0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSVidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, palielinājusies par nepilniem 5%

Vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, palielinājusies par nepilniem 5%

Personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" ikgadējā atalgojuma pētījumā secināts, ka atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2016. gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%. Lielākais atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā bijis vidējos un lielos uzņēmumos, sasniedzot 6%, turpretī mazos uzņēmumos strādājošajiem par 4%. Joprojām pastāv arī ievērojamas atšķirības vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem, kā arī dažādu biznesa sektoru uzņēmumu vidējo atalgojumu un tā pieaugumu gada laikā, "Atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā vērojams lielākajā daļā amatu un biznesa sektoru, tomēr atsevišķās jomās vērojams arī tā samazinājums. Analizējot…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" ikgadējā atalgojuma pētījumā secināts, ka atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2016. gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%. Lielākais atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā bijis vidējos un lielos uzņēmumos, sasniedzot 6%, turpretī mazos uzņēmumos strādājošajiem par 4%. Joprojām pastāv arī ievērojamas atšķirības vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem, kā arī dažādu biznesa sektoru uzņēmumu vidējo atalgojumu un tā pieaugumu gada laikā,

"Atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā vērojams lielākajā daļā amatu un biznesa sektoru, tomēr atsevišķās jomās vērojams arī tā samazinājums. Analizējot atalgojuma pieaugumu pēc uzņēmuma darbinieku skaita, jāsecina, ka straujākais kāpums bijis vidējos un lielos uzņēmumos - par 6%, kur vidējā alga bijusi attiecīgi 881 EUR un 891 EUR neto, savukārt mazos uzņēmumos - par 4%. Pētījumā iegūtie dati arī ļauj secināt, ka lielākās algas ir starptautiskos privātā sektora uzņēmumos - 969 EUR neto un vietējos privātā sektora uzņēmumos - 799 EUR, turpretī valsts un pašvaldību sektorā, tai skaitā to kapitālsabiedrībās, atalgojums sasniedzis vidēji 700 EUR neto," stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Analizējot atalgojumu pēc uzņēmumu pārstāvētā biznesa sektora, visstraujākais kāpums pagājušā gada laikā, par gandrīz 14%, bijis farmācijas un ķīmiskās rūpniecības un apdrošināšanas uzņēmumiem. Savukārt augstākais vidējais neto atalgojums jau vairākus gadus vērojams tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT un finanses, bet zemākais - izglītība un veselības aprūpe. Lielākās algas ir vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem, kā arī kvalificētiem speciālistiem IT, finanšu, mārketinga, pārdošanas un inženiertehniskajā jomā.

Turpina pieaugt starpība vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem - augstākais vidējais atalgojums, 936 EUR neto, ir Rīgā, bet zemākais Daugavpilī - 582 EUR, kas, līdzīgi kā uzrāda pagājušā gada pētījuma dati, ir par 60% mazāk nekā galvaspilsētā. Savukārt vidējais atalgojums Kurzemē ir 678 EUR, Zemgalē 680 EUR, Latgalē 594 EUR, Vidzemē 649 EUR, bet Pierīgā un Jūrmalā 865 EUR neto.

"Šogad atalgojuma pieaugums balansēs ap 5,5%. Nākamajos gados pieaugumu koriģēs iespējamās nodokļu politikas un minimālās algas izmaiņas, taču kopumā temps nekritīsies, jo to nosaka situācija darba tirgū, kur iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā konsekventi sarūk. Par spīti labvēlīgām izaugsmes prognozēm, uzņēmēju fokuss joprojām būs uz izmaksu kontroli, kas pārskatāmā perspektīvā nezudīs, tādēļ vērojamā izmaksu efektivizācija ritēs, pārvērtējot darbinieku skaitu," prognozē "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. "Algu izmaiņas uzrādīs arī pieaugošas atšķirības starp reģioniem ar atšķirīgu ekonomisko aktivitāti un bezdarba līmeni."

Papildus mēneša algai saņemto bonusu vidū joprojām populārākie ir bezmaksas dzērieni (tēja, kafija, minerālūdens utt.), veselības apdrošināšana un uzņēmuma neformālie pasākumi. Pieaudzis to respondentu skaits, kas pie papildu labumiem norādījis brīvu dienu slimības dēļ un elastīgu darbalaiku.

Pētījums norisinājās plašākajā algu informācijas datubāzē Latvijā - algas.lv. Papildus interneta aptaujas datiem no darba ņēmējiem, tika apzināti darba devēji, noskaidrojot piedāvāto atalgojumu šo uzņēmumu darbiniekiem dažādās amatu kategorijās. Pētījuma dati tika iegūti no 2016. gada janvāra līdz decembrim, kopumā iegūstot informāciju par vairāk nekā 17 tūkstošiem respondentu.

Interneta personāla atlases uzņēmums "CV-Online Latvia" ik gadu veic Latvijas algu un atlīdzību pētījumu. Tā galvenais mērķis ir atspoguļot dažādās amatu kategorijās strādājošo atalgojuma līmeni un nodrošināt informatīvu ziņojumu par to. Pētījumā atspoguļotā darba samaksa ietver arī citus ienākumus, piemēram, autoratlīdzības un iespējamās "aplokšņu algas".

Lai savu šā brīža atalgojumu konkrētajā amata pozīcijā salīdzinātu ar citiem šīs profesijas pārstāvjiem, kā arī kļūtu par nākamā atalgojuma pētījuma dalībnieku, ikviens ir aicināts piedalīties anonīmā atalgojuma aptaujā www.cv.lv/algas/2017.

CV-Online ir starptautisks interneta personāla atlases uzņēmums.