Vekseļu likums regulē darbības ar vienkāršo vekseli – vērtspapīru, kas dod vekseļa turētājam (kreditoram) tiesības prasīt no vekseļa devēja (parādnieka) samaksāt noteiktu naudas summu noteiktā termiņā un vietā. Vekseļu likums tika pieņemts 1938. gada 27. septembrī, un šī likuma spēks atjaunots ar 1992. gada 26. augusta likumu “Par 1938. gada 27. septembra Vekseļu likuma un Čeku likuma spēka atjaunošanu”, kas stājās spēkā 1992. gada 1. oktobrī.

Neskatoties uz to, ka vekseļu regulējums pastāv jau salīdzinoši ilgu laiku, vienkāršais vekselis kā naudas parāda atmaksāšanas nodrošināšanas mehānisms netiek plaši pielietots. Priekšroka pārsvarā tiek dota notariālā akta formā taisītiem līgumiem (piemēram, terminēti līgumi par naudas samaksu), kas saskaņā ar Notariāta likumu ir izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā. Proti, ja kreditoram nauda saskaņā ar šādu notariālā akta formā noslēgto līgumu netiek samaksāta līgumā noteiktajā laikā, tad kreditoram pret parādnieku nav jāvēršas tiesā, lai sāktu parāda piedziņu, bet kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei. Tad zvērināts notārs taisa izpildu dokumentu, kas pēc būtības ir līdzīgs izpildu rakstam, ko izraksta tiesa – notariālo izpildu aktu, izsniedz to kreditoram, un notariālā akta izsniegšana nav pārsūdzama tiesā. Tādējādi kreditors ietaupa gan laiku, gan finanšu līdzekļus, izvairoties no vairāku gadu ilga tiesvedības procesa, nepieciešamības maksāt valsts nodevu, kuras apmērs ir atkarīgs no prasījuma summas, un advokāta atlīdzību par juridiskās palīdzības sniegšanu.

Neskatoties uz notariālā akta formā taisītā līguma acīmredzamām priekšrocībām saistībā ar piespiedu izpildi, praktiskajā dzīvē var izveidoties situācija, kad pat tad, ja nepastāv strīds par esošā parāda apmēru un parādnieks atzīst savu parādu, solot noteiktajā laikā brīvprātīgi atmaksāt parāda summu, parādnieks nezināmu apsvērumu dēļ atsakās iet pie notāra un noformēt divpusējo vienošanos notariālā akta formā vai arī kreditoram nav iespēju doties pie notāra. Šādā situācijā kā alternatīvu risinājumu parādniekam var piedāvāt izsniegt kreditoram vienkāršo vekseli, kas ir privātā kārtībā taisīts vienpusējs dokuments, ko paraksta tikai parādnieks. Lai vienkāršais vekselis būtu spēkā, parādniekam ir jāveic valsts nodevas samaksa bankā, ko apliecina bankas darbinieka uzlikta atzīme uz vekseļa.

Tātad ar vienkāršo vekseli arī var ietaupīt laiku un naudu, nodrošinot parāda piedziņu bez tiesvedības procesa, un veikt saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saņemot notāra izsniegto vekseļa protesta aktu un iesniedzot tiesā pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

Ir vērts atzīmēt, ka Vekseļu likums paredz arī iespēju izdot elektronisko vekseli, un šāda elektroniskā vekseļa protesta aktu sastāda kā elektronisku dokumentu.

Saskaņā ar Civilprocesa likumu saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc protestētiem vekseļiem. Pieteikumam par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, kas iesniedzams tiesā, pievieno vekseli, tā norakstu un protesta aktu, dokumentu par valsts nodevas samaksu (šobrīd valsts nodeva par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu ir divi procenti no parāda summas, bet ne vairāk par 500 eiro) un pierādījumu par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam. Lēmumu tiesnesis pieņem septiņu dienu laikā, un tam ir izpildu dokumenta spēks.

Tālāk detalizēti tiks izklāstīti problēmjautājumi saistībā ar vienkāršā vekseļa izrakstīšanu un protesta veikšanu, kā arī tiks sniegti praktiski padomi, pamatojoties uz likuma normām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Vienkāršā vekseļa formas ievērošana

Vienkāršā vekseļa formas ievērošanai ir izšķiroša nozīme lēmuma pieņemšanā par to, vai notārs veiks vienkāršā vekseļa protestu (juridisks akts, kuru sastāda notārs, ja vekselis nav samaksāts tajā norādītajā termiņā), vai arī taisīs atteikumu izpildīt notariālo darbību – veikt vienkāršā vekseļa protestu.

Formas ievērošanai ir kritiska nozīme, jo vekselis var tikt atzīts par nederīgu protesta akta taisīšanai dažādu noformēšanas kļūdu dēļ.

Saskaņā ar Vekseļu likuma 75. pantu vienkāršā vekselī jābūt šādām sastāvdaļām:

1. apzīmējums, ka akts ir vekselis;
2. norāde, ka vekseli var izdot tikai vienai personai, kas ir pirmais vekseļa ņēmējs;
3. norāde, ka vekseli var izrakstīt paša orderim un svešam orderim;
4. beznosacījuma solījums maksāt noteiktu naudas summu;
5. maksāšanas termiņa apzīmējums;
6. maksāšanas vietas apzīmējums (pilna adrese) un, ja vekseli samaksā bankā, - bankas nosaukums un konta numurs;
7. tās personas vārds, uzvārds un personas kods, kurai izdarāma samaksa (ja nav personas koda, norāda personas dzimšanas gadu, mēnesi, dienu un vietu), un juridiskajai personai norāda nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru;
8. vekseļa izrakstīšanas vietas pilna adrese;
9. vekseļa izrakstīšanas datums (cipariem);
10. vekseļa devēja paraksts;
11. atzīme par valsts nodevas samaksu (valsts nodevas apmērs, bankas dienas spiedogs, bankas darbinieka paraksts).

Ja trūkst kāda no iepriekšminētajām sastāvdaļām, tad šāds dokuments nav spēkā kā vekselis un to nebūs iespējams noprotestēt.

 Kļūda vekselī norādītu atšķirīgu datumu dēļ

Kaut arī Vekseļu likums to nenosaka, būtu korekti parādniekam tajā pašā dienā, kad izraksta vekseli kreditoram (vekseļa izrakstīšanas datumā, kas norādīts vekselī), aiziet uz banku un samaksāt valsts nodevu par vienkāršo vekseli. Arī  Ministru kabineta 2020. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 558 “Noteikumi par valsts nodevu par operācijām ar vekseļiem” (turpmāk tekstā – noteikumi) nosaka, ka valsts nodevu maksā pirms vekseļa izdošanas un to samaksu apliecina bankas atzīme uz vekseļa par samaksātās valsts nodevas apmēru. Proti, bankas darbinieks pēc valsts nodevas samaksas un bankas kvīts izsniegšanas uz vekseļa speciāli norādītajā vietā, kur ir norādīts valsts nodevas apmērs un ir paredzēta vieta bankas dienas spiedogam un bankas darbinieka parakstam, uzliek bankas dienas spiedogu un savu parakstu.

Valsts nodevu maksā juridiskā vai fiziskā persona, kas izraksta vekseli. Valsts nodevas apmērs ir aprēķināms triju centu apmērā par katriem pilniem vai nepilniem 15 eiro no summas, par kuru izraksta vekseli. Valsts nodevas samaksai var izmantot rekvizītus, kas norādīti Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā sadaļas “Valsts (pašvaldību) nodevas un kancelejas nodevas” apakšsadaļas “Valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem” punktā “Citas nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem” (LV83TREL1060000919900).

Valsts nodevas apmērs ir salīdzinoši neliels. Piemēram, ja vienkāršā vekseļa summa ir 6000 eiro, tad valsts nodeva ir 12 eiro apmērā (6000 / 15 = 400; 400 x 0,03 = 12).

Ja parādnieks kreditora klātbūtnē paraksta vienkāršo vekseli tā izrakstīšanas datumā, bet valsts nodevu samaksā tikai pēc dažām dienām, saņemot bankas atzīmi ar datumu, kas atšķiras no vekseļa izrakstīšanas datuma (var arī gadīties, ka parādnieks vēl pašrocīgi pie sava paraksta pieraksta šo valsts nodevas samaksas datumu), tad notārs šādu apstākli var uzskatīt par būtisku trūkumu un uz tā pamata atteikt veikt vienkārša vekseļa protestu. Proti, vekselī būs konstatējami divi datumi, kurus varētu uzskatīt par vekseļa izrakstīšanas datumiem, un notārs nevarēs konstatēt, kurš no vekselī norādītiem datumiem ir vekseļa izrakstīšanas datums.

Līdz ar to, lai izvairītos no domstarpībām, ir jāseko, lai valsts nodeva būtu samaksāta vekseļa izrakstīšanas datumā, par ko bankas darbinieks izdara attiecīgo atzīmi.

Kļūda maksājumu termiņa apzīmējumā

Norādot vekselī maksāšanas termiņu, ir jāņem vērā Vekseļu likuma 33. pants, kas nosaka, ka maksāšanas termiņš jānosaka kā konkrēta diena un nav spēkā vekselis ar citādiem maksāšanas termiņiem. Līdz ar to vienkāršajā vekselī nevar iekļaut šādu formulējumu “samaksu apņemos veikt ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. decembrim”, bet pareizi būtu norādīt, ka “vekseļa maksāšanas termiņš: 2020. gada 1. decembris (01.12.2020.)”.

Vekseļu likuma prasībām neatbilstoši norādīto maksāšanas termiņu notārs var uzskatīt par būtisku trūkumu un uz tā pamata atteikt veikt vienkārša vekseļa protestu.

Vekseļa protesta izdarīšanai ir strikti termiņi, ko nedrīkst nokavēt

Vekseļu likuma 44. pants nosaka termiņus, kad ir jāizdara vekseļa protests. Kaut arī šī tiesību norma ir grūti uztverama, tomēr secināms, ka pie notāra ir jāvēršas nākamajā darba dienā pēc maksāšanas termiņa iestāšanās. Lai nenokavētu likumā noteikto termiņu tādēļ, ka vekseļa turētājs nevar fiziski ierasties pie notāra noteiktajā datumā, vekseļa turētājs var apsvērt iespēju izsniegt pilnvaru, lai pilnvarnieks varētu iesniegt notāram vekseli protestēšanai un saņemt vekseļa protesta aktu.

Ar ko jārēķinās, organizējot vizīti pie notāra

Praktisku apsvērumu dēļ nav ieteicams kā vekseļa maksāšanas termiņu norādīt datumu, kas ir svētku diena, piemēram, 31. decembris. Proti, ja vekseļa maksāšanas termiņš ir 2020. gada 31. decembris, tad saskaņā ar Vekseļu likuma 72. pantu maksāšanas termiņš iestājas svētku dienai sekojošā darba dienā, tas ir, 2021. gada 4. janvārī, un pie notāra jāvēršas 2021. gada 5. janvārī. Savukārt janvāra otrajā nedēļā daudzi cilvēki ņem atvaļinājuma dienas, un ne visi notāri strādās šajās dienās.

Bez tam no notāru puses nākas saskarties ar neizpratni, runājot par vekseļa protestēšanu. Proti, daži notāri mēdz atteikties pieņemt vekseļus protestēšanai un iesaka vērsties pie citiem notāriem. Šāda attieksme ir nekorekta, jo Notariāta likuma 39. pants nosaka, ka notārs nedrīkst atteikties pildīt amata pienākumus un par atteikšanos pildīt amata pienākumus notāram ir jāsniedz rakstveida atteikums, norādot atteikuma pamatojumu un pārsūdzības kārtību. Līdz ar to ir ieteicams laikus (vismaz divas nedēļas iepriekš) sazināties ar notāru, lai atteikuma gadījumā varētu pieteikties vizītē pie cita notāra.