Jaunās tehniskās prasības elektroniskajiem kases aparātiem un kases sistēmām
Ministru kabinets 2014. gada 11. februārī pieņēma jaunus noteikumus “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (stāsies spēkā 2015. gada 1. jūlijā) un “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” (stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas un publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis). Minētie noteikumi aizstāj spēkā esošos noteikumus ar identiskiem nosaukumiem:
– 2007. gada 2. maija noteikumus Nr. 282 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”;
‑ 2007. gada 20. februāra noteikumus Nr. 133 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Kontroles metodikas un atbalsta daļas galvenais nodokļu inspektors HELMUTS BUŠS rakstā BILANCĒ plašāk aplūko jautājumus, kas saistīti tieši ar jaunajām tehniskajām prasībām, izskaidrojot šo prasību nepieciešamību un būtību, spēkā stāšanās kārtību, kā arī iezīmējot to nodokļu maksātāju loku, uz kuru attieksies jaunās prasības.
GRĀMATVEDĪBA
Biežāk sastopamās apliekamā ienākuma korekcijas, sagatavojot UIN deklarāciju
Tuvojoties gada pārskatu iesniegšanas termiņam, ir aktuāls jautājums par uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) deklarācijas sagatavošanu. PricewaterhouseCoopers nodokļu konsultante IVONNA BALODE rakstā BILANCĒ aplūko biežāk sastopamās apliekamā ienākuma korekcijas UIN aprēķina vajadzībām, kā arī praktiskus piemērus korekciju aprēķiniem.
GRĀMATVEDĪBA
Ārkārtas dividendes jeb
Dividenžu izmaksas jaunās iespējas un nodokļu sekas
Vairumā gadījumu kapitālsabiedrībām (uzņēmumiem saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli) pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu, attiecīgi par pārskata gadu, kas sācies 2013. gadā, gada pārskata iesniegšanas termiņš ir 30. aprīlis. Savukārt, ja gads ir noslēgts ar peļņu, aktuāls ir jautājums par tālāko peļņas izlietošanu un iespējamo dividenžu noteikšanu. Jāuzsver, ka no 2013. gada 1. jūlija Komerclikuma 180. pants „Sabiedrības peļņas izlietošana” ir papildināts ar sesto daļu, paredzot: ja sabiedrībai ir nesadalītā peļņa, dalībnieki šajā likumā noteiktajā kārtībā var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Valde paziņojumam par sapulces sasaukšanu pievieno priekšlikumu par peļņas izlietošanu, kurā norāda šā panta trešajā daļā minētās ziņas. Attiecīgi, , ja visa peļņa nav sadalīta ar dalībnieku sapulces lēmumu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas, valde var sasaukt Komerclikumā noteiktajā kārtībā dalībnieku sapulci un lemt par nesadalītās peļņas izlietošanu. Turklāt šādu sapulci var ierosināt sasaukt ne vienu vien reizi, ja ir palikusi nesadalītā peļņa.
Savukārt ar 2014 .gada 16. janvārī pieņemtajiem grozījumiem Komerclikumā ir ieviesta jauna iespēja izmaksāt ārkārtas dividendes jau no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. Sertificēta nodokļu konsultante, LNKA biedre DIĀNA KĻUŠKINA rakstā BILANCEI ― par nodokļu piemērošanas nosacījumiem un dividenžu izmaksātāja pienākumiem, gan arī nodokļu sekām saistībā ar ārkārtas dividendēm.
SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA
Pensiju sistēma – demogrāfijas bedrē bez uzticības kredīta
Par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējību nereti izskan nopietnas bažas. Sabiedrības novecošana un darbspējīgo iedzīvotāju masveida aizbraukšana rada arvien lielāku slogu uz šīs sistēmas balstiem. Līdzās izmiršanai un emigrācijai pastāv arī trešā, statistiski grūtāk izmērāmā, taču ne mazāk svarīgā parādība – iedzīvotāju uzticība. Tieši uzticība pensiju sistēmai nosaka, vai strādājošie ir motivēti maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas un tādējādi finansēt gan tagadējās pensijas, gan nodrošināt paši savus uzkrājumus nākotnē. Gan ēnu ekonomikas rādītāji, gan socioloģiskās aptaujas atklāj, ka Latvijas pensiju sistēmu apdraud ne tikai demogrāfiskā, bet arī uzticības krīze. Portāla www.plz.lv redaktors IKARS KUBLIŅŠ BILANCĒ raksta par to, kas mūs sagaida sociālās aizsardzības jomā.
GRĀMATVEDĪBA
Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite budžeta iestādēs
Ministru kabineta 2005. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 440 „Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” līdz 31.12.2011. noteica budžeta iestāžu bilancēs iekļauto pamatlīdzekļu nolietojuma normas un to pielietošanas nosacījumus. Veicot grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumos Nr. 1486 „Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” (turpmāk tekstā – Ministru kabineta noteikumi Nr. 1486), tie nosaka ne tikai kārtību, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu pamatnostādnēm, lietojot vienotus uzskaites pamatprincipus un grāmatvedības kontu plānu, bet arī – ievērojot pamatlīdzekļu nolietojuma normas un lietošanas nosacījumus. Valsts kontroles Ceturtā departamenta Trešā sektora vecākais valsts revidents AGNIS JAKOVĻEVS BILANCĒ raksta par aktuālāko pamatlīdzekļu uzskaitē no budžeta finansētajās iestādēs.
Numurā:
- Pamatlīdzekļi komercsabiedrībā: uzskaites un tās īpatnības. Praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle MAIJA GREBEKO sagatavojusi visiem Bilances abonementiem pielikumiem par aktuālāko pamatlīdzekļu uzskaitē.
- Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” – deklarācijas EDS nebūs elektroniski jāparaksta. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodokļu maksātāju uzskaites daļas Elektroniskās deklarēšanas sistēmas un elektroniskās informācijas apmaiņas nodaļas vadītāja ILZE MĪĻĀ.
- Pievienotās vērtības meklējumos. Zvērinātas revidentes, auditorkompānijas KPMG Baltics SIA partneres ARMINES MOVSISJANAS un zvērinātas revidentes IRĒNAS SARMAS (auditorkompānija KPMG Baltics SIA) raksts par revīzijas nozīmi.