0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAZvērināta revidenta profesijai Latvijā 80. gadadadiena

Zvērināta revidenta profesijai Latvijā 80. gadadadiena

Pirms 80 gadiem - 1938. gada 12. jūlijā - tika likts pamats neatkarīgai uzņēmumu revīzijai Latvijā - neatkarīga revidentu amata - izveide, informē  Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA). Lai gan līdz mūsdienām profesijas pamatmērķis un ētikas standarti nav mainījušies, globalizācijas un jauno tehnoloģiju attīstības ietekmē profesijai ir nepieciešama daudz plašāka kompetence, ir jauni pienākumi, piemēram, cīņā ar ēnu ekonomiku un skaidrās naudas "atmazgāšanu”, un stingrāka nozares uzraugu kontrole. Sandra Vilcāne, LZRA valdes priekšsēdētāja: „Šis gads Latvijā ir īpašs. Pirms 100 gadiem tika izveidota mūsu valsts…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Photo on VisualHunt.com

Pirms 80 gadiem - 1938. gada 12. jūlijā - tika likts pamats neatkarīgai uzņēmumu revīzijai Latvijā - neatkarīga revidentu amata - izveide, informē  Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA). Lai gan līdz mūsdienām profesijas pamatmērķis un ētikas standarti nav mainījušies, globalizācijas un jauno tehnoloģiju attīstības ietekmē profesijai ir nepieciešama daudz plašāka kompetence, ir jauni pienākumi, piemēram, cīņā ar ēnu ekonomiku un skaidrās naudas "atmazgāšanu”, un stingrāka nozares uzraugu kontrole.

Sandra Vilcāne. Foto: lzra.lv

Sandra Vilcāne, LZRA valdes priekšsēdētāja:

Šis gads Latvijā ir īpašs. Pirms 100 gadiem tika izveidota mūsu valsts un pirms 80 gadiem – 1938. gada 12.jūlijā - Latvijā tika pieņemts likums „Par zvērinātiem revidentiem”, kas lika pamatu neatkarīga zvērinātu revidentu institūta izveidei mūsu valstī. Atgūstot neatkarību, 1993. gadā tika atjaunota neatkarīgu zvērinātu revidentu profesija. Tas bija arī gads, kad Latvijā ieviesa trīs jaunus likumus: likumu „Par zvērinātiem revidentiem”, likumu „Par grāmatvedību” un „Valsts kontroles likumu”. Valstī notika izmaiņas visā finanšu uzskaites sistēmā. Bija noteikts pārejas periods, lai aizietu no „padomju” grāmatvedības uzskaites sistēmas uz „jauno”, pašreiz spēkā esošo, grāmatvedības sistēmu, kas tika izveidota saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

Tādēļ ceturtdaļgadsimta profesijas svētkus šogad svin ne tikai zvērināti revidenti, bet arī grāmatveži un Valsts Kontroles darbinieki.

Zvērināta revidenta profesijā galvenais ir sniegt uzņēmējiem, akcionāriem, institūcijām, kreditoriem, investoriem, valstij skaidru un patiesu priekšstatu par konkrētās sabiedrības finanšu pārskatu: sabiedrības finansiālo stāvokli, tās peļņas rezultātu, finanšu pārskata atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī valstij aprēķinātiem un samaksātajiem nodokļiem. Arī pirms 80 gadiem mērķis bija tāds pats: pieaicināt zvērinātu revidentu, lai pārliecinātos, ka uzņēmējsabiedrība ievēro visus likumus, maksā nodokļus atbilstoši likuma normām, un gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu.

Saskaņā ar 1938. gada likumu „Par zvērinātiem revidentiem” Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK) bija zvērinātu revidentu uzraudzības orgāns, kura pārziņā ir uzraudzīt zvērinātu revidentu un viņu palīgu darbību, noteikt kvalifikācijas pārbaudījumus zvērinātu revidentu kandidātiem, uzdot zvērinātiem revidentiem izpildīt revīzijas un citus lietpratēja uzdevumus. Zvērinātu revidentu kandidātu pārbaudes komisija sastāvēja no Finanšu ministrijas, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes un LTRK pārstāvjiem.

Likumā tika skaidri definēti zvērinātu revidentu pienākumi un tiesības revīzijas uzdevuma veikšanā – zvērinātam revidentam, izpildot revīzijas uzdevumus, bija jāpārbauda, vai bilance, zaudējumu un peļņas konts un gada pārskats sastādīti pareizi, vai tie saskan ar likumu, vai uzņēmuma vai iestādes vadītāji rīkojušies kā kārtīgi veikalnieki, jākonstatē, vai bilance sniedz skaidru un patiesu ainu par uzņēmuma vai iestādes mantas stāvokli un vai zaudējumu un peļņas konts rāda pareizu darbības rezultātu. Tāpat zvērinātiem revidentiem bija tiesības piedalīties inventūras uzņemšanā un bija jāpārbauda, vai tā izdarīta pareizi, bija jāpārbauda bilancē uzrādītā manta, iestādes kase, vērtspapīri, noguldījumi, vekseļi, preces un cenas, kā arī bija tiesības pieprasīt no uzņēmuma vai iestādes vadības visas vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus. Zvērinātiem revidentiem bija tiesības piedalīties pilnsapulcē, bija jānolasa akciju un paju sabiedrību pilnsapulcēs zvērināta revidenta ziņojums pirms gada pārskata apstiprināšanas un jāsniedz vajadzīgos paskaidrojumus.

Saskaņā ar šo likumu, zvērināti revidenti bija atbildīgi par zaudējumiem, kas cēlušies no to rupjas neuzmanības, ļaunprātīgas rīcības vai noslēpumu izpaušanas dēļ. LTRK priekšsēdētājs varēja ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu revidentu uz privātpersonas un iestādes sūdzības pamata, kā arī pēc paša LTRK priekšsēdētāja ieskata. LTRK priekšsēdētājam bija tiesības uzlikt sodu zvērinātam revidentam par pienākumu nepildīšanu, nepareizu, nolaidīgu, paviršu vai negodīgu rīcību: izteikt piezīmi, rājienu, aizliegt izpildīt zvērināta revidenta pienākumu pildīšanu uz laiku ne ilgāku par gadu, kā arī tiesības izslēgt zvērinātu revidentu no zvērinātu revidentu skaita (saraksta). Labā ziņa ir tā, ka revidenti strādāja profesionāli un atbildīgi pildīja tiem uzliktos pienākumus un to sodīšana netika piemērota.

Mūsdienās daļu no šīm funkcijām (piemēram, izsniegt zvērinātu revidentu sertifikātus, izskatīt zvērinātu revidentu pretendentu iesniegumus, organizēt zvērinātu revidentu pretendentiem kvalifikācijas eksāmenus, veikt zvērinātu revidentu profesionālās darbības uzraudzību), saskaņā ar likumu, pilda Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

LZRA jau 24. gadu ir vienīgā profesionālā sabiedriskā organizācija Latvijā, kurā ir apvienoti visi zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības.

Šobrīd LZRA darbība ir vērsta ne tikai, lai rūpētos par savu biedru profesionālo izaugsmi un radošo spēju izkopšanu, tā sekmējot savas profesijas prestiža pieaugumu un vērtīgākās pieredzes apgūšanu, bet arī, lai kvalitatīvi veiktu valsts deleģētos uzdevumus revīzijas uzraudzības jomā, kuras valstisko uzraudzību veic Finanšu ministrija.

Jāpiezīmē, ka, kaut arī zvērinātu revidentu uzraugs tagad ir Finanšu ministrija, tomēr saikne ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) ir palikusi arī mūsdienās: LZRA tāpat kā citi Latvijas uzņēmēji ir pilntiesīgs LTRK biedrs.

Kopumā profesijas darbību regulējoši likumi "Par zvērinātiem revidentiem” kopš 1938. gada jaunā redakcijā tikuši pieņemti piecas reizes: 1938., 1992. (stājās spēkā 1993. g., ko zvērināti revidenti uzskata par zvērinātu revidentu institūta otro "dzimšanas dienu”), 1995., 1996. un 2001. gadā.

Pašlaik (dati uz 2018.g. jūliju) Latvijā aktīvi darbojas 165 zvērināti revidenti: tie ir gan individuālie komersanti, fiziskas personas, kas veic saimniecisko darbību, gan arī zvērinātu revidentu komercsabiedrībās strādājošie zvērinātie revidenti. 2018. gada sākumā Latvijā darbojās 129 zvērinātu revidentu komercsabiedrības. Zvērinātu revidentu nozare ir izteikti sievišķīga: 80% tajā strādājošo ir daiļā dzimuma pārstāves. Vienam zvērinātam revidentam vidēji ir no 5 līdz 10 revidenta palīgi.

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem revidēto uzņēmumu īpatsvariem Eiropā. Citās Eiropas valstīs revīzija obligāta vismaz 10% uzņēmumu, bet Latvijā 2017.gadā revidēto uzņēmumu gadu pārskatu skaits bija 6937 jeb 7% no VID reģistrēto uzņēmumu-nodokļu maksātāju kopskaita (97 000). No kopumā revidētajiem uzņēmumiem 89% jeb 6184 uzņēmumiem revīzija bija bez zvērināta revidenta iebildumiem.

"Ja Latvijā straujāk attīstīsies ražošana, attīstīsies arī citas uzņēmējdarbības jomas, tad augs arī pieprasījums pēc revidentu pakalpojumiem. Arī turpmāk akcionāriem, ieinteresētām pusēm, kreditoriem, investoriem būs nepieciešams zvērināta revidenta ziņojums, norādījumi uz visiem apstākļiem vai notikumiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību, tos uzsverot, bet nesniedzot atzinumu ar iebildēm, kā arī norādījums uz jebkuru būtisku nenoteiktību saistībā ar notikumiem vai apstākļiem, kas var radīt nozīmīgas šaubas par klienta spēju turpināt darbību. Tādēļ zvērināta revidenta profesija pastāvēs arī nākotnē 100 gadu, jo vajadzība pēc revidentu sniegtajiem pakalpojumiem tikai pieaugs, un tas notiks, jo palielināsies nepieciešamība saņemt kompetentas un profesionālas zvērināta revidenta konsultācijas un viedokļus,” par profesijas nākotni pārliecināta ir Sandra Vilcāne, LZRA valdes priekšsēdētāja.

LZRA sveic kolēģus: Valsts kontroles revidentus un visus Latvijā strādājošos grāmatvežus un to profesionālās organizācijas - Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju tās priekšsēdētāja Andreja Ponomarjova vadībā un Valsts kontrolē strādājošos Valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas vadībā ar profesijas svētkiem!

Vairāk par revidenta profesijas vēsturi lasiet ŠEIT.