0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAVID uzziņā skaidro par apliekamā ienākuma palielināšanu par dāvanām klientiem

VID uzziņā skaidro par apliekamā ienākuma palielināšanu par dāvanām klientiem

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs saviem klientiem, kuri iegādājušies no viņiem iekārtas, pasniedz dāvanu. Dāvanas vērtība ir noteikta proporcionāli pirkuma vērtībai, t.i., ja pārdotā prece ir EUR 50 000 vērtībā, tad dāvanas vērtība nepārsniedz EUR 100. Līdz ar to Iesniedzējs uzskata, ka dāvanas vērtība ir nenozīmīga attiecībā pret pārdotās preces vērtību. Par dāvanām tiek izmantoti priekšmeti, kurus Iesniedzējs ir iegādājies par atlīdzību no pārstāvētajiem iekārtas ražotājiem. Priekšmeti dāvanām, tāpat kā iekārtas, tiek saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Dāvanām paredzētie priekšmeti satur ražotāju  preču zīmi vai logo, nevis Iesniedzēja preču zīmi vai logo. Iesniedzējs pasniedz minētās…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs saviem klientiem, kuri iegādājušies no viņiem iekārtas, pasniedz dāvanu. Dāvanas vērtība ir noteikta proporcionāli pirkuma vērtībai, t.i., ja pārdotā prece ir EUR 50 000 vērtībā, tad dāvanas vērtība nepārsniedz EUR 100. Līdz ar to Iesniedzējs uzskata, ka dāvanas vērtība ir nenozīmīga attiecībā pret pārdotās preces vērtību. Par dāvanām tiek izmantoti priekšmeti, kurus Iesniedzējs ir iegādājies par atlīdzību no pārstāvētajiem iekārtas ražotājiem. Priekšmeti dāvanām, tāpat kā iekārtas, tiek saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Dāvanām paredzētie priekšmeti satur ražotāju  preču zīmi vai logo, nevis Iesniedzēja preču zīmi vai logo. Iesniedzējs pasniedz minētās dāvanas klientiem par katru pirkumu pastāvīgi, nevis konkrētās kampaņas ietvaros, kuras norisei būtu noteikts konkrēts termiņš. Priekšmetus, kuri tiek pievienoti klientu pirkumiem kā dāvanas, var arī iegādāties par atlīdzību Iesniedzēja tirdzniecības vietās. Iesniedzējs iesniegumā uzdod šādus jautājumus:
  • 1. Vai izsniegtās dāvanas apliekamas ar kādiem nodokļiem un vai dāvanu izmaksas koriģējamas ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā ienākuma noteikšanai?
  • 2. Vai pareizi šāda veida dāvanas norakstīt reklāmas izdevumos?
  • 3. Vai Iesniedzējs kā priekšnodokli var atskaitīt pievienotās vērtības nodokli, kas norādīts pievienotās vērtības nodokļa rēķinā ar iegādātajām precēm, kuras vēlāk tiek dāvinātas tehnikas pircējiem?
  • 4. Vai jārīko īpaša reklāmas kampaņa, lai veiktu faktisko apstākļu izklāstā minēto preču dāvināšanu un to norakstīšanu Iesniedzēja ar saimniecisko darbību saistītajās izmaksās?
  VID  lūdza  Iesniedzēju sniegt papildu informāciju:
  • 1) vai Iesniedzējs par no Eiropas Savienības iegādātajām precēm, kas paredzētas kā dāvanas Iesniedzēja klientiem, ir veicis priekšnodokļa atskaitījumus;
  • 2) vai Iesniedzējs, nododot preces bez atlīdzības kā dāvanas saviem klientiem, ir šai minētajai preču piegādei piemērojis pievienotās vērtības nodokli;
  • 3) vai Iesniedzēja lietotais termins „klienti” attiecas uz fiziskām vai juridiskām personām.
Iesniedzējs sniedza VID sekojošu papildu informāciju:
  • 1) jā, Iesniedzējs ir veicis priekšnodokļa atskaitījumus par iegādātajām precēm, kas paredzētas kā dāvanas klientiem. Iesniedzējs ir veicis reverso grāmatojumu;
  • 2) nē, Iesniedzējs iepriekš minētajai piegādei nav piemērojis PVN;
  • 3) termins „klienti” lielākajā vairumā gadījumu attiecas uz juridiskām personām. Tomēr pastāv iespēja, ka „klienti” var būt arī fiziskas personas.
