0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIVSAOI likmes 2021. gadā

VSAOI likmes 2021. gadā

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Grāmatveži līdz šim lietoja 2017. gada 19. decembra Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr. 786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem", kad likmes bija konstantas (2018., 2019. un 2020. gadā). Šogad atjaunojas vecā kārtība vispirms sakarā ar to, ka likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18. pantā veikto grozījumu rezultātā standarta sociālās apdrošināšanas likme ir samazināta par vienu procentpunktu un ir 34,09%. Samazinoties pamatlikmei, bija jāprecizē apakšlikmju sadalījums visiem citiem apdrošināšanas riskiem.  Rezultātā 2020.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

VSAOI likmes 2021. gadā
Ilustrācija: Arvis Villa

Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Grāmatveži līdz šim lietoja 2017. gada 19. decembra Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”, kad likmes bija konstantas (2018., 2019. un 2020. gadā). Šogad atjaunojas vecā kārtība vispirms sakarā ar to, ka likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18. pantā veikto grozījumu rezultātā standarta sociālās apdrošināšanas likme ir samazināta par vienu procentpunktu un ir 34,09%. Samazinoties pamatlikmei, bija jāprecizē apakšlikmju sadalījums visiem citiem apdrošināšanas riskiem. 

Rezultātā 2020. gada 17. decembrī tika pieņemti  Ministru kabineta noteikumi ar tādu pašu numuru (Nr. 786), kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Dažreiz nepieredzējušiem grāmatvežiem rodas jautājums, kāpēc noteikumos nav minēts standarta likmes atšifrējums. Skaidrojums ir vienkāršs: likme ir minēta VSA likuma 18. pantā (ar sadalījumu: darba devēja daļa un darba ņēmēja daļa) ar norādi, ka iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets (MK). Tādēļ MK noteikumos netiek atkārtota likumā minētā informācija, savukārt iemaksu standartlikmes sadalījums dažādām apdrošināto personu grupām norādīts tikai MK noteikumos. Parasti risku apdrošināšanas apakšlikmes cilvēkus neinteresē. Gan grāmatvedi, gan fizisko personu (darba ņēmēju, pašnodarbināto u.c.) var interesēt tikai likmes sadalījums, proti, cik jāmaksā vienam un cik — otram. Uzreiz precizēsim, ka ne visas likmes ir “sadalītas” (par to vēlāk).

Tātad obligāto iemaksu likmes sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju attiecīgi ir šāds:

  • ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem — 23,59% un 10,50%, kopā 34,09%, un šie procentpunkti tiek sadalīti, nodrošinot sociālās garantijas dažādiem riskiem:
  1. valsts pensiju apdrošināšanai (turpmāk — pensiju apdrošināšana) — 23,91%;
  2. sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam — 1,60%;
  3. sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk — darba negadījumu apdrošināšana) — 0,66%;
  4. invaliditātes apdrošināšanai — 2,29%;
  5. maternitātes un slimības apdrošināšanai — 3,47%;
  6. vecāku apdrošināšanai — 1,16%;
  7. veselības apdrošināšanai — 1,00%.

Šīm apakšlikmēm kā pēdējā piebiedrojas “veselības apdrošināšana” (7. punkts). Tad standarta likme tika palielināta, un visi to pamanījuši. Savukārt šogad, kad uzzinājām, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas maksāsim par vienu procentpunktu mazāk, lasītāji jautā — no kuru personu iemaksām tiks atņemts šis procentpunkts? 

Jāpaskaidro, ka standartlikmes sadalījums apakšlikmēs notiek citā kārtībā nekā to papildināšana, tas ir, ja izlemts, ka kopējā likme ir 34,09%, tad tā arī tiek ņemta vērā sadalīšanas procesā. Tādēļ var apgalvot, ka neviena no sociāli apdrošinātām personām nav apieta. Labklājības ministrijas speciālisti sadala standarta likmi, ņemot vērā gan statistikas, gan prognozējamos datus (cik nākamajā gadā dzims, kam iestāsies pensijas vecums, cik vidēji notiek nelaimes gadījumu darbā…). Katrā budžetā krājas attiecīgo iemaksu daļa, kura tiek iztērēta konkrētam mērķim, un pēcāk process atkārtojas.

