0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES SATURSŽurnāla BILANCE februāra otrajā numurā lasiet

Žurnāla BILANCE februāra otrajā numurā lasiet

(0)

NODOKĻI

Nodokļu sistēma nodokļu maksātāja vērtējumā jeb Kāpēc darbaspēka nodokļu sistēma veidojama progresīvāka un taisnīgāka

Valsts nodokļu sistēma var tikt apskatīta no dažādiem aspektiem, analizējot gan normatīvo bāzi, kas regulē nodokļu piemērošanu, gan administratīvās procedūras, ko īsteno nodokļu administrācija un paši nodokļu maksātāji. Šoreiz ekonomikas doktore KPMG Baltics SIA vecākā nodokļu menedžere GUNTA KAULIŅA vērtē Latvijas nodokļu normatīvās bāzes attīstības aspektus un iesaka, ko varētu darīt izveidojušamies situācijā. Pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma ir izveidota 1993.- 1995. gada nodokļu reformas laikā, kad tika pieņemti gandrīz visi šobrīd spēkā esošie nodokļu likumi. Laika gaitā, protams, nodokļu normatīvā bāze ir piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas, īpaši tas attiecas uz periodu pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), kad visi likumdošanas akti bija jāpielāgo ES prasībām, ieviešot ES direktīvas. Taču, izpētot līdzšinējos nodokļu politikas dokumentus (koncepcijas, pamatnostādnes u.tml.), rodas vēlēšanās analizēt dokumentos ietvertās teorētiskās nostādnes, izteiktos politikas virzienus un to praktisko realizāciju dzīvē. Viedā nodokļu speciāliste G.Kauliņa atzīst: „Ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd proporcionalitāti drīkstētu veidot tikai, kardināli paaugstinot neapliekamo minimumu un tādējādi samazinot nodokļa slogu zemajām algām. Tikai tā būtu iespējams legalizēt vismaz daļu no pašreizējām aplokšņu algām un samazināt ēnstrādnieku skaitu. Ir noziedzīgi ieturēt nodokļus no cilvēka eksistencei un izdzīvošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tādēļ ar steigu jāķeras pie neapliekamā minimuma celšanas.” Asredzīgo un gudro rakstu lasiet februāra 2. Bilancē!

 

 NODOKĻI

Ekonomiskā būtība vai juridiskā forma – ko vērtē nodokļu administrācija?

2013. gada 11. janvārī ir stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuru mērķis ir mazināt nodokļu optimizēšanas iespējas, manipulējot ar līgumu nosaukumiem un nosacījumiem. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. pants ir papildināts ar 14. daļu, kas paredz nodokļa maksājuma apmēra noteikšanu, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Jāatzīst, ka problēma, kas saistīta ar patieso darījumu mērķu slēpšanu, nav raksturīga tikai Latvijai, ar to sastopas arī citas valstis, turklāt daudzās jau ir ieviestas vispārīgās pretizvairīšanās normas. Tādējādi no nodokļu administrēšanas viedokļa jaunas normas ieviešana ir vērtējama pozitīvi, jo skaidri norāda, ka nodokļu piemērošanai ir svarīgs darījumu dalībnieku patiesais gribas izteikums, kuru atsevišķos gadījumos nodokļu optimizēšanas nolūkos vai citu motīvu dēļ no kontrolējošām institūcijām mēģina noslēpt. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja EDĪTE SILOVA BILANCĒ raksta, ko nozīmē ekonomiskās būtības pārākums par juridisko formu. Darījuma dalībnieki var brīvi izvēlēties darījuma veidu un formu. Taču vai vienmēr šī izvēle ir atkarīga no darījuma mērķa un juridiskiem motīviem? Kā liecina nodokļu administrēšanas prakse, šo izvēli bieži vien ietekmē arī nodokļi.

