Saeima 8.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Notariāta likumā, kas paredz modernizēt notāru darbību procesu - turpmāk notāri aktus un apliecinājumus varēs sagatavot elektroniski. Papildus, izmantojot Notāru informācijas sistēmā esošo videokonferences režīmu, notāri varēs sagatavot aktus un apliecinājumus (tajā skaitā pilnvaras, piekrišanas, to atsaukumus un mantošanas iesniegumus u.c.), tādējādi sniedzot iespēju cilvēkiem notāru sniegtos pakalpojumus saņemt attālināti.

Lai sekmētu ēnu ekonomikas apkarošanu un ierobežotu iespējas mantot skaidru naudu, par kuras izcelsmi un esamību nav iespējams pārliecināties, likuma grozījumi nosaka mantiniekam pienākumu - mantojuma sastāvā norādītos skaidras naudas līdzekļus, kas pārsniedz 15 000 EUR, iemaksāt kredītiestādē, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā.

Grozījumi likumā paredz stiprināt arī zvērinātu notāru atbildību un kā disciplinārsodu noteikt arī naudas sodu.

Likuma grozījumi paredz iespēju kā disciplinārsodu zvērinātiem notāriem par likumu un citu normatīvo aktu, zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju, profesionālās ētikas normu pārkāpumiem vai nolaidību piemērot naudas sodu no 150 līdz 5000 eiro apmērā. Līdz šim Latvijas Zvērinātu notāru padome zvērinātam notāram varēja izteikt piezīmi vai rājienu.

Zvērinātam notāram, kuram būs uzlikts paredzētais disciplinārsods, būs pienākums triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iemaksāt naudas sodu Latvijas Zvērinātu notāru padomes kontā, izņemot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktos gadījumus, kad naudas sods tiks ieskaitīts valsts budžetā. Latvijas Zvērinātu notāru padome pēc zvērināta notāra, kuram uzlikts disciplinārsods, motivēta lūguma varēs pieņemt lēmumu par uzliktā naudas soda samaksas atlikšanu līdz noteiktam termiņam vai sadalīšanu termiņos.

Likuma grozījumi paredz, ka zvērinātam notāram būs jākārto ārkārtas kvalifikācijas pārbaude, ja divu gadu laikā no disciplinārsoda piemērošanas ir atkārtoti piemērots disciplinārsods. Līdz šim ārkārtas kvalifikācijas pārbaude bija jākārto viena gada laikā no atkārtota disciplinārsoda piemērošanas. Šāds regulējums jau ir noteikts zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Grozījumi papildinās likumu arī ar nosacījumiem par zvērināta notāra palīga amata pretendenta zināšanu pārbaudi. Amata pretendenta zināšanas pārbaudīs Latvijas Zvērinātu notāru padomes izveidota eksāmenu komisija, piedaloties tieslietu ministra pilnvarotai personai. Pie zvērināta notāra palīga eksāmena tiks pielaisti pretendenti, kuri atbilst šobrīd likumā noteiktajām prasībām un kuru sociālo kompetenci un sociālo intelektu būs izvērtējis Latvijas Zvērinātu notāru padomes noteikts personāla atlases speciālists.