Nākamā apdrošināto personu grupa ir:

  • darba ņēmējs, kas sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) — 20,77% un 9,25%, kopā 30,02%. Pēc apakšlikmēm, kas attiecas uz šīm personām, redzam, ka tiem “nepienākas” apdrošināšana pret bezdarbu un invaliditātes apdrošināšana (viņiem ir iztikas avots pensijas veidā). 

Tādējādi ir saprotams, uz kādām sociālajām garantijām var pretendēt pensijas vecumu sasniegusī persona (arī pensionārs, tai skaitā tāds, kam pensija piešķirta priekšlaicīgi).

NB! Šajā punktā visbiežāk kļūdās grāmatveži, kas jauc divus terminus: pensionārs un persona, kas sasniegusi Latvijā noteikto pensijas vecumu. Tas nav viens un tas pats. Noteicošais ir darba ņēmēja vecums, nevis pensijas piešķiršanas fakts (sasniedzot pensijas vecumu, ne katrai personai ir tiesības uz vecuma pensiju). Protams, likme ir piemērojama arī visiem Latvijas vecuma pensionāriem. Kas attiecas uz priekšlaicīgi piešķirto pensiju, tad šādam darba ņēmējam VSAOI varētu būt piemērotas vienīgi gadījumā, kad viņš strādā (un nav tiesīgs saņemt priekšlaicīgo pensiju), savukārt, ja šāda persona nestrādā un saņem pensiju, tad tai nevar piemērot VSAOI!

Vairāk problēmu jaunajiem grāmatvežiem sagādā nākamais darba ņēmējs:

  • izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds — valsts speciālās pensijas saņēmējs — 21,94% un 9,76%, kopā 31,7%.

Pirmkārt, izdienas pensijas saņēmējam nav nekāda sakara ar vecuma pensijas saņēmēju, bet šeit ir mazāk kļūdu. Sarežģītāk ir ar otru personu, jo parasti tekstā pamana tikai vārdu “invalīds”. Gandrīz droši var apgalvot, ka šādu personu labi ja kāds grāmatvedis vispār ir redzējis. Lūdzu, izlasiet pilnu definīciju: “invalīds, kas ir valsts speciālās pensijas saņēmējs”, nevis tikai “invalīds”. Turklāt visos mūsu nodokļu likumos tie vairs netiek saukti par invalīdiem, bet gan par “personām, kurām ir piešķirta invaliditāte”. Mēs esam grāmatveži, un mums jālieto precīza terminoloģija. 

Vēl mazākam risku skaitam ir apdrošināts nākamais darba ņēmējs: 

  • ja tas ir nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā — 19,93% un 8,87%, kopā 28,8%.

Kā arī tādas pašas personas, ja tās sasniegušas pensionēšanas vecumu, — 17,24% un 7,67%, kopā 24,91%.

Tādējādi, lai droši spriestu, uz kādu sociālo pabalstu persona varētu pretendēt, vispirms jākonstatē, kādai apdrošināto personu kategorijai tā pieder, kā arī noskaidrot, kādiem riskiem šī persona bija apdrošināta.

NB! Nav jādomā, ka iepriekš aprakstītā kārtība ir izsmeļoša. Piemēram, darba ņēmējs apdrošināts maternitātes un slimības riskam un veic (par viņu veic) apdrošināšanas iemaksas. Teorētiski var pieļaut, ka, iestājoties darbnespējai, tās periods tiks apmaksāts. Tomēr, lai saņemtu slimības pabalstu (B lapas apmaksu) no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), darba ņēmējam jābūt sociāli apdrošinātam vismaz trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu laikā (vai vismaz sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā (var nebūt arī pēc kārtas)). Darba devēja apmaksāto slimības naudas izmaksu (par pirmajām desmit slimības dienām) šī norma neskar, A lapa tiks apmaksāta neatkarīgi no nodarbinātības perioda.

