Saeima 2017.gada 27.jūlijā pieņēma jaunos grozījumus Darba likumā, kas stājušies spēkā ar 2017.gada 16.augustu. Darba likuma grozījumi ievieš virkni izmaiņu jau esošajā darba tiesisko attiecību regulējumā visdažādākajos darba tiesību jautājumos, sākot ar darba koplīgumiem un beidzot ar darba un atpūtas laika tiesisko regulējumu. Ineta Vjakse, Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece, norāda, ka Darba likuma 136.pantā līdz šim bija ietverta virsstundu darba definīcija, kā arī noteikts, kādos gadījumos ir pieļaujams veikt virsstundu darbu, aizliegumi un ierobežojumi virsstundu darba veikšanā u.c. jautājumi. Savukārt noteikumi par virsstundu darba apmaksu ir ietverti Darba likuma 68.pantā.
Starptautiskā līmenī ir atzīts, ka virsstundu darbu ir pieļaujams kompensēt ne tikai naudā, paredzot par šādu darbu paaugstinātu darba samaksas likmi, bet arī piešķirot atbilstošu kompensējošu atpūtu. Šādu divu paralēlu kompensēšanas mehānismu esamība piešķir zināmu elastību darba attiecībām un dod iespēju abām darba attiecību pusēm vienoties par izdevīgāko risinājumu.
Ņemot vērā to, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā jau kopš 2010.gada ir ietverta norma, kas paredz, ka virsstundu darbu var kompensēt, ne tikai izmaksājot atbilstošu piemaksu, bet arī piešķirot atbilstošu atpūtu, šie grozījumi Darba likumā paredz līdzīga mehānisma iestrādāšanu arī Darba likumā.
Atbilstoši paredzētajam regulējumam vienošanās par virsstundu kompensēšanu ir jāpanāk vienlaikus ar vienošanos veikt virsstundu darbu vai norīkojumu to veikt.
Papildus atkārtota uzmanība ir jāvērš uz to, ka atbilstoši Darba likuma 136.panta otrajai daļai virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā.
Turklāt vienošanās par virsstundu darba veikšanu nedrīkst būt ietverta darba līgumā. Šāda vienošanās ir slēdzama katru reizi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par virsstundu darba veikšanu.
Atbilstoši jaunajam regulējumam virsstundu darba veikšanas gadījumā darbiniekam ir izmaksājama atbilstoša piemaksa, bet puses var vienoties, ka piemaksas par virsstundu darbu vietā tiek piešķirta apmaksāta atpūta. Piemēram, ja darbiniekam ir noteikta stundas likme 10 euro apmērā un piemaksa par virsstundu darbu ir 100%, tad darbiniekam ir tiesības saņemt par attiecīgo virsstundu 10 euro (stundas likme) + 10 euro (piemaksa). Bet, ja puses vienotos, ka šajā gadījumā piemaksa tiks aizstāta ar apmaksātu atpūtas laiku, tad tas nozīmētu, ka darbiniekam par attiecīgo virsstundu tiek izmaksāti 10 euro (stundas likme), bet piemaksa (10 euro apmērā) tiek aizstāta ar vienu apmaksātu atpūtas stundu citā dienā.
Vienlaikus tiek noteikti arī obligāti ievērojamie noteikumi šādas atpūtas piešķiršanā. Turpmāk Darba likuma 136.panta desmitā daļa paredzēs, ka šāda apmaksāta atpūta piešķirama ne vēlāk kā viena mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas. Savukārt, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, tad apmaksāta atpūta ir piešķirama nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā. Piemēram, ja darbiniekam ir noteikts pārskata periods četri mēneši, tad atpūta ir piešķirama pēc ceturtā mēneša beigām, bet ne vēlāk kā līdz septītā mēneša beigām. Papildus tiek paredzēta arī iespēja abām darba tiesisko attiecību pusēm vienoties par to, ka šāda atpūta tiek pievienota pie ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības.
Vienlaikus Darba likuma 136.pants tiek papildināts ar vienpadsmito daļu, kas noteic, ka gadījumā, ja ir bijusi vienošanās par kompensējošās apmaksātās atpūtas piešķiršanu, bet darba attiecības tiek izbeigtas līdz apmaksātās atpūtas izlietošanas dienai, tad darba devējam ir pienākums izmaksāt Darba likuma 68.pantā paredzēto piemaksu par virsstundu darbu.
Par Darba likuma normu citiem grozījumiem varēsit uzzināt žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numurā. Žurnālu var abonēt šeit.