 

 GRĀMATVEDĪBA

VID elektroniskās deklarēšanas sistēma – iespējas un jaunumi

Pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikto, no 2014. gada nodokļu deklarācijas būs jāsniedz VID tikai elektroniskā veidā, tāpēc Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Elektroniskās deklarēšanas daļas vadītāja ILZE JANKOVA iepazīstina ar iespējām un jauninājumiem VID EDS. Absolūts jaunums ir veiktie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas papildināts ar papildināts 7.1 pantu). Minētā likuma norma, kas stājas spēkā 2013. gada 1. maijā, paredz, ka VID izdoto administratīvo aktu un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID EDS klients, paziņos, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja EDS norādīto elektroniskā pasta adresi. Administratīvais akts uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā ievietošanas VID EDS. Elektroniskās deklarēšanas sistēmas aktualitātes – šajā savlaicīgajā rakstā!

 

GRĀMATVEDĪBA

Pretimnākšana… bez santīmiem

Par jaunajiem grozījumiem Gada pārskatu likumā 2013. gada 1. janvārī stājās spēkā Gada pārskatu likuma grozījumi no 2012. gada 11. novembra. Šie grozījumi papildināja likumu ar jauno 6.1 nodaļu „Papildu atvieglojumi un atbrīvojumi sabiedrībām”. Jau pēc nosaukuma nojaušams, ka atsevišķo sabiedrību gada pārskata saturam tiek samazinātas prasības. Tomēr vispirms jāatgādina jau vairākus gadus spēkā esošā 54. panta nosacījumi. Viedā grāmatvedības speciāliste MAIJA GREBENKO BILANCĒ raksta, kā ir patiesībā – kam un kas tad kļuvis gada pārskatu sagatavošanā vieglāk. Jo Finanšu ministrijā teikts, ka 70% uzņēmumu būšot vieglāk pēc šiem grozījumiem… Vai būs?

 

GRĀMATVEDĪBA

Eiro ieviešanas vadlīnijas grāmatvežiem un uzņēmējiem

Kamēr sabiedriskajā telpā tiek šķeltas viedokļu dzirkstis, mēģinot meklēt atbildi uz jautājumu, vai Latvijas pievienošanās eirozonai sekmētu vai bremzētu tautsaimniecības attīstību, tikmēr valdības stūrētais eiro ieviešanas vilciens jau sācis uzņemt apgriezienus. Pavisam nesen Finanšu ministrija organizēja pirmo semināru grāmatvežiem un uzņēmējiem, kurā eksperti skaidroja grāmatvedības, nodokļu maksājumu, valūtas kursa piemērošanas, cenu paralēlās atspoguļošanas un kases aparātu vadlīnijas eiro ieviešanas laikā, savukārt uzņēmēji, kas jau pieredzējuši pāreju uz eiro Igaunijas tirgū, dalījās savā pieredzē. Seminārā noskaidrojās vairākas nianses, kas normatīvo aktu izstrādātājiem vēl būs jāslīpē. Par BILANCES lasītājiem aktuālāko žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis portāla plz.lv redaktora IKARA KUBLIŅA rakstā. Starp, citu mūsu ziemeļu kaimiņi brīdina, ka pēc iespējas agrāk (agrāk par valsts noteikto obligāto termiņu) sākt cenu paralēlo atspoguļošanu, lai novērstu visus iespējamos pārpratumus un neskaidrības jau pirms oficiālā paralēlās atspoguļošanas perioda. Atšķirīgo cenu norādīšanā ērts risinājums esot izmantot dažādus krāsu laukumus uz cenu zīmēm…