NB! Vēl uzmanīgākam jābūt darba ņēmējam, kam tuvojas pensionēšanas vecums, jo visi sociālie pabalsti tiek piešķirti, ņemot vērā deklarētās sociālās apdrošināšanas iemaksas (darba devēja ziņojumā uzrādītās). Kas attiecas uz pensijas apdrošināšanu, likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” prasība nosaka, ka šajā gadījumā sociālās apdrošināšanas iemaksām būtu jābūt veiktām. Ja pēdējā brīdī noskaidrosies, ka darba devējs nodokļus nav maksājis, pensija tiks piešķirta, neņemot vērā šo periodu (nav uzkrāts pensijas kapitāls). Tas nozīmē, ka darba ņēmējam ir laikus jānoskaidro, vai iemaksas tika veiktas. Izeja ir iespējama, ja darba ņēmējs pats iemaksās trūkstošo summu un tiesāsies ar bijušo darba devēju, lai atprasītu to.

Īpaša vieta noteikumos ir veltīta kapitālsabiedrības valdes loceklim, ja iestājas apstākļi, kas minēti likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.  panta 2. punkta “m” apakšpunktā: 

m) (..), ja kapitālsabiedrībai taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar koeficientu 5, un kapitālsabiedrībā šajā mēnesī nav neviena darba ņēmēja vai visiem darba ņēmējiem obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

Valdes loceklis šādā situācijā uztverams kā darba ņēmējs, un par viņu jāaprēķina un jāmaksā nodokļi no minimālās mēneša algas. VSAOI likme ir 27,20% no obligāto iemaksu objekta (nav dalīta daļās). Tātad runa nav par to, ka jāmaksā alga minimālās mēneša algas apmērā, bet gan par to, ka jāmaksā nodokļi, kas kļūst par uzņēmuma izdevumiem. Savukārt, ja valdes loceklis ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), iemaksu likme ir 24,91% no obligāto iemaksu objekta.

Obligāto iemaksu likme pašnodarbinātajam ir 31,07% no obligāto iemaksu objekta, bet, sasniedzot vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir 29,36% no obligāto iemaksu objekta.

Pārējās MK noteikumos minētās situācijas sastopamas retāk.

Tomēr ir viena norma, kas saistīta ar būtiskajiem grozījumiem likumā par mikrouzņēmumu nodokli. Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pārejas noteikumu 74. punkts paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri līdz 2020. gada 31. decembrim ir reģistrēti kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji vai ieguvuši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu no 2021. gada 1. janvāra (jau reģistrētie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji), piemēro likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” normas, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī.

Tādēļ jaunajos noteikumos Nr. 786 ir iekļautas normas par mikrouzņēmuma darbinieku brīvprātīgo iemaksu likmi un iemaksu likmes sadalījumu šajos gadījumos (brīvprātīgi sociāli apdrošināto personu ir 156, t.sk. 45 mikrouzņēmumu nodokļa maksājoša uzņēmuma darbinieki). Likmes atšķiras 2021. gada pirmajam un otrajam pusgadam pārejas perioda prasību dēļ.

Un vēl informācija, kas svarīga nodokļu maksātājam — fiziskai personai, ir norādīta noteikumu 18. punktā:

  • iemaksas 20% apmērā no iemaksu objekta1 veido valsts pensijas kapitālu (..), ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks (..);
  • iemaksas 14% apmērā no iemaksu objekta veido valsts pensijas kapitālu (..), un iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 6% apmērā no iemaksu objekta, ja persona ir fondēto pensiju shēmas dalībnieks (..).

1 Iemaksu objekts (gados vecākām personām) — summas, no kurām pārskata periodā tika veiktas sociālās iemaksas, piemēram, ja darba ņēmēja alga konkrētā mēnesī ir 800 eiro un darba devējs to ir ieskaitījis budžetā, tad personas uzkrātais pensijas kapitāls šajā mēnesī būs 160 eiro.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: