Bilances 15/16. (291/292) numurā, kas iznāca 3. augustā, varat lasīt:
NODOKĻI
Uzņēmumu „baltais saraksts” jeb Padziļinātās sadarbības programma: gūstamais labums un nodokļu maksātāja pienākumi
7. jūlijā sākusies nodokļu maksātāju pieteikšanās Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusam, lai saņemtu programmas dalībniekiem paredzētās valsts piedāvātās priekšrocības un atvieglojumus. Programmas mērķis ir veicināt ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, mazinot administratīvo slogu. Kritēriji programmas dalībnieka statusa iegūšanai, pieteikuma paraugs, tā iesniegšanas un izskatīšanas kārtība, iekļaušanas programmā un izslēgšanas no tās kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 459 „Noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmas darbību”. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bahanovska rakstā Bilancei skaidro, kādas ir prasības, lai iegūtu šo patiesi labo statusu un ko tas reāli var dot šiem uzņēmumiem. Protams, kā ikviena jauna lieta, šī izraisa daudz jautājumu un sastopama ir arī skepse, bet iecerēts viss esot labi.
NODOKĻI
Valsti var cienīt un mīlēt, tikai ar to daloties
Pamatlietu asinsaina nodokļu konsultantes vērtējumā
Nodokļu jautājumi ir vieni no svarīgākajiem jebkurā uzņēmumā, tāpat jebkurā līmenī visiem aktuāli ir – kā labāk dzīvot, kā labāk attīstīties, kā mūs atbalsta valsts, ko mēs dodam valstij, ko saņemam pretī un kā savā starpā sadarbojamies. Tāpēc aicinājām nodokļu konsultanti vērtēt nodokļu likumdošanu un tās līkločus, attīstību un procesus valstī. Auditorkompānijas KPMG vecāko nodokļu menedžeri GUNTU KAULIŅU intervējis žurnāla Bilance galvenais redaktors GUNTIS ROZENBERGS. Atbildot uz viņa jautājumiem pieredzējusī speciāliste saka arī tā: „Visvairāk nepatīk un kaitina, ka VID mēģina dabūt vairāk naudas no godīgajiem nekā no negodīgajiem, jo tas ir vienkāršāk. Viņi, atnākot uz uzņēmumu, redz, ka nekas diži pārkāpts nav, bet tik ilgi kasīsies, lai audits būtu tomēr rezultatīvs, lai kaut ko varētu uzrēķināt. Izrādās, ka ir mērķis par visām varītēm kaut ko uzrēķināt, nevis vispārīgi pārbaudīt, vai esi godīgs, un ļaut strādāt.”
NODOKĻI
Jauns saimnieciskās darbības apturēšanas regulējums likumā “Par nodokļiem un nodevām”
2012. gada 21. jūnijā Saeimā trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (12. jūlijā publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr. 109), kas stājās spēkā 26. jūlijā. Likumā ir iekļauti vairāki būtiski grozījumi, kas skar nodokļu administrēšanas jomu. Šajā rakstā plašāk tiks aplūkoti jautājumi, kas saistīti tieši ar jaunu saimnieciskās darbības apturēšanas un atjaunošanas regulējumu, jo pēc grozījumu spēkā stāšanās tas tieši vai netieši skar pilnīgi visus nodokļu maksātājus Latvijā. Jāatzīst, ka ideja ierobežot nodokļu maksātāja darbību nopietnu pārkāpumu gadījumā nav jauna. Arī līdz grozījumu pieņemšanai šādas VID tiesības bija noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34. 1 pantā un Ministru kabineta 2007. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 489. Taču šīs normas tika piemērotas salīdzinoši maz, jo pati procedūra bija diezgan neefektīva un netika sasniegts galvenais mērķis – liegt ar saimniecisko darbību nodarboties nodokļu maksātājiem, kuri pieļāvuši nopietnus likuma pārkāpumus un izvairās no to novēršanas. Līdz ar to tieši problēmas ar tiesību normu piemērošanu bija galvenais iemesls grozījumu izstrādei un saimnieciskās darbības apturēšanas kārtības pilnveidošanai. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja Edīte Silova rakstā Bilancē detalizēti izskaidro, kā jāorganizē sava darbība, lai nenonāktu „melnajā sarakstā”. Ļoti aktuāls raksts!
LIKUMDOŠANA
Publiskais izpildījums
„Publiskošanas” pamatpazīmes: izraudzītai mērķauditorijai, personām vispārīgi un nolūkā gūt peļņu
Jau vairākus mēnešus bango jautājums par to, vai drīkstam tāpat klausīties radio, vai arī jāiegūst licence – jāmaksā. Daudzos kabinetos un darba vietās tāpēc valda kapa klusums – cilvēki neklausās neko, jo baidās… no sankcijām. Kā tad ir jārīkojas? Bilance detalizēti pēta šo jautājumu divos kompetentos pretējo pušu rakstos – zvērināta advokāte, biedrības Latvijas izpildītāju un producentu apvienība juriste Inese Lūkina neatrod attaisnojumu bezmaksas klausīšanai: „Starp izņēmumiem nevar atrast ne radio pārraižu publisku izpildījumu, ne visaptverošu izmantošanu nekomerciālos mērķos”. Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre, Latvijas Universitātes Civiltiesisko zinātņu katedras docente Dr. iur. Inese Lībiņa-Egnere, kas pārstāv deputātu grupu, kas sagatavojusi likumprojekta grozījumus Autortiesību likumā, ir pretējās domās: „Izstrādātie grozījumi paredz arī to, ka ar raidorganizāciju radīto programmu starpniecību uztverta darba demonstrēšana vai atskaņošana tiešraidē nav publisks izpildījums. Paredzēts papildināt arī 19. panta pirmo daļu, nosakot, ka autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā nekomerciālā nolūkā tiek demonstrēts vai atskaņots ar raidorganizāciju radīto programmu starpniecību uztverts darbs.” Lasiet kompetentos rakstus un sapratīsit, ka iznākums acīmredzot būs sakarīgs!
NUMURĀ:
Pielikums Bilances Zelta komplekta abonentiem – „Saņemto dokumentu aprite” uzņēmumos un iestādēs
S. Garanča (VID). Ilgi gaidītais nodokļu atbalsta pasākums – ko un kā tas atvieglos uzņēmumiem
L. Trošina, I. Spridzāne. Fiskālā pārstāvība komercdarbībā ar akcīzes precēm.