Bilances 304. jeb 2013. gada 4. numurā lasiet: . NODOKĻI .
Nodokļu sistēma nodokļu maksātāja vērtējumā jeb Kāpēc darbaspēka nodokļu sistēma veidojama progresīvāka un taisnīgāka
Valsts nodokļu sistēma var tikt apskatīta no dažādiem aspektiem, analizējot gan normatīvo bāzi, kas regulē nodokļu piemērošanu, gan administratīvās procedūras, ko īsteno nodokļu administrācija un paši nodokļu maksātāji. Šoreiz ekonomikas doktore KPMG Baltics SIA vecākā nodokļu menedžere GUNTA KAULIŅA vērtē Latvijas nodokļu normatīvās bāzes attīstības aspektus un iesaka, ko varētu darīt izveidojušamies situācijā. Pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma ir izveidota 1993.- 1995. gada nodokļu reformas laikā, kad tika pieņemti gandrīz visi šobrīd spēkā esošie nodokļu likumi. Laika gaitā, protams, nodokļu normatīvā bāze ir piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas, īpaši tas attiecas uz periodu pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), kad visi likumdošanas akti bija jāpielāgo ES prasībām, ieviešot ES direktīvas. Taču, izpētot līdzšinējos nodokļu politikas dokumentus (koncepcijas, pamatnostādnes u.tml.), rodas vēlēšanās analizēt dokumentos ietvertās teorētiskās nostādnes, izteiktos politikas virzienus un to praktisko realizāciju dzīvē. Viedā nodokļu speciāliste G.Kauliņa atzīst: „Ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd proporcionalitāti drīkstētu veidot tikai, kardināli paaugstinot neapliekamo minimumu un tādējādi samazinot nodokļa slogu zemajām algām. Tikai tā būtu iespējams legalizēt vismaz daļu no pašreizējām aplokšņu algām un samazināt ēnstrādnieku skaitu. Ir noziedzīgi ieturēt nodokļus no cilvēka eksistencei un izdzīvošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tādēļ ar steigu jāķeras pie neapliekamā minimuma celšanas.” Asredzīgo un gudro rakstu lasiet februāra 2. Bilancē!
. NODOKĻI .
Ekonomiskā būtība vai juridiskā forma – ko vērtē nodokļu administrācija?
2013. gada 11. janvārī ir stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuru mērķis ir mazināt nodokļu optimizēšanas iespējas, manipulējot ar līgumu nosaukumiem un nosacījumiem. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. pants ir papildināts ar 14. daļu, kas paredz nodokļa maksājuma apmēra noteikšanu, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Jāatzīst, ka problēma, kas saistīta ar patieso darījumu mērķu slēpšanu, nav raksturīga tikai Latvijai, ar to sastopas arī citas valstis, turklāt daudzās jau ir ieviestas vispārīgās pretizvairīšanās normas. Tādējādi no nodokļu administrēšanas viedokļa jaunas normas ieviešana ir vērtējama pozitīvi, jo skaidri norāda, ka nodokļu piemērošanai ir svarīgs darījumu dalībnieku patiesais gribas izteikums, kuru atsevišķos gadījumos nodokļu optimizēšanas nolūkos vai citu motīvu dēļ no kontrolējošām institūcijām mēģina noslēpt. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja EDĪTE SILOVA BILANCĒ raksta, ko nozīmē ekonomiskās būtības pārākums par juridisko formu. Darījuma dalībnieki var brīvi izvēlēties darījuma veidu un formu. Taču vai vienmēr šī izvēle ir atkarīga no darījuma mērķa un juridiskiem motīviem? Kā liecina nodokļu administrēšanas prakse, šo izvēli bieži vien ietekmē arī nodokļi.
. GRĀMATVEDĪBA .
VID elektroniskās deklarēšanas sistēma – iespējas un jaunumi
Pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikto, no 2014. gada nodokļu deklarācijas būs jāsniedz VID tikai elektroniskā veidā, tāpēc Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Elektroniskās deklarēšanas daļas vadītāja ILZE JANKOVA iepazīstina ar iespējām un jauninājumiem VID EDS. Absolūts jaunums ir veiktie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas papildināts ar papildināts 7.1 pantu). Minētā likuma norma, kas stājas spēkā 2013. gada 1. maijā, paredz, ka VID izdoto administratīvo aktu un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID EDS klients, paziņos, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja EDS norādīto elektroniskā pasta adresi. Administratīvais akts uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā ievietošanas VID EDS. Elektroniskās deklarēšanas sistēmas aktualitātes – šajā savlaicīgajā rakstā!

