Valsts ieņēmumu dienests (VID) izskatīja SIA “X”, iesniegumu par uzziņas saņemšanu (turpmāk – iesniegums) un sniedzis uzziņu par  šādu faktu aprakstu.

Iesniedzējs ir Latvijā reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Iesniedzējs pakalpojumus sniedz Eiropas Savienībā (ES) reģistrētai juridiskai personai, kura ir ES dalībvalstī, kas nav Latvija, reģistrēta kā PVN maksātāja – turpmāk Klients. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka tas sniedz šādus pakalpojumus.

1.Pasākumu organizēšana un nodrošināšana Latvijā ar izmitināšanu. Pakalpojums tiek sniegts kā vienots pasākuma organizēšanas un nodrošināšanas pakalpojums, tas ir uz viena līguma pamata, kuram ir pievienota tāme, kurā ir uzskaitīts katrs pakalpojums un norādīta katra pakalpojuma vērtība. Nodokļa rēķins Klientam tiek piestādīts par vienotu pasākuma organizēšanas un nodrošināšanas pakalpojumu, nodokļu rēķinā norādot vienā rindā visa pakalpojuma vērtību. Klients pats gādā par transportu no savas mītnes valsts uz Latviju. Iesniedzējs vienota pakalpojuma ietvaros nodrošinās Klientam sekojošus pakalpojumus: 1.1. Pasākuma programmas sastādīšana; 1.2. Pasākuma dalībnieku izmitināšana viesnīcā Latvijā; 1.3. Transports no lidostas Latvijā uz viesnīcu Latvijā un atpakaļ, kā arī transports Latvijā uz dažādām izklaides vietām; 1.4. Nodrošināšana ar gidiem; 1.5.Ēdināšana restorānos; 1.6. Dažādas citas aktivitātes, kā, piemēram, izvadāšana ar apvidus transporta līdzekļiem pa mežu, bobsleja braucieni un citi līdzīga veida izklaides pasākumu nodrošināšana. Pakalpojumu, kas norādīts 1.1.punktā, Iesniedzējs nodrošina ar saviem iekšējiem resursiem, savukārt pakalpojumus, kas norādīti 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 1.6.punktā tas iegādājas no trešajām personām, lai nodrošinātu savu vienoto pakalpojumu klientam.

2. Pasākumu organizēšana un nodrošināšana Latvijā ar izmitināšanu un ar pasākuma vietas nodrošināšanu. Visi pamata nosacījumi, situācija un Iesniedzēja sniegtie pakalpojumi ir tādi paši kā pirmajā punktā aprakstītajā situācijā, izņemot vienu atšķirību. Lai nodrošinātu vienoto pasākuma nodrošināšanas pakalpojumu, Iesniedzējs pakalpojuma nodrošināšanas vajadzībām iznomā telpas no trešās personas, kurās tiks rīkots Klienta izklaides pasākums.

Vai Iesniedzēja telpu noma no trešās personas un tās iekļaušana Iesniedzēja sniegtā vienotā pakalpojuma izmaksās maina PVN piemērošanu, sniedzot vienotu pasākuma nodrošināšanas pakalpojumu Klientam?

3. Pasākumu organizēšana un nodrošināšana Latvijā bez izmitināšanas. Visi pamata nosacījumi, situācija un Iesniedzēja sniegtie pakalpojumi ir tādi paši kā pirmajā punktā aprakstītajā situācijā, izņemot vienu atšķirību. Iesniedzējs nenodrošina Klientu ar 1.2.punktā minēto izmitināšanas pakalpojumu.

Vai izmitināšanas pakalpojumu izslēgšana no Iesniedzēja sniegtā vienotā pakalpojuma maina PVN piemērošanu, sniedzot vienotu pasākuma nodrošināšanas pakalpojumu Klientam?

4. Pasākumu organizēšana un nodrošināšana Latvijā bez izmitināšanas un ar pasākuma vietas nodrošināšanu. Visi pamata nosacījumi, situācija un Iesniedzēja sniegtie pakalpojumi ir tādi paši kā trešajā punktā aprakstītajā situācijā, izņemot vienu atšķirību. Lai nodrošinātu vienoto pasākuma nodrošināšanas pakalpojumu Iesniedzējs pakalpojuma nodrošināšanas vajadzībām iznomā telpas no trešās personas, kurās tiks rīkots Klienta izklaides pasākums.

Vai Iesniedzēja telpu noma no trešās personas un tās iekļaušana Iesniedzēja sniegtā vienotā pakalpojuma izmaksās maina PVN piemērošanu, sniedzot vienotu pasākuma nodrošināšanas pakalpojumu Klientam?

5. Pasākumu organizēšana un nodrošināšana Latvijā bez izmitināšanas ar papildus kultūras, mākslas un izklaides pasākumiem. Visi pamata nosacījumi, situācija un Iesniedzēja sniegtie pakalpojumi ir tādi paši kā trešajā punktā aprakstītajā situācijā, izņemot vienu atšķirību. Iesniedzējs klientam nodrošina papildus kultūras, mākslas un izklaides pasākumus un to apmeklējumu, kā, piemēram muzeju, teātru, koncertu apmeklējumus un šo pasākumu apmeklēšanas izmaksas, piemēram biļešu izmaksas, iekļauj vienotajā pasākuma nodrošināšanas pakalpojumā.

Vai šādu kultūras, mākslas un izklaides pasākumu apmeklējumu iekļaušana Iesniedzēja sniegtā vienotā pakalpojuma izmaksās maina PVN piemērošanu, sniedzot vienotu pasākuma nodrošināšanas pakalpojumu Klientam?

6. Pasākuma organizēšana (konferences nodrošināšana) Latvijā ar izmitināšanu. Klients konferences ietvaros pats gādā par tās saturu, tai skaitā izvēlas personas, kas uzstāsies un norēķinās ar tām. Klients pats gādā par konferences apmeklējuma nodrošināšanu un iekasē naudu par tās apmeklējumu. Klients un konferences dalībnieki paši gādā par transportu uz Latviju. Iesniedzējs sniedz konferences organizēšanas pakalpojumu un tās dalībnieku izmitināšanu. Pakalpojums tiek sniegts kā vienots pasākuma organizēšanas un nodrošināšanas pakalpojums, tas ir uz viena līguma pamata, kuram ir pievienota tāme, kurā ir uzskaitīts katrs pakalpojums un norādīta katra pakalpojuma vērtība. Nodokļa rēķins klientam tiek piestādīts par vienotu pasākuma organizēšanas un nodrošināšanas pakalpojumu, nodokļu rēķinā norādot vienā rindā visa pakalpojuma vērtību. Iesniedzējs vienota pakalpojuma ietvaros nodrošinās klientam sekojošus pakalpojumus: 6.1. Piemeklēs telpas Latvijā klienta konferences rīkošanai; 6.2. Nodrošinās klientu ar šīm telpām klienta konferencei; 6.3. Nodrošinās klientu ar audio un vizuālo tehniku; 6.4.Klienta konferences ietvaros nodrošinās kafijas pauzes un pusdienas konferences dalībniekiem; 6.5. Klienta konferences dalībniekiem nodrošinās transportu no to uzturēšanās vietas Latvijā uz konferences norises vietu un atpakaļ. 6.6. Konferences dalībnieku izmitināšana viesnīcā Latvijā.

Pakalpojumu, kas norādīts 6.1.punktā, Iesniedzējs nodrošina ar saviem iekšējiem resursiem, savukārt pakalpojumus, kas norādīti 6.3., 6.4., 6.5. un 6.6.punktā, Iesniedzējs iegādājas no trešajām personām, un 6.2.punktā noteiktā pakalpojuma nodrošināšanai Iesniedzējs iznomā telpas no trešās personas un iekļauj vienotā pakalpojuma izmaksās, lai nodrošinātu vienoto pakalpojumu Klientam.

7. Pasākuma organizēšana (konferences nodrošināšana) Latvijā bez izmitināšanas. Visi pamata nosacījumi, situācija un Iesniedzēja sniegtie pakalpojumi ir tādi paši kā sestajā punktā aprakstītajā situācijā, izņemot vienu atšķirību. Iesniedzējs nenodrošina Klientu ar 6.6.punktā minēto izmitināšanas pakalpojumu.

Vai izmitināšanas pakalpojumu izslēgšana no Iesniedzēja sniegtā vienotā pakalpojuma, maina PVN piemērošanu, sniedzot vienotu pasākuma nodrošināšanas pakalpojumu Klientam?

8. Pasākuma organizēšana (konferences nodrošināšana) Latvijā bez izmitināšanas un ar papildus kultūras, mākslas un izklaides pasākumiem. Visi pamata nosacījumi, situācija un Iesniedzēja sniegtie pakalpojumi ir tādi paši kā septītajā punktā aprakstītajā situācijā, izņemot vienu atšķirību. Iesniedzējs klientam nodrošina papildus kultūras, mākslas un izklaides pasākumus un to apmeklējumu, kā, piemēram muzeju, teātru, koncertu apmeklējumus un šo pasākumu apmeklēšanas izmaksas, piemēram biļešu izmaksas, iekļauj vienotajā pasākuma nodrošināšanas pakalpojumā.

Vai šādu kultūras, mākslas un izklaides pasākumu apmeklējumu iekļaušana Iesniedzēja sniegtā vienotā pakalpojuma izmaksās PVN nodokļa piemērošanu, sniedzot vienotu pasākuma nodrošināšanas pakalpojumu

9. Tūrisma pakalpojumu nodrošināšana. Iesniedzējs sniedz vienotu tūrisma pakalpojumu Klientam, nodrošinot izmitināšanu Latvijā un citus tūrisma pakalpojumus Latvijā, piemēram, lauku tūrismu un citus.

Par visām minētajām situācijām Iesniedzējs uzdod jautājumu:Kāda PVN likme ir jāpiemēro šādam vienotam pakalpojumam, to sniedzot Klientam? Vai Iesniedzējs šim pakalpojumam var piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu un nepiemērot PVN Latvijā?

Lai konkrētā tiesiskā situācija būtu pilnībā izprotama un VID lūdza sniegt papildu informāciju:

1) norādīt Iesniedzēja darījuma partnera nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi; 2) norādīt, vai Iesniedzēja darījuma partneris – pakalpojumu saņēmējs – savā valstī ir reģistrēts kā tūrisma operators; 3) iesniegumā minētajā 1 – 9.situācijā precizēt, kādus tieši pasākumus Iesniedzējs organizē un sniedz savam klientam; 4) iesniegt līguma, tāmes, kurā ir uzskaitīts katrs pakalpojums un norādīta katra pakalpojuma vērtība, nodokļa rēķina, kurš klientam tiek piestādīts par vienotu pasākuma organizēšanas un nodrošināšanas pakalpojumu, kopijas vai paraugus.

Iesniedzējs iesniegumā par papildu ziņām sniedz šādas atbildes uz minētajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem:

1) darījuma partnera, nosaukumi, reģistrācijas numuri un juridiskās adreses ir norādītas katrā līguma projektā par katru Iesniegumā par uzziņu norādītajiem deviņiem gadījumiem; 2) Iesniedzēja darījuma partneris var būt un var arī nebūt reģistrēts kā tūrisma operators savā valstī. Lai Iesniedzējs no deviņiem gadījumiem, kas norādīti iesniegumā par uzziņu, neveidotu 18 gadījumus, Iesniedzējs lūdz VID norādīt, vai tas, vai darījuma partneris ir vai nav tūrisma operators maina PVN piemērošanu jebkurā no iesniegumā par uzziņu norādītajiem deviņiem gadījumiem? 3) Iesniedzējs pievieno šim iesniegumam līguma projektu, tāmi un pakalpojuma aprakstu par 1 – 9.situāciju, līguma projektu, tāmi un pakalpojuma aprakstu par 1 – 9.situāciju, kas norādītas Iesniegumā par uzziņu. Iesniedzējs papildu ziņās sniedz šādu informāciju par iesniegumā par uzziņu norādīto 9.situāciju “Tūrisma pakalpojumu nodrošināšana”.

Iesniedzēja darījuma partneris ir citā ES dalībvalstī reģistrēta juridiska persona, kura ir savā valstī reģistrēta kā PVN maksātāja.

VID sniedz šādu uzziņu.

Attiecībā uz iesniegumā 1. – 9.punktā uzdoto jautājumu – kāda PVN likme ir jāpiemēro vienotam pakalpojumam, to sniedzot Klientam, un vai Iesniedzējs šim pakalpojumam var piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu un nepiemērot pievienotās vērtības nodokli Latvijā, paskaidrojam.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta pirmo daļu ar nodokli apliekamie darījumi ir šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi:

1) preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību; 2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību; 3) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka ar nodokli apliekamiem darījumiem piemēro nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā (turpmāk — nodokļa standartlikme), ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 14.punktam pakalpojumu sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde; par pakalpojumu sniegšanu uzskata arī: a) nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošanu (nodošanu), b) saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību, c) lietu nomu, d) būvdarbu veikšanu.

Tādējādi pakalpojumu sniegšana par atlīdzību Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē ir ar PVN standartlikmi apliekams darījums.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 6.panta trešā daļa nosaka, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta pirmo daļu nodokļa maksātājs ir persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta otrās daļas 2.punkta “a” apakšpunktam citas dalībvalsts reģistrēti nodokļa maksātāji ir nodokļa maksātāji, kuri nodokļa maksāšanas vajadzībām ir reģistrēti citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta otrās daļas 2.punkta “b” apakšpunkts nosaka, ka citas dalībvalsts nereģistrēti nodokļa maksātāji ir nodokļa maksātāji, kuri nav reģistrēti citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā un kuru juridiskā adrese vai dzīvesvieta ir citā dalībvalstī.

Izvērtējot iesniegumā un papildu ziņās sniegto faktu aprakstu secināms, ka Iesniedzējs savā vārdā sniedz citu Eiropas Savienības dalībvalstu – Beļģijas reģistrētiem nodokļa maksātājiem un Spānijas nereģistrētiem nodokļa maksātājiem Latvijas Republikas teritorijā vienu vienotu pasākumu organizēšanas pakalpojumu, kur daļu no šī pakalpojuma veido tādi pakalpojumi, kuru sniegšanas vietu jānosaka atsevišķi, atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajam regulējumam.

Lai noteiktu kāda PVN likme ir piemērojama konkrētam pakalpojumam, ir jānosaka šī pakalpojuma sniegšanas vieta.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu, ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir: 1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta; 2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; 3) pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta otrajai daļai, ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas nav nodokļa maksātājs, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir: 1) pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta; 2) pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; 3) pakalpojuma sniedzēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma sniedzējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 20.panta pirmā daļa nosaka, ka tāda pakalpojuma un papildpakalpojuma sniegšanas vieta, kurš saistīts ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), ja to sniedz nodokļa maksātājam, ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25.pantu ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu, tai skaitā ar nekustamo īpašumu saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas pakalpojuma, nekustamā īpašuma nomas pakalpojuma, būvniecības pakalpojuma, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 29.panta pirmajai daļai restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta, izņemot gadījumus, kad šos pakalpojumus sniedz uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadājuma posmā Eiropas Savienības teritorijā, ir vieta, kur faktiski tiek sniegti šie pakalpojumi.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta desmito daļu nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā piemēro izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs.

Izvērtējot iesniegumā un papildu ziņās sniegto faktu izklāstu un ņemot vērā Pievienotās vērtības nodokļa 19.panta pirmās daļas normas secināms, ka Iesniedzēja Klientiem – Beļģijas reģistrētiem nodokļa maksātājiem – sniegtā pasākumu organizēšanas pakalpojuma, izņemot telpu nomas, ēdināšanas, biļešu iegādes uz pasākumiem un viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu jānosaka atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmajai daļai un tā ir šo pakalpojumu saņēmēju, t.i., Beļģijas reģistrētu nodokļa maksātāju saimnieciskās darbības mītnes vieta, t.i., Beļģija.

Ņemot vērā minēto, Iesniedzējam, sniedzot šos pakalpojumus PVN nav jāpiemēro, jo par PVN samaksu ir atbildīgi minēto pakalpojumu saņēmēji — Beļģijas reģistrēti nodokļa maksātāji atbilstoši savas valsts PVN regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Ievērojot iepriekš uzskaitītās Pievienotās vērtības nodokļa likuma 20.panta pirmās daļas, 25.panta, 29.panta pirmās daļas normas, Iesniedzēja Klientiem – Beļģijas reģistrētiem nodokļa maksātājiem — sniegto biļešu iegādes uz pasākumiem, telpu nomas, ēdināšanas un viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur faktiski tiek sniegti šie pakalpojumi, t.i., Latvijas Republikas teritorija.

Ņemot vērā minēto, Iesniedzējam, sniedzot šos pakalpojumus (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumu) ir jāpiemēro PVN standartlikme 21 procenta apmērā, bet viesu izmitināšanas pakalpojumam ir jāpiemēro pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme 12 procentu apmērā.

Savukārt, izvērtējot iesniegumā un papildu ziņās sniegto faktu izklāstu un ņemot vērā Pievienotās vērtības nodokļa 19.panta otrās daļas normu secināms, ka Iesniedzēja Klientiem – Spānijas nereģistrētiem nodokļa — maksātājiem sniegtā pasākumu organizēšanas pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta otrajai daļai un tā ir šo pakalpojumu sniedzēja, t.i., Iesniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta, t.i, Latvijas Republika.

Ņemot vērā minēto, Iesniedzējam, sniedzot papildu zinās norādītos pakalpojumus Klientiem – Spānijas nereģistrētiem nodokļa maksātājiem —, izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumu, šiem pakalpojumiem ir jāpiemēro PVN 21% apmērā, bet viesu izmitināšanas pakalpojumam ir jāpiemēro PVN samazinātā likme 12 procentu apmērā.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Padomes Īstenošanas 2011.gada 15.marta regulas Nr.282/2011 ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 19.panta 1.punktā ir noteikts, ka piemērojot noteikumus attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK 44. un 45.pantā minēto pakalpojumu sniegšanas vietu, nodokļa maksātāju vai juridisku personu, kura nav nodokļa maksātāja, bet kuru uzskata par nodokļa maksātāju, kura saņem pakalpojumus tikai savām privātajām vajadzībām, tostarp sava personāla vajadzībām, uzskata par personu, kura nav nodokļa maksātāja.

Tādējādi, ja iesniegumā izklāstītajā konkrētajā tiesiskajā situācijā Iesniedzēja Klienti – Beļģijas reģistrētie nodokļa maksātāji — un Spānijas nereģistrētie nodokļa maksātāji — saņems iesniegumā minētos pakalpojumus tikai savām privātajām vajadzībām, tostarp sava personāla vajadzībām, uzskata, ka šo pakalpojumu saņēmēji ir personas, kuras nav nodokļa maksātāji.

Ņemot vērā minēto, šādā gadījumā Iesniedzējam, sniedzot šos pakalpojumus Klientiem, izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumu, šiem pakalpojumiem ir jāpiemēro PVN standartlikme 21% apmērā, bet viesu izmitināšanas pakalpojumam ir jāpiemēro pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme 12 procentu apmērā.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 136.pantā ir noteikts īpašs nodokļa piemērošanas režīms tūrisma operatora sniegtajam pakalpojumam. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 136.panta pirmajai daļai nodokli piemēro tūrisma operatora sniegtajam tūrisma pakalpojumam, ja tūrisma operators darbojas savā vārdā un tās personas labā, kura saņem tūrisma pakalpojumu (turpmāk šajā pantā — ceļotājs), un izmanto citu personu preču piegādes un pakalpojumus ceļotājam sniegtā tūrisma pakalpojuma nodrošināšanai.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 136.panta otrā daļa nosaka, ka visus pasākumus, ko tūrisma operators veic, lai nodrošinātu tūrisma pakalpojuma sniegšanu (ceļojumu), uzskata par vienu pakalpojumu, ko tūrisma operators sniedz ceļotājam. Šis pakalpojums apliekams ar nodokli.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15.panta pirmajai daļai iestāde un tiesa administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, starptautisko tiesību un Eiropas Savienības (ES) tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15.panta ceturto daļu ES tiesību normas piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Piemērojot ES tiesību normas, iestāde un tiesa ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru.

Tā kā Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav sniegts jēdziena “ceļotājs” skaidrojums, tad šī jēdziena skaidrojumam ir izmantojama arī EST prakse.

Par jēdzienu “ceļotājs” ir spriests EST lietā C-189/11, kuru spriedumos ir atzīts: “ Komisija uzskata, ka PVN direktīvas 306.–310. pantā paredzētais īpašais režīms ceļojumu aģentūrām ir piemērojams vienīgi gadījumā, ja ceļojumi tiek pārdoti ceļotājiem (turpmāk tekstā – “uz ceļotāju vērsta pieeja”). Tā pārmet Spānijas Karalistei atļaušanu piemērot šo režīmu gadījumā, kad ceļojumi tiek pārdoti visa veida klientiem (turpmāk tekstā – “uz klientu vērsta pieeja”. Komisija apgalvo, ka Savienības likumdevēja nolūks, pieņemot Sesto direktīvu, bija ierobežot īpašo režīmu ceļojumu aģentūrām, to attiecinot vienīgi uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti ceļotājam, proti, gala patērētājam. Šī apgalvojuma pamatošanai tā apgalvo, ka piecās no sešām šīs direktīvas valodu versijām šīs direktīvas 26.pantā pilnīgi skaidrā un konsekventā veidā sistemātiski tika izmantots termins “ceļotājs”. No minētā izriet, ka šis jēdziens neprasa nekādu tādu interpretāciju, kas pārsniegtu tā burtisko nozīmi, kas nozīmē, ka šī 26.panta interpretācija bija viennozīmīga ( C-189/1 19.un 20.punkts)”.

Ņemot vērā EST judikatūru secināms, ka ar jēdzienu “ceļotājs” ir jāsaprot tūrisma pakalpojuma gala patērētāju, tas ir fizisko personu.

Izvērtējot iesniegumā un papildu ziņās sniegto faktu izklāstu secināms, ka iesnieguma 9.punktā minētos tūrisma pakalpojumus Iesniedzējs sniedz citu Eiropas Savienības dalībvalstu reģistrētiem nodokļa maksātājiem – juridiskām personām, nevis “ceļotājam”, t.i., fiziskai personai.

Ņemot vērā minēto, Iesniedzējam, sniedzot tūrisma pakalpojumus citu Eiropas Savienības dalībvalstu reģistrētiem nodokļa maksātājiem — papildu ziņā minētajiem Klientiem — šiem pakalpojumiem nav jāpiemēro Pievienotās vērtības nodokļa 136.pantā noteiktais īpašais režīms.

Tādējādi Iesniedzējam, sniedzot tūrisma pakalpojumus citu Eiropas Savienības dalībvalstu reģistrētiem nodokļa maksātājiem, šiem pakalpojumiem PVN nav jāpiemēro, jo par PVN samaksu ir atbildīgi minēto pakalpojumu saņēmēji — attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu reģistrēti nodokļa maksātāji atbilstoši savas Eiropas Savienības dalībvalsts PVN regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Ņemot vērā uzziņā sniegtās atbildes attiecībā uz iesniegumā uzskaitīto pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanu un PVN likmes piemērošanu, atbilde uz 2., 4.punktā uzdoto jautājumu – vai Iesniedzēja telpu noma no trešās personas un tās iekļaušana Iesniedzēja sniegtā vienotā pakalpojuma izmaksās maina PVN piemērošanu, sniedzot vienotu pasākuma nodrošināšanas pakalpojumu Klientam, uz 3., 7.punktā uzdoto jautājumu – vai izmitināšanas pakalpojumu izslēgšana no Iesniedzēja sniegtā vienotā pakalpojuma maina PVN piemērošanu, sniedzot vienotu pasākuma nodrošināšanas pakalpojumu Klientam un 5., 8.punktā uzdoto jautājumu – vai šādu kultūras, mākslas un izklaides pasākumu apmeklējumu iekļaušana Iesniedzēja sniegtā vienotā pakalpojuma izmaksās maina PVN piemērošanu sniedzot vienotu pasākuma nodrošināšanas pakalpojumu Klientam nav nepieciešama.

Sniedzot uzziņu izmantotas šādas tiesību normas: Padomes Īstenošanas 2011.gada 15.marta regulas Nr.282/2011 ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 19.panta 1.punkts, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 14.punkts, 3.panta pirmā daļa un otrā daļa 2.punkta “a”, “b” apakšpunkts, 5.panta pirmā daļa, 6.panta trešā daļa, 19.panta pirmā daļa, 20.panta pirmā daļa, 25.pants, 29.panta pirmā daļa, 41.panta pirmā daļa, 42.panta desmitā daļa, 136.panta pirmā un otrā daļa un Administratīvā procesa likuma 15.panta pirmā daļa.