Veicot revīziju Labklājības ministrijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju, Valsts kontrole analizēja arī izdienas pensiju jomu un secināja, ka tā neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis.

Izdienas pensijas var saņemt ne tikai karavīri, ugunsdzēsēji un policisti, bet arī diplomāti, radošo profesiju darbinieki un vairāku iestāžu amatpersonas. Izdienas pensiju saņēmēju loks joprojām tiek paplašināts, būtiski pieaugot arī to izmaksai nepieciešamajam finansējumam. 2011. gadā izdienas pensiju izmaksai bija nepieciešami 45 milj. eiro, bet 2021. gadā būs nepieciešami jau 75 milj. eiro.

Izdienas pensijas dod iespēju pensionēties ilgi pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un saņemt pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla. Izdienas pensijas apmērs ir vidēji 1,51 reizi lielāks nekā šīm personām piešķirtā valsts vecuma pensija. Piemēram, diplomātu izdienas pensija vidēji ir 1552 eiro, bet to nopelnītā valsts vecuma pensija vidēji ir 592 eiro.

Lai gan izdienas pensiju galvenais mērķis ir saistīts ar personu nespēju turpināt darba gaitas, Valsts kontroles veiktā datu analīze liecina, ka 7 no 10 izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt. Turklāt liela daļa strādā arī institūcijās vai profesijās, no kurām devušās izdienas pensijā. Tas nozīmē, ka daudzām personām nav bijis nepieciešams pat pārkvalificēties un izdienas pensija faktiski nodrošina tikai papildu ienākumus.

Piešķirot izdienas pensijas, vienlīdzīga attieksme nav nodrošināta ne tikai pret pārējiem strādājošajiem, bet arī pret pašiem izdienas pensiju saņēmējiem. Tā kā sistēma ir veidojusies vēsturiski vai arī, panākot politisko atbalstu, pašlaik pastāv atšķirīgi izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji un aprēķināšanas kārtība. Piemēram, atsevišķas militārpersonas izdienas pensijā var doties jau 33 gadu vecumā, jo nav noteikts minimālais pensionēšanās vecums, savukārt NMPD darbiniekiem un diplomātiem minimālais pensionēšanās vecums ir 55 gadi. KNAB tiesības uz izdienas pensiju vēl arvien ir šīs iestādes iekšējiem auditoriem, vecākajiem grāmatvežiem un vecākajiem lietvežiem.

Valsts kontroles vērtējumā nav pieļaujama jaunu likumprojektu virzīšana, kas paplašina izdienas pensiju saņēmēju loku, kamēr netiek veikts visaptverošs izdienas pensiju sistēmisks izvērtējums, definēti aktuāli izdienas pensiju mērķi un kritēriji, kā arī pārskatītas jau pastāvošās izdienas pensijas un ilgtermiņa iespējas to finansēšanā, ja nepieciešams, ieviešot alternatīvus kompensējošus mehānismus.

Lai risinātu revīzijā konstatētās problēmas izdienas pensiju jomā, Valsts kontroles ieskatā ir nepieciešama politiska izšķiršanās. Tāpēc Valsts kontrole par revīzijas secinājumiem informēs Valsts prezidentu, Saeimu un Ministru prezidentu.