. GRĀMATVEDĪBA .
Pretimnākšana… bez santīmiem
Par jaunajiem grozījumiem Gada pārskatu likumā 2013. gada 1. janvārī stājās spēkā Gada pārskatu likuma grozījumi no 2012. gada 11. novembra. Šie grozījumi papildināja likumu ar jauno 6.1 nodaļu „Papildu atvieglojumi un atbrīvojumi sabiedrībām”. Jau pēc nosaukuma nojaušams, ka atsevišķo sabiedrību gada pārskata saturam tiek samazinātas prasības. Tomēr vispirms jāatgādina jau vairākus gadus spēkā esošā 54. panta nosacījumi. Viedā grāmatvedības speciāliste MAIJA GREBENKO BILANCĒ raksta, kā ir patiesībā – kam un kas tad kļuvis gada pārskatu sagatavošanā vieglāk. Jo Finanšu ministrijā teikts, ka 70% uzņēmumu būšot vieglāk pēc šiem grozījumiem… Vai būs?
. GRĀMATVEDĪBA .
Eiro ieviešanas vadlīnijas grāmatvežiem un uzņēmējiem
Kamēr sabiedriskajā telpā tiek šķeltas viedokļu dzirkstis, mēģinot meklēt atbildi uz jautājumu, vai Latvijas pievienošanās eirozonai sekmētu vai bremzētu tautsaimniecības attīstību, tikmēr valdības stūrētais eiro ieviešanas vilciens jau sācis uzņemt apgriezienus. Pavisam nesen Finanšu ministrija organizēja pirmo semināru grāmatvežiem un uzņēmējiem, kurā eksperti skaidroja grāmatvedības, nodokļu maksājumu, valūtas kursa piemērošanas, cenu paralēlās atspoguļošanas un kases aparātu vadlīnijas eiro ieviešanas laikā, savukārt uzņēmēji, kas jau pieredzējuši pāreju uz eiro Igaunijas tirgū, dalījās savā pieredzē. Seminārā noskaidrojās vairākas nianses, kas normatīvo aktu izstrādātājiem vēl būs jāslīpē. Par BILANCES lasītājiem aktuālāko žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis portāla plz.lv redaktora IKARA KUBLIŅA rakstā. Starp, citu mūsu ziemeļu kaimiņi brīdina, ka pēc iespējas agrāk (agrāk par valsts noteikto obligāto termiņu) sākt cenu paralēlo atspoguļošanu, lai novērstu visus iespējamos pārpratumus un neskaidrības jau pirms oficiālā paralēlās atspoguļošanas perioda. Atšķirīgo cenu norādīšanā ērts risinājums esot izmantot dažādus krāsu laukumus uz cenu zīmēm…