  VID, izvērtējot Isniegto faktu aprakstu uz iesnieguma 1. un 2.jautājumu attiecībā uz likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanu par izdevumiem dāvanām VID paskaidro, ka likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokļa maksātāja (turpmāk arī – maksātājs) – rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības – apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12.pantu vai Kredītiestāžu likumu vai Krājaizdevu sabiedrību likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, vai Finanšu instrumentu tirgus likumu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Izdevumu vai izdevumu daļas summai, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību, un zaudējumu summai, kuru radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana, apliekamā ienākuma palielināšanai piemēro koeficientu 1,5. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu. Atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta devītajai daļai saimnieciskā darbība ir darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību. Reklāmas likuma 1.pantā noteikts, ka reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Ņemot vērā minēto, aprēķinot ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu, to nepalielina par reklāmas izdevumu summām, ja tās ir saistītas ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību. Saimnieciskās darbības rezultātā radušās izmaksas klasificējot kā reklāmas izdevumus, nodokļu maksātājam katrs konkrēts izdevumu veids ir jāizvērtē atsevišķi atbilstoši iepriekš minētajām definīcijām un saistībā ar veicamās saimnieciskās darbības virzieniem vai nozares īpatnībām tiktāl, ciktāl izdevumi ir tieši saistīti ar komercsabiedrības saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai. Savukārt likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta ceturtajā daļā noteikts, ka pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem, un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību. Tādējādi izdevumi par dāvanām citām personām UIN aprēķināšanas vajadzībām ir izdevumi, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību un vienlaikus tie nevar tikt uzskatīti par reklāmas izdevumiem. Ņemot vērā minēto, Iesniedzējam jāpalielina ar UIN apliekamo ienākumu par izdevumiem dāvanām, kuras tas dāvina saviem klientiem – juridiskām vai fiziskām personām, izdevumu summai piemērojot koeficientu 1,5. Attiecībā uz likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanu par klientiem fiziskām personām izsniegtajām dāvanām VID paskaidro, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 7.pantā ir noteikts, ka maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums. Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 9.punktu pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti no komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām, iestādēm, organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem saņemtie dāvinājumi, kā arī no fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējas – saņemtie dāvinājumi, ko izmaksājusi fiziskā persona saimnieciskās darbības ietvaros. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta desmitajā daļā ir noteikts, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta desmitās daļas 8.punktu, pie šādiem ienākumiem pieder dāvinājumi naudā un citās lietās , izņemot dāvinājumu (ienākumu), kas gūts aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā. Ņemot vērā minēto, gadījumā, ja Iesniedzēja klienti, kuri iegādājušies iekārtas ir fiziskās personas, kuras par veikto pirkumu saņem dāvanu, Iesniedzēja dāvanas klientiem – fiziskajām personām ir apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un Iesniedzējam no dāvinājuma vērtības jāietur IIN ienākuma izmaksas vietā un jāiemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.   Uz iesnieguma 3.jautājumu VID paskaidro, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka ar nodokli apliekamie darījumi ir šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi:
  • 1) preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību;
  • 2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību;
  • 3) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 5.punktu, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir aprēķinātā nodokļa summa par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 „Pievienotās vērtības likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 160.punktu nodokļa rēķinā norādīto nodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas nav ar nodokli apliekami darījumi vai saistīti ar valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kam likuma normas nav piemērojamas, neatskaita kā priekšnodokli. Tādējādi Iesniedzējam tikai par tām saņemtajām precēm no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas paredzētas apliekamo darījumu nodrošināšanai, ir tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumus. Savukārt par precēm, kuras nav paredzētas apliekamo darījumu nodrošināšanai – dāvanām paredzētām precēm, aprēķinātā nodokļa summa par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā kā priekšnodoklis nav atskaitāma. Iesniedzējs  ir norādījis, ka tas saviem klientiem, kuri iegādājušies iekārtas, pasniedz dāvanu. Priekšmeti dāvanām tiek saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Priekšmetus, kuri tiek pievienoti klientu pirkumiem kā dāvanas, var arī iegādāties par atlīdzību Iesniedzēja tirdzniecības vietās. Iesniedzējs ir veicis priekšnodokļa atskaitījumus arī par tām iegādātajām precēm, kas vēlāk tiek nodotas kā dāvanas klientiem. Nododot preces kā dāvanas klientiem, Iesniedzējs minētajai preču piegādei pievienotās vērtības nodokli nav piemērojis. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 6.panta pirmajai daļai par preču piegādi par atlīdzību uzskata reģistrēta nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļu nodošanu bez atlīdzības savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai šo aktīvu daļu izmantošanu citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja priekšnodoklis par attiecīgajām precēm vai to sastāvdaļām bijis pilnīgi vai daļēji atskaitīts. Ievērojot minēto, tā kā Iesniedzējs par precēm, kuras pēc to iegādes tiek dāvinātas, to iegādes brīdī bija atskaitījis priekšnodokli, tad, nododot šīs preces kā dāvanas saviem klientiem, Iesniedzējs Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē veic apliekamu darījumu, preču piegādi par atlīdzību. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka ar nodokli apliekamiem darījumiem piemēro nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Līdz ar to, Iesniedzējam par minēto preču (dāvanu) piegādi (nodošanu klientam) ir jāaprēķina PVN, piemērojot darījumam PVN standartlikmi 21 procenta apmērā. Šajā gadījumā iepriekš atskaitītā priekšnodokļa korekcija nav jāveic.   Uz iesnieguma 4.jautājumu VID paskaidro, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 54.punktu nodokļu maksātāja izdevumus par priekšmetiem, kuri satur komersanta preču zīmi, attiecina uz reklāmas izdevumiem, ja nodokļu maksātājs, reklamējot kādu konkrētu preci, reklāmas kampaņas ietvaros reklamējamai precei pievieno kādu piemērotu priekšmetu ar attiecīgo preču zīmi, lai veicinātu pieprasījumu pēc preces. Ja reklamējamās preces vērtība ir līdz 72 euro, tad reklāmas priekšmeta (ar attiecīgo preču zīmi) vērtība nedrīkst pārsniegt reklamējamās preces vērtību. Ja reklamējamās preces vērtība pārsniedz 72 euro, tad, lai uzskatītu pievienoto priekšmetu (ar attiecīgo preču zīmi) par reklāmas priekšmetu, izvērtē tā vērtības samērīgumu pret reklamējamo preci un ekonomisko labumu no priekšmeta (ar attiecīgo preču zīmi) pievienošanas precei reklāmas kampaņas ietvaros. Par nodokļu maksātāja reprezentācijas izdevumiem uzskata nodokļu maksātāja izdevumus par mazvērtīgiem reprezentācijas priekšmetiem, kuri satur komersanta preču zīmi un tiek izplatīti tieši nesaistīti ar konkrētas preces reklāmas kampaņu un reklamējamo preci, lai popularizētu komersantu un tā preču zīmi. Tādējādi vispārīgā gadījumā par reklāmas izdevumiem var uzskatīt izdevumus, kuri nodokļa maksātājam radušies reklamējot kādu konkrētu preci, ja reklāmas kampaņas ietvaros šai reklamējamai precei pievieno kādu priekšmetu ar šī nodokļa maksātāja preču zīmi, ar mērķi veicināt pieprasījumu pēc šīs reklāmas kampaņas ietvaros reklamējamās preces.  Savukārt, Iesniedzēja iesniegumā aprakstītajā situācijā, ņemot vērā Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 54.punktu un darījuma ekonomisko būtību, izdevumi dāvanām nav klasificējami par reklāmas izdevumiem, jo netiek organizēta reklāmas kampaņa un šīs reklāmas kampaņas ietvaros reklamējamai precei netiek pievienots Iesniedzēja preču zīmi saturošs priekšmets. Gadījumā, ja Iesniedzējs rīkotu reklāmas kampaņu ar mērķi reklamēt konkrētu preci un šādas reklāmas kampaņas ietvaros reklamējamai precei tiktu pievienots Iesniedzēja preču zīmi saturošs priekšmets, tad izdevumus minētā priekšmeta iegādei varētu uzskatīt par reklāmas izdevumiem atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 54.punktam.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: