0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIVirsstundu darbs nepilna darba laika gadījumā

Virsstundu darbs nepilna darba laika gadījumā

Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts

Turpinām apskatīt būtiskākos Latvijas Republikas Senāta 2022. gada spriedumus darba tiesībās un tajos izteiktos secinājumus, kas noderēs darba devējiem un darba ņēmējiem. Šajā numurā publicējam sprieduma atziņas par strīdu par virsstundu apmaksu, ja strādāts ārpus nolīgtā nepilnā darba laika. Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 13. janvāra Rīcības sēdes lēmums lietā SKC-284/2022 (C30714620). Senāts lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un izteica svarīgu skaidrojumu attiecībā par virsstundu darba tiesisko regulējumu nepilna darba laika gadījumā, tāpēc lietas apstākļi tiks norādīti tikai tiktāl,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Pexels.com

Turpinām apskatīt būtiskākos Latvijas Republikas Senāta 2022. gada spriedumus darba tiesībās un tajos izteiktos secinājumus, kas noderēs darba devējiem un darba ņēmējiem. Šajā numurā publicējam sprieduma atziņas par strīdu par virsstundu apmaksu, ja strādāts ārpus nolīgtā nepilnā darba laika.

Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 13. janvāra Rīcības sēdes lēmums lietā SKC-284/2022 (C30714620).

Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts
Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts.
Foto: Aivars Siliņš

Senāts lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un izteica svarīgu skaidrojumu attiecībā par virsstundu darba tiesisko regulējumu nepilna darba laika gadījumā, tāpēc lietas apstākļi tiks norādīti tikai tiktāl, cik tas attiecas uz darbinieka prasījumu par piemaksas par virsstundu darba piedziņu.

Lietas apstākļi

Puses darba līgumā vienojās, ka darbinieks tiek pieņemts darbā par taksometra vadītāju uz nepilnu darba laiku 3,5 stundas dienā, 21 darba dienu mēnesī. Līdz ar to strīda periodā puses vienojās par darbiniekam apmaksājamo darba laiku 73,5 stundas mēnesī, un darba devēja pienākums bija maksāt darbiniekam laika darba algu valsts noteiktās minimālās darba stundas apmērā par katru darbinieka faktiski nostrādāto stundu nepilna darba laika ietvaros.

Tāpat darba līgumā puses vienojās, ka virsstundu darbu darbinieks veic ārpus šī līguma ietvaros noteiktā darba laika, saskaņojot to ar darba devēju rakstveidā, savukārt laiks ārpus nolīgtā darba laika, kuru darbinieks pavada, veicot pienākumus, kas ir noteikti darba līgumā un jāizpilda nolīgtā darba laika ietvaros, netiek uzskatīts par virsstundām.

Darbinieks cēla prasību tiesā, lai cita starpā piedzītu no darba devēja piemaksu par nostrādātajām virsstundām.

Pirmās instances un apelācijas instances tiesa šo prasījumu noraidīja.

Kā norādīts, Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 21. septembra spriedumā, darbinieka aprēķinos norādītās stundas neatbilst līgumā pielīgtajam maksimālajam stundu skaitam. Savukārt darbinieka iesniegtie pierādījumi nav vērtējami kā virsstundu darbu pierādoši dokumenti. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda savu prasījumu vai iebildumu pamatotība, ievērojot vispārīgo principu par negatīvā fakta pierādīšanas neiespējamību. Neskatoties uz darba tiesībās pastāvošo apgrieztās pierādīšanas principu, darbiniekam kā prasītājam ir jāpierāda, ka viņš ir strādājis virsstundu darbu, savukārt darba devējam jāpierāda, ka darba samaksa ir izmaksāta par visām nostrādātajām stundām.

Apelācijas instances tiesa izvērtēja darbinieka iesniegtās Z-izdrukas par 2018. gada augustu, kad darba devējs uzskaitījis 73,5 nostrādātās stundas, taču, kaut arī darbinieka rīcībā bija darba devējam nenodotās Z-izdrukas par 2018. gada 10., 15., 31. augustu un formāli tiesa atzina, ka darbinieks ir nostrādājis vairāk stundu, nekā darba līgumā noteikts, tiesa secināja, ka tāds darbs nav atzīstams par virsstundu darbu, jo šādam darbam atbilstoši darba līgumam netika panākta rakstveida vienošanās ar darba devēju.

Senāts nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību un izteicas šādas atziņas.

Par virsstundu darba tiesisko regulējumu nepilna darba laika gadījumā

  • Atbilstoši Darba likuma 136. panta pirmajai daļai tiesiskais regulējums, kas attiecas uz virsstundu darbu, ir attiecināms tikai uz darbiniekiem, kuri veic darbu virs normālā darba laika, t.i., virs astoņām stundām.

  • Konstatējot, ka darbu virs darba līgumā noteiktā darba laika veicis nepilnu darba laiku strādājošs darbinieks, tiesai jāpiemēro Darba likuma 134. panta septītā daļā1. Minētajai tēzei pilnībā atbilst pārsūdzētā sprieduma [15.4] punktā konstatētais, ka virsstundu darbam konkrētajos apstākļos bija nepieciešama rakstveida vienošanās (darba līguma 4.4. punkts). Šādas vienošanās esamība tiesā netika pierādīta.

1 Sk. Augstākās tiesas 2014. gada 28. marta sprieduma lietā Nr. SKC- 1609/2014 (C 17159512) 2. tēzi un 9. punktu.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada maija numurā.