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
NODOKĻI Nodokļu sistēma nodokļu maksātāja vērtējumā jeb Kāpēc darbaspēka nodokļu sistēma veidojama progresīvāka un taisnīgāka Valsts nodokļu sistēma var tikt apskatīta no dažādiem aspektiem, analizējot gan normatīvo bāzi, kas regulē nodokļu piemērošanu, gan administratīvās procedūras, ko īsteno nodokļu administrācija un paši nodokļu maksātāji. Šoreiz ekonomikas doktore KPMG Baltics SIA vecākā nodokļu menedžere GUNTA KAULIŅA vērtē Latvijas nodokļu normatīvās bāzes attīstības aspektus un iesaka, ko varētu darīt izveidojušamies situācijā. Pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma ir izveidota 1993.- 1995. gada nodokļu reformas laikā, kad tika pieņemti gandrīz visi šobrīd spēkā esošie nodokļu likumi. Laika gaitā, protams, nodokļu normatīvā bāze ir piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas, īpaši tas attiecas uz periodu pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), kad visi likumdošanas akti bija jāpielāgo ES prasībām, ieviešot ES direktīvas. Taču, izpētot līdzšinējos nodokļu politikas dokumentus (koncepcijas, pamatnostādnes u.tml.), rodas vēlēšanās analizēt dokumentos ietvertās teorētiskās nostādnes, izteiktos politikas virzienus un to praktisko realizāciju dzīvē. Viedā nodokļu speciāliste G.Kauliņa atzīst: „Ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd proporcionalitāti drīkstētu veidot tikai, kardināli paaugstinot neapliekamo minimumu un tādējādi samazinot nodokļa slogu zemajām algām. Tikai tā būtu iespējams legalizēt vismaz daļu no pašreizējām aplokšņu algām un samazināt ēnstrādnieku skaitu. Ir noziedzīgi ieturēt nodokļus no cilvēka eksistencei un izdzīvošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tādēļ ar steigu jāķeras pie neapliekamā minimuma celšanas.” Asredzīgo un gudro rakstu lasiet februāra 2. Bilancē!    NODOKĻI Ekonomiskā būtība vai juridiskā forma – ko vērtē nodokļu administrācija? 2013. gada 11. janvārī ir stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuru mērķis ir mazināt nodokļu optimizēšanas iespējas, manipulējot ar līgumu nosaukumiem un nosacījumiem. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. pants ir papildināts ar 14. daļu, kas paredz nodokļa maksājuma apmēra noteikšanu, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Jāatzīst, ka problēma, kas saistīta ar patieso darījumu mērķu slēpšanu, nav raksturīga tikai Latvijai, ar to sastopas arī citas valstis, turklāt daudzās jau ir ieviestas vispārīgās pretizvairīšanās normas. Tādējādi no nodokļu administrēšanas viedokļa jaunas normas ieviešana ir vērtējama pozitīvi, jo skaidri norāda, ka nodokļu piemērošanai ir svarīgs darījumu dalībnieku patiesais gribas izteikums, kuru atsevišķos gadījumos nodokļu optimizēšanas nolūkos vai citu motīvu dēļ no kontrolējošām institūcijām mēģina noslēpt. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja EDĪTE SILOVA BILANCĒ raksta, ko nozīmē ekonomiskās būtības pārākums par juridisko formu. Darījuma dalībnieki var brīvi izvēlēties darījuma veidu un formu. Taču vai vienmēr šī izvēle ir atkarīga no darījuma mērķa un juridiskiem motīviem? Kā liecina nodokļu administrēšanas prakse, šo izvēli bieži vien ietekmē arī nodokļi.    GRĀMATVEDĪBA VID elektroniskās deklarēšanas sistēma – iespējas un jaunumi Pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikto, no 2014. gada nodokļu deklarācijas būs jāsniedz VID tikai elektroniskā veidā, tāpēc Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Elektroniskās deklarēšanas daļas vadītāja ILZE JANKOVA iepazīstina ar iespējām un jauninājumiem VID EDS. Absolūts jaunums ir veiktie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas papildināts ar papildināts 7.1 pantu). Minētā likuma norma, kas stājas spēkā 2013. gada 1. maijā, paredz, ka VID izdoto administratīvo aktu un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID EDS klients, paziņos, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja EDS norādīto elektroniskā pasta adresi. Administratīvais akts uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā ievietošanas VID EDS. Elektroniskās deklarēšanas sistēmas aktualitātes – šajā savlaicīgajā rakstā!   