Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule paziņojusi, ka dienestam jākļūst par klientam draudzīgāko valsts pārvaldes iestādi Latvijā. Intervijā žurnāla “Bilance” jaunākajam, šā gada 4. (kopumā jau 400. izdotajam numuram) I. Cīrule kā vienu no pirmajām dienestā veicamajām reformām akcentē kvalitatīvāku konsultāciju un vienkāršākas, saprotamākas valodas ieviešanu uzziņu sniegšanā klientiem. Tāpat esot plānota jauna auditu stratēģija un aktīvāka komunikācija ar uzņēmēju organizācijām.
Īss ieskats intervijā:
Kādi būs galvenie principi VID turpmākajā sadarbībā ar nodokļu maksātājiem, grāmatvežiem – kas mainīsies, salīdzinājumā ar Ināras Pētersones laiku?
Vadības līmenī esam vienojušies, ka VID jākļūst par klientiem visdraudzīgāko valsts pārvaldes iestādi Latvijā. Tas ir iespējams, jo vēsturiski tā ir bijis. Protams, uzraugošās institūcijas nemīl nevienā valstī, tas arī ir saprotams. Taču tas ir lielais mērķis, uz ko tiekties. Ikdienā ir daudz citu, mazāku uzdevumu, piemēram, jāievieš princips: “Konsultē vispirms!”. Mums ir jāprot būt labiem konsultantiem. Mēs labi saprotam, ka esam tilts starp klientu un likumdevēju. Mēs uztveram neapmierinātību gan no vienas, gan otras puses – mums jāspēj skaidrot abām pusēm iespējamās problēmas. Tāpat svarīgi ir komunicēt ar klientu, ar sabiedrību. VID nedrīkst būt noslēgta iestāde, kas dzīvo savā Talejas ielas cietoksnī. Mēģināsim būt atvērti un atklāti, kā arī runāt “cilvēku valodā” ar tiem, kas mūsu profesionālo terminoloģiju nesaprot. Igaunijas ieņēmumu dienesta vadītājs man stāstīja, ka viņiem sarakstes vienkāršošanas projekts aizņēmis divarpus gadus. Šajā procesā viņi no “pareizās”, oficiālās, juridiskās valodas ir pārgājuši uz klientam saprotamu valodu. Tagad vēstule viņiem ir vienu, maksimāli pusotru lappusi gara, tajā sākumā tiek izskaidrots, kas klientam ir jādara un pēc tam sniegts īss pamatojums, kāpēc tā ir jādara. Arī mēs vēlamies panākt to pašu. Vēl plānojam rīkot tikšanās ar uzņēmēju organizācijām arī šeit, Talejas ielā. Tāpat aktīvi komunicēsim ar presi, stāstīsim, kā mēs strādājam.
Liela daļa no tā, ko jūs sakāt, attiecas uz VID publisko tēlu – lai cilvēkiem rastos labs priekšstats par iestādi. Bet galvenā praktiskā rīcība tātad būs sarakstes valodas vienkāršošana, kur, kā sapratu, plānota tāda kā revolūcija?
Jā, un šī revolūcija tiks ieviesta arī ikdienas konsultācijās. Tikko, kā biju atnākusi uz šejieni strādāt, sacīju kolēģiem – vajadzētu konsultēt klientus saistībā ar gaidāmajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā, minimālajām sociālajām iemaksām… Es saņēmu atbildi, ka “mums nav konsultāciju tālrunis, mums ir tikai informatīvais tālrunis”. Tātad pārmaiņām ir jānotiek domāšanā. Mums jāspēj ne tikai informēt, bet arī konsultēt klientu – ieteikt, kā katrā situācijā rīkoties pareizi, kā darīt labāk. Tāpat mēs plānojam veidot pilnīgi jaunu nodokļu kontroļu un auditu stratēģiju, kur galvenais vairs nebūs kvantitāte, kad auditori cenšas ķeksīša pēc “izskriet cauri” pēc iespējas vairāk mazajiem uzņēmumiem. Būs prioritārās nozares, ar kurām strādāsim. Protams, tas būs saistīts ar ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Saistībā ar aplokšņu algu maksāšanu būtu ļoti svarīgi, lai vismaz daži gadījumi aizietu “līdz galam” – lai uzņēmējs, kurš negodprātīgi rīkojies, saņemtu sodu.
Pilnu interviju ar VID ģenerāldirektori Ilzi Cīruli lasiet žurnāla “Bilance” 4. (400.) numurā.
