0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIVispārējās valdības budžeta plānā 2017. gadam paredz IKP pieaugumu par 3,5%

Vispārējās valdības budžeta plānā 2017. gadam paredz IKP pieaugumu par 3,5%

Ministru kabineta sēdē 13.oktobrī valdība apstiprināja Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2017. gadam. Plānots, ka Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāns Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai tiks iesniegts 14.oktobrī. Plāns ietver valdības pieņemtos lēmumus par 2017. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, attiecīgi paredzot vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 36,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 37,7% apmērā no IKP, deficītu 1,1% apmērā no IKP un valsts parādu 39,1% apmērā no IKP. Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā ir paredzēts, ka Latvijas izaugsme…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Apsveikums Latvijai ar eiro ieviešanu uz Eiropas Komisijas ēkas Briselē. Foto: I. Kubliņš, Plz.lv
Eiropas Komisijas ēka Briselē ar apsveikumu Latvijai. Foto: I. Kubliņš, Plz.lv

Ministru kabineta sēdē 13.oktobrī valdība apstiprināja Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2017. gadam. Plānots, ka Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāns Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai tiks iesniegts 14.oktobrī.

Plāns ietver valdības pieņemtos lēmumus par 2017. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, attiecīgi paredzot vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 36,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 37,7% apmērā no IKP, deficītu 1,1% apmērā no IKP un valsts parādu 39,1% apmērā no IKP.

Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā ir paredzēts, ka Latvijas izaugsme nostabilizēsies nedaudz zemākā līmenī un būs 3,4% gadā. Salīdzinājumā ar Stabilitātes programmu 2016.–2019. gadam prognozes 2017. gadam palielinātas par 0,2 procentpunktiem, paredzot sekmīgāku Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomisko attīstību kā arī aktīvāku ES fondu apguvi ar turpmāku pieaugumu līdz 2019. gadam. Līdz ar ES fondu apguves pieaugumu nākamgad un vidējā termiņā paredzams stabils investīciju pieaugums. Reālās darba samaksas pieaugums būs tuvs produktivitātes pieaugumam, tādējādi ekonomikas izaugsmi turpmāk arvien vairāk noteiks produktivitātes pieaugums.

Budžeta deficīts 2017. gadā prognozēts 1,1% no IKP, savukārt 2018. un 2019.gadā attiecīgi 1,0% un 0,7% no IKP.

Tāpat valdība ir lēmusi 2017., 2018. un 2019. gadā veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP, kas ir noteikta atbilstoši identificētajiem fiskālajiem riskiem un ļaus sekmīgāk nodrošināt  fiskālo rādītāju stabilitāti.

Atbilstoši ES fiskālās politikas regulējumam, Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15. oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un Eirogrupai budžeta plāns, kurā tiek norādītas galveno nākamā gada budžeta rādītāju prognozes. Vispārējās valdības budžeta plāns ir veids, kādā tiek īstenota ES ciešāka iesaiste dalībvalstu nacionālo budžetu sagatavošanā. Tā mērķis ir iesniegt EK informāciju, kas ļautu tai novērtēt plānotā valsts budžeta atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.

Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un  pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti. Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot galīgajā lasījumā valsts budžetu.

Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2017.gadam pēc būtības ietver to pašu informāciju, kas ir pamatā likumprojektam “Par valsts budžetu 2017.gadam” un likumprojektam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam”. Vienīgi informācijas atspoguļošanas formāts ir saskaņā ar EK specifiski noteiktām sagatavošanas vadlīnijām.

Vispārējās valdības budžeta plāna projekts tiek sagatavots un iesniegts EK un Eirogrupā jau trešo gadu.