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi, tostarp arī reklāmas izdevumi, neveido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu un netiek aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka tā izdevumi par aviobiļešu un vīzu iegādi klientiem radušies saistībā ar Iesniedzēja tirgoto preču ražotāja organizēto pasākumu apmeklēšanu, un pasākuma mērķis ir veicināt preču popularizēšanu un veicināt pieprasījumu pēc attiecīgajām precēm. Līdz ar to Iesniedzēja izdevumi par aviobiļešu un vīzu iegādi klientiem ir uzskatāmi par reklāmas izdevumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.

Sniedzot uzziņu, piemērotas šādas tiesību normas: Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta pirmā un otrā daļa un Reklāmas likuma 1.pants.