GRĀMATVEDĪBA Pretimnākšana... bez santīmiem Par jaunajiem grozījumiem Gada pārskatu likumā 2013. gada 1. janvārī stājās spēkā Gada pārskatu likuma grozījumi no 2012. gada 11. novembra. Šie grozījumi papildināja likumu ar jauno 6.1 nodaļu „Papildu atvieglojumi un atbrīvojumi sabiedrībām”. Jau pēc nosaukuma nojaušams, ka atsevišķo sabiedrību gada pārskata saturam tiek samazinātas prasības. Tomēr vispirms jāatgādina jau vairākus gadus spēkā esošā 54. panta nosacījumi. Viedā grāmatvedības speciāliste MAIJA GREBENKO BILANCĒ raksta, kā ir patiesībā – kam un kas tad kļuvis gada pārskatu sagatavošanā vieglāk. Jo Finanšu ministrijā teikts, ka 70% uzņēmumu būšot vieglāk pēc šiem grozījumiem… Vai būs?   GRĀMATVEDĪBA Eiro ieviešanas vadlīnijas grāmatvežiem un uzņēmējiem Kamēr sabiedriskajā telpā tiek šķeltas viedokļu dzirkstis, mēģinot meklēt atbildi uz jautājumu, vai Latvijas pievienošanās eirozonai sekmētu vai bremzētu tautsaimniecības attīstību, tikmēr valdības stūrētais eiro ieviešanas vilciens jau sācis uzņemt apgriezienus. Pavisam nesen Finanšu ministrija organizēja pirmo semināru grāmatvežiem un uzņēmējiem, kurā eksperti skaidroja grāmatvedības, nodokļu maksājumu, valūtas kursa piemērošanas, cenu paralēlās atspoguļošanas un kases aparātu vadlīnijas eiro ieviešanas laikā, savukārt uzņēmēji, kas jau pieredzējuši pāreju uz eiro Igaunijas tirgū, dalījās savā pieredzē. Seminārā noskaidrojās vairākas nianses, kas normatīvo aktu izstrādātājiem vēl būs jāslīpē. Par BILANCES lasītājiem aktuālāko žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis portāla plz.lv redaktora IKARA KUBLIŅA rakstā. Starp, citu mūsu ziemeļu kaimiņi brīdina, ka pēc iespējas agrāk (agrāk par valsts noteikto obligāto termiņu) sākt cenu paralēlo atspoguļošanu, lai novērstu visus iespējamos pārpratumus un neskaidrības jau pirms oficiālā paralēlās atspoguļošanas perioda. Atšķirīgo cenu norādīšanā ērts risinājums esot izmantot dažādus krāsu laukumus uz cenu zīmēm…
Bilances 304. jeb 2013. gada 4. numurā lasiet: . NODOKĻI . Nodokļu sistēma nodokļu maksātāja vērtējumā jeb Kāpēc darbaspēka nodokļu sistēma veidojama progresīvāka un taisnīgāka Valsts nodokļu sistēma var tikt apskatīta no dažādiem aspektiem, analizējot gan normatīvo bāzi, kas regulē nodokļu piemērošanu, gan administratīvās procedūras, ko īsteno nodokļu administrācija un paši nodokļu maksātāji. Šoreiz ekonomikas doktore KPMG Baltics SIA vecākā nodokļu menedžere GUNTA KAULIŅA vērtē Latvijas nodokļu normatīvās bāzes attīstības aspektus un iesaka, ko varētu darīt izveidojušamies situācijā. Pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma ir izveidota 1993.- 1995. gada nodokļu reformas laikā, kad tika pieņemti gandrīz visi šobrīd spēkā esošie nodokļu likumi. Laika gaitā, protams, nodokļu normatīvā bāze ir piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas, īpaši tas attiecas uz periodu pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), kad visi likumdošanas akti bija jāpielāgo ES prasībām, ieviešot ES direktīvas. Taču, izpētot līdzšinējos nodokļu politikas dokumentus (koncepcijas, pamatnostādnes u.tml.), rodas vēlēšanās analizēt dokumentos ietvertās teorētiskās nostādnes, izteiktos politikas virzienus un to praktisko realizāciju dzīvē. Viedā nodokļu speciāliste G.Kauliņa atzīst: „Ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd proporcionalitāti drīkstētu veidot tikai, kardināli paaugstinot neapliekamo minimumu un tādējādi samazinot nodokļa slogu zemajām algām. Tikai tā būtu iespējams legalizēt vismaz daļu no pašreizējām aplokšņu algām un samazināt ēnstrādnieku skaitu. Ir noziedzīgi ieturēt nodokļus no cilvēka eksistencei un izdzīvošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tādēļ ar steigu jāķeras pie neapliekamā minimuma celšanas.” Asredzīgo un gudro rakstu lasiet februāra 2. Bilancē!
. NODOKĻI . Ekonomiskā būtība vai juridiskā forma – ko vērtē nodokļu administrācija? 2013. gada 11. janvārī ir stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuru mērķis ir mazināt nodokļu optimizēšanas iespējas, manipulējot ar līgumu nosaukumiem un nosacījumiem. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. pants ir papildināts ar 14. daļu, kas paredz nodokļa maksājuma apmēra noteikšanu, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Jāatzīst, ka problēma, kas saistīta ar patieso darījumu mērķu slēpšanu, nav raksturīga tikai Latvijai, ar to sastopas arī citas valstis, turklāt daudzās jau ir ieviestas vispārīgās pretizvairīšanās normas. Tādējādi no nodokļu administrēšanas viedokļa jaunas normas ieviešana ir vērtējama pozitīvi, jo skaidri norāda, ka nodokļu piemērošanai ir svarīgs darījumu dalībnieku patiesais gribas izteikums, kuru atsevišķos gadījumos nodokļu optimizēšanas nolūkos vai citu motīvu dēļ no kontrolējošām institūcijām mēģina noslēpt. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja EDĪTE SILOVA BILANCĒ raksta, ko nozīmē ekonomiskās būtības pārākums par juridisko formu. Darījuma dalībnieki var brīvi izvēlēties darījuma veidu un formu. Taču vai vienmēr šī izvēle ir atkarīga no darījuma mērķa un juridiskiem motīviem? Kā liecina nodokļu administrēšanas prakse, šo izvēli bieži vien ietekmē arī nodokļi.
. GRĀMATVEDĪBA . VID elektroniskās deklarēšanas sistēma – iespējas un jaunumi Pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikto, no 2014. gada nodokļu deklarācijas būs jāsniedz VID tikai elektroniskā veidā, tāpēc Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Elektroniskās deklarēšanas daļas vadītāja ILZE JANKOVA iepazīstina ar iespējām un jauninājumiem VID EDS. Absolūts jaunums ir veiktie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas papildināts ar papildināts 7.1 pantu). Minētā likuma norma, kas stājas spēkā 2013. gada 1. maijā, paredz, ka VID izdoto administratīvo aktu un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID EDS klients, paziņos, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja EDS norādīto elektroniskā pasta adresi. Administratīvais akts uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā ievietošanas VID EDS. Elektroniskās deklarēšanas sistēmas aktualitātes – šajā savlaicīgajā rakstā!
. GRĀMATVEDĪBA . Pretimnākšana... bez santīmiem Par jaunajiem grozījumiem Gada pārskatu likumā 2013. gada 1. janvārī stājās spēkā Gada pārskatu likuma grozījumi no 2012. gada 11. novembra. Šie grozījumi papildināja likumu ar jauno 6.1 nodaļu „Papildu atvieglojumi un atbrīvojumi sabiedrībām”. Jau pēc nosaukuma nojaušams, ka atsevišķo sabiedrību gada pārskata saturam tiek samazinātas prasības. Tomēr vispirms jāatgādina jau vairākus gadus spēkā esošā 54. panta nosacījumi. Viedā grāmatvedības speciāliste MAIJA GREBENKO BILANCĒ raksta, kā ir patiesībā – kam un kas tad kļuvis gada pārskatu sagatavošanā vieglāk. Jo Finanšu ministrijā teikts, ka 70% uzņēmumu būšot vieglāk pēc šiem grozījumiem… Vai būs?
. GRĀMATVEDĪBA . Eiro ieviešanas vadlīnijas grāmatvežiem un uzņēmējiem Kamēr sabiedriskajā telpā tiek šķeltas viedokļu dzirkstis, mēģinot meklēt atbildi uz jautājumu, vai Latvijas pievienošanās eirozonai sekmētu vai bremzētu tautsaimniecības attīstību, tikmēr valdības stūrētais eiro ieviešanas vilciens jau sācis uzņemt apgriezienus. Pavisam nesen Finanšu ministrija organizēja pirmo semināru grāmatvežiem un uzņēmējiem, kurā eksperti skaidroja grāmatvedības, nodokļu maksājumu, valūtas kursa piemērošanas, cenu paralēlās atspoguļošanas un kases aparātu vadlīnijas eiro ieviešanas laikā, savukārt uzņēmēji, kas jau pieredzējuši pāreju uz eiro Igaunijas tirgū, dalījās savā pieredzē. Seminārā noskaidrojās vairākas nianses, kas normatīvo aktu izstrādātājiem vēl būs jāslīpē. Par BILANCES lasītājiem aktuālāko žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis portāla plz.lv redaktora IKARA KUBLIŅA rakstā. Starp, citu mūsu ziemeļu kaimiņi brīdina, ka pēc iespējas agrāk (agrāk par valsts noteikto obligāto termiņu) sākt cenu paralēlo atspoguļošanu, lai novērstu visus iespējamos pārpratumus un neskaidrības jau pirms oficiālā paralēlās atspoguļošanas perioda. Atšķirīgo cenu norādīšanā ērts risinājums esot izmantot dažādus krāsu laukumus uz cenu zīmēm…

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: