< PreviousAKTUĀLS TEMATS 10 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Uzņēmumiem var rasties problēmas ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), tāpēc A. Kaļāne iesaka skatīties ne tikai esošo Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma redakciju, bet arī Saeimā otra- jā lasījumā jau izskatīto likumprojek- tu „Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 1244/Lp13), kas precizē Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. pantā noteikto regulējumu nedrošiem debitoru parādiem. Komercdarbības veicējiem būtu jā- domā ne tikai par sadarbības partneri, bet arī to, ka šī sadarbības partnera lieli naudas līdzekļi var būt iesaistīti kādā citā darījumā ar citu partneri, un at- tiecīgi viņš pakārtoti var būt iesaistīts sankcionēto uzņēmumu shēmā. Finanšu ministrijas pārstāve norā- da, UIN regulējums neliek šādu sank- cionētu uzņēmumu parādus uzreiz ie- kļaut ar nodokli apliekamajā ienākumā. Taču ir iespējamas situācijas, ka konkrē- tā uzņēmuma izstrādātā grāmatvedības politika paredz, ka šie sankcionētie parādi uzreiz ir jāiekļauj neatgūstamo izdevumu sarakstā. A. Kaļāne norāda, ka Finanšu ministrija atbalsta arī tā- dus grāmatvedības politikas modeļus, kuros attiecībā uz sadarbības partneru sankcionētajiem uzņēmumiem un ar tiem saistītajām piegādes ķēdēm būtu lietderīgi, ja uzņēmums uz kādu laiku veido uzkrājumus. Patlaban (raksts tapa marta nogalē – redakcijas piezī- me) spēkā esošā likuma regulējums paredz 36 mēnešu jeb trīs gadu periodu, kurā šādi uzkrājumi va- rētu būt, un attiecīgi tie nebūtu apliekami ar UIN, ja vien uzņēmums šādus uzkrājumus uzreiz neiekļauj iz- devumos. Savukārt sagaidāmajos liku- ma grozījumos paredzēts, ka 36 mēne- šu periods varētu tikt pagarināts līdz 60 mēnešiem jeb pieciem gadiem, ja sadarbības partnerim ir maksātnespē- jas problēmas – debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra. Tāpat gro- zījumu projektā iekļauts punkts, ka ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj debito- ru parādu summu, ja „par to izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudēju- mu aprēķinā atbilstoši šā panta septītās daļas 3. punktam un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda ra- šanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta, un parādu summai nav piemērojams šā panta tre- šajā daļā minētais atbrīvojums”. A. Kaļāne arī uzsver, ka ir nopietns jautājums attiecībā uz tiem uzņē- mumiem, kuri izmanto starptautis- ko fi nanšu pārskatu standartu Nr. 9 „Finanšu instrumenti” un kas paredz iespēju, ka debitoru parādus uzņē- mums noteiktā veidā pats klasificē un skata nevis individuāli, bet grupās. Saeimā iesniegtajos likuma grozī- jumos ir paredzēta iespēja, ka tad, ja uzņēmums nodrošina gan šo standartu Nr. 9 ievērošanu, gan uzņēmumam ir izstrādāta īpaša grāmatvedības politika attiecībā uz parādu atzīšanu, gan uzņē- mums spēj izsekot katram konkrētajam parādam, ka šāds parāds nepalielina UIN 60 mēnešus pēc parāda rašanās dienas. Finanšu ministrijas ieskatā ar šādu regulējumu Latvijas uzņēmumi varētu būt kādu laiku pasargāti no sankciju pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem izrietošajām sekām. Šai laikā arī varētu kļūt skaidrs, kas notiks ar sankcionētajiem uzņēmumiem un ar viņu sadarbības partneriem, kurus kaut kādā veidā skārušas starptautis- kās sankcijas. A. Kaļāne atgādina, ka karš Ukrainā nav pirmā krīze, ko neilgā laikā izjūt Latvijas uzņēmumi (vēl nesen to darbību ietekmēja un turpi- na ietekmēt Covid–19 izraisītā pan- dēmija), tāpēc Finanšu ministrija jau ir paredzējusi, kā atvieglot uzņēmu- miem fi nanšu līdzekļu piesaistīšanu – 2021. un 2022. gadā ir apturētas liku- ma normas saistībā ar aizņemtajiem naudas līdzekļiem, par kuriem maksā procentu maksājumus. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā līdz šim bija norma, ka, ja aizņemtais kapitāls un pašu kapitāls ir noteiktā proporcijā 4:1, tad, pārsniedzot šo proporciju, uz- ņēmumiem jāmaksā par šiem procen- tiem noteikts UIN apmērs. Šo normu uz laiku mainīja Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 7. 1 pants, kurā noteikts, ka „uzņēmu- mu ienākuma nodokļa maksātāji par veiktajiem procentu maksājumiem pārskata gadā, kas sākas 2021. un 2022. gadā, nepiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. pan- ta pirmo daļu”. A. Kaļāne iesaka 2022. gadā izmantot šo likumā no- teikto pagaidu regulējumu. Attiecīgi šogad nav spēkā likuma prasība, ka „ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā pārskata gada pa- rādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uz- ņēmuma gada pārskatā atspoguļoto pašu kapitāla apjomu (pārskata gada sākumā), kas samazināts par ilgtermi- ņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā”. Uzņēmējiem arī jāizvērtē, cik spē- jīgs ir viņu uzņēmums turpināt darbību, jo Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ir normas, kas attiecas uz gada pārskatu iesniegšanu. Starptautiskās sankcijas NODOKĻU aspektā Nodokļu aspekts nav tieši saistīts ar starptautiskām sankcijām, bet izrietošs no tā, kādas uzņēmumam būs sekas, ja uzņēmējs vai tā sadarbības partneris būs pakļauts šīm sankcijām vai nevarēs veikt kādus maksājumus, atgūt fi nanšu līdzekļus vai samaksāt par precēm, informē ASTRA KAĻĀNE, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore.NR. 4 (106), 2022. GADA APRĪLIS AKTUĀLS TEMATS 11 Saistībā ar norēķiniem ar uzņē- mumiem, kas strādā Ukrainā, Finanšu ministrija nav paredzējusi virzīt kādas jaunas likumu normas, taču A. Kaļāne atgādina, ka valdība patlaban risina jautājumu par to, kāda veida valsts at- balstu uzņēmumiem šai sakarā varētu sniegt. Aptuveni puse uzņēmumu nav izmantojuši iespēju izņemt dividen- des par uzkrājumiem līdz 2017. gada beigām, līdz ar to Finanšu ministrijas ieskatā uzņēmumu rīcībā ir fi nanšu lī- dzekļu rezerves, ar kurām tie var rīko- ties smagas krīzes gadījumā. Netiek mainīta arī ziedojumu po- litika juridiskajām personām – spēkā ir līdzšinējie UIN stimuli, kas pare- dzēti likuma 12. pantā, tie attiecināmi arī uz ziedojumiem Ukrainas civilie- dzīvotājiem. Labvēlīgākais modelis ziedojumiem ir atlaide UIN – iespēja samazināt taksācijas periodā par pār- skata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto UIN par 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātās UIN summas par aprēķi- nātajām dividendēm. A. Kaļāne atgādi- na, ka šādā gadījumā ir jābūt sadalītām dividendēm, kuras apliekas ar UIN. Tāpat jāņem vērā, ka atlaides par zie- dojumiem var izmantot, ja maksājumi veikti Latvijas vai Eiropas Savienības sabiedriskā labuma organizācijai vai valsts un pašvaldību budžeta iestādēm, kuras koordinēti nodrošina šo ziedoto fi nanšu līdzekļu plūsmu uz Ukrainu. Uzņēmumu ziedojumi bez sabied- riskā labuma organizācijas starpnie- cības savukārt tiek vērtēti kā ar saim- niecisko darbību nesaistīti izdevumi, kurus iekļauj nodokļa bāzē un apliek ar UIN. Tādējādi, ja šādi tiks ziedoti naudas līdzekļi vai preces personām Ukrainā, UIN deklarācijā par attiecīgo mēnesi ziedojuma summa norādāma kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Jāņem arī vērā, ka no 2022. gada 12. marta likums ir papildināts ar jaunu 11. 1 pantu, kas nosaka juri- disko personu tiesības ziedot fi nan- šu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai. Ar grozījumiem noteikta speciālā kārtība ziedojumu veikšanai Ukrainas sabied- rības vispārējam atbalstam valsts ka- pitālsabiedrībai – publiskas personas kapitālsabiedrībai; kapitālsabiedrībai, kurā publiskas personas daļa pamat- kapitālā atsevišķi vai kopumā pār- sniedz 50%, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku publisku per- sonu kapitālsabiedrību daļas pamatka- pitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%. Minētajām valsts kapitālsabied- rībām noteikta lēmumu pieņemšanas kārtība, ja atsevišķa dāvinājuma (zie- dojuma) summa pārsniedz vai nepār- sniedz 1500 eiro, un nav nepieciešama fi nanšu ministra atļauja valsts kapitāl- sabiedrības ziedojumiem Ukrainas sa- biedrības vispārējam atbalstam. Valsts kapitālsabiedrības patstāvīgi pieņem lēmumu, kam ziedot, taču UIN at- vieglojumu ziedotājiem var piemērot tikai tādā gadījumā, ja ziedo sabied- riskā labuma organizācijām, budžeta iestādēm utt. Grozījumos noteiktas iespējas ne- valstiskajām organizācijām – biedrībām un nodibinājumiem – ziedot fi nanšu lī- dzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam arī tad, ja to statū- tos šāda iespēja nav paredzēta. Valsts ieņēmumu dienests (VID) savukārt informē, ka tie nodokļu mak- sātāji, kurus tieši skar Ukrainā izvērstā karadarbība vai pret Krieviju vērstās ekonomiskās un fi nansiālas sankcijas (piemēram, darījumu partneris ne- spēj norēķināties par precēm vai tiek apturēta preču piegāde), kā rezultātā nodokļu maksātājs nespēj laikus veikt nodokļu maksājumus likumā paredzē- tajā kārtībā, nepieciešamības gadījumā var vērsties VID ar iesniegumu par no- dokļu samaksas termiņa pagarinājumu, pamatojot to ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 24. panta pirmās daļas 4. punktu (ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā). Iespēja iesniegt iesniegumu par samak- sas termiņa pagarinājumu saskaņā ar nepārvaramas varas ap stākļiem tiks saglabāta, kamēr turpināsies Krievijas militārā agresija pret Ukrainu. Nodokļu maksātāji, kuru saim- niecisko darbību tieši neskar Krievijas iebrukums Ukrainā, nepieciešamības gadījumā var vērsties VID, lai pieteiktos nodokļu samaksas termiņa pagarināju- mam saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 24. panta pirmās daļas 1. punktu. VID aicina motivētus iesnie- gumus iesniegt ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. ASTRA KAĻĀNE Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Foto: Aivars Siliņš Uzņēmumu ziedojumi bez sabiedriskā labuma organizācijas starpniecības savukārt tiek vērtēti kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kurus iekļauj nodokļa bāzē un apliek ar UIN.12 BILANCES JURIDISKIE PADOMI DARBA TIESĪBAS Nepieciešama ilgtermiņa vīza Vispirms jāņem vērā – ja persona, kura no Ukrainas iece- ļo Latvijā, uz robežas var uzrādīt biometrisko pasi, tad viņai arī bez vīzas ir iespējams uzturēties 90 dienas pusgada laikā. Ar bio- metrisko pasi ir tiesības pieteik- ties bēgļa statusam un pastāvīgās uzturēšanās atļaujai Latvijā. Ja personas rīcībā nav bio- metriskās pases, Latvijā ie- spējams uzturēties tikai vīzas derīguma laikā. Savukārt, ja personai nav ceļošanas doku- mentu, sadarbībā ar Ukrainas kompetentajām iestādēm tiek veikta personas identitātes no- teikšana un pēc tam var piepra- sīt izsniegt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu. Iekšlietu ministrija aicina Ukrainas civiliedzīvotā- jus, dodoties ceļā uz Latviju, no- drošināt jebkādus dokumentus, kas palīdzētu cilvēku identifi cēt. Vīzā paredzēta norāde, ka persona var strādāt Latvijā pie jebkura darba devēja bez ierobežojumiem. Vīzas atjaunošanas iespēja atkarīga no turpmākās situācijas attīstī- bas Ukrainā. Vīzu var noformēt, personīgi vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) Kaļķu ielā 1, Rīgā. Vīzas noformēšanas termiņš ir dažas darba dienas, atkarībā no iesniegto pieteikumu skaita. Vīza ir bezmaksas. Vīzai var arī pieteikties neklātienē, nosūtot dokumentus (pases kopiju (datu lapa un lappuses, kurās ir vīzas un/vai robežšķērsošanas atzī- mes), 35 mm × 45 mm fotogrāfi - ju) pa pastu vai kurjerpastu, vēs- tuli adresējot PMLP Migrācijas nodaļai Rīgā, Čiekurkalna 1. lī- nijā 1, k–3, LV–1026, vai jebku- rai teritoriālajai nodaļai ārpus Rīgas. Lai uzzinātu vairāk par to, kā Ukrainas pilsoņi var pieteik- ties ilgtermiņa vīzai, var zvanīt uz PMLP tālruni: 67209400 (pirmdien – ceturtdien plkst. 8.30–16.00; piektdien plkst. 9.00–15.00). Ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību izsniedz arī Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un kon- sulārās pārstāvniecības ārvalstīs. Kā kļūt par darba devēju Uzņēmumi, kas ir gatavi nodarbināt Ukrainas iedzī- votājus, var reģistrēt vakances Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) CV un vakanču portālā. Tas, ka uzņēmums vēlas šo dar- ba iespēju piedāvāt arī Ukrainas bēgļiem, papildus darba pienā- kumu aprakstam jānorāda lau- kā „Darba pienākumi”– darba piedāvājums arī bēgļiem no Ukrainas. Šo informāciju izman- tos NVA darbinieki, piedāvājot piemērotas vakances. Kas jāņem vērā, NODARBINOT Ukrainas civiliedzīvotājus Saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā 2022. gada 24. februārī Saeima 2022. gada 3. martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas stājās spēkā 5. martā. Likums noteic, kādu atbalstu Latvijā var saņemt tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri meklē patvērumu no kara Latvijā. Viens no šādiem atbalsta veidiem ir arī tiesības uz nodarbinātību. Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com13 NR. 4 (106), 2022. GADA APRĪLIS DARBA TIESĪBAS Darba devēji arī bez NVA starpniecības var noformēt dar- bā Ukrainas iedzīvotājus. Valsts darba inspekcija (VDI) šai sa- karā norāda, ka gadījumos, kad darbinieks ir ārzemnieks, darba līgums slēdzams valsts valodā. Ja ārzemnieks pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam ir pienākums rakstvei- dā informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba lī- guma noteikumiem, piemēram, darba līgumu var slēgt divās va- lodās (no kurām viena ir valsts valoda), vai arī darba līgumam, kas sagatavots valsts valodā, pie- vieno attiecīgu līguma tulkojumu ārzemniekam saprotamā valodā. Darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civilie- dzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas ne- traucē darba pienākumu pildīša- nai (darba devēja paša atbildība saziņas nodrošināšanā, kur tas nepieciešams). Attiecībā uz Ukrainas civil- iedzīvotājiem netiek piemērota obligāta prasība par iepriekšēju vakances reģistrēšanu NVA, kā arī prasība darba devējam nodro- šināt darba samaksu, ne mazāku par vidējo bruto darba samaksu Latvijas Republikā iepriekšējā gadā (šādas prasības parastajā kārtībā tiek piemērotas trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai). Proti, puses var vienoties par jebkuru darba algas apmēru, ja vien tas nav zemāks par valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un, ja uz konkrētajām darba tie- siskajām attiecībām ir attiecinā- ma kāda no nozarē noteiktajām ģenerālvienošanās, darba samak- sas apmērs nav noteikts zemāks par ģenerālvienošanās noteikto darba algas apmēru. Jāievēro darba aizsardzības prasības Jebkurās darba tiesiskajās at- tiecībās, tajā skaitā ja darbinieks ir ārzemnieks, darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto dro- šību un veselību darbā. Darba devējam jānodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruk- tāžu un tiktu apmācīts darba aiz- sardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu. Darba aizsardzības ins- trukcijām un apmācībai ir jābūt nodarbinātajiem saprotamai un piemērotai viņu profesionālajai sagatavotībai. Darba devējam jāpārliecinās par to, ka nodar- binātais ir sapratis darba aizsar- dzības instrukcijas un apmācību, pārbaudot nodarbinātā zināšanas un praktiskās iemaņas. Lai paātrinātu darbā pie- ņemšanas procesu, tiek noteikts, ka darba devējs ir tiesīgs nodar- bināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās ve- selības pārbaudes veikšanas at- bilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, trīs mēnešus kopš darba līguma no- slēgšanas dienas. Lai mazinātu riskus uzsākt darbu paaugstinā- tas bīstamības darbos nodarbi- nātā drošībai un veselībai, izņē- mums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt dar- bā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 2. pieliku- mam (piemēram, darbs augstu- mā (virs 1,5 m), dažādu kravas celtņu vadīšana, darbs ar bīsta- mām iekārtām). Vakcinācijas pret Covid–19 prasības 2022. gada 17. martā stā- jās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. sep- tembra noteikumos Nr. 662 „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, tos papildinot ar 349. un 350. pun- ktu, paredzot, ka līdz 31. martam darba devējs var pieņemt darbā Ukrainas pilsoņus vai viņu ģi- menes locekļus, kuri izceļojuši no Ukrainas saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto militāro iebrukumu, nepiemērojot šo noteikumu 24., 24. 1 , 25., 103., 103. 1 un 104. punkta nosacīju- mus, tādējādi paredzot to, ka pa- tvēruma meklētājs no Ukrainas var tikt pieņemts darbā un veikt savus darba pienākumus bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Šo izņēmumu ne- var piemērot viesstrādniekiem, kas uzturas Latvijā jau pirms Krievijas Federācijas izraisītā militārā iebrukuma Ukrainā. Veselības ministrija informē, ka, saslimstībai samazinoties, no 1. aprīļa tiek atcelti vairākums epidemioloģiskās drošības pa- sākumu Covid–19 infekcijas ierobežošanai. Daži no tiem tiks saglabāti tikai vidēs, kur ir īpaši augsts inficēšanās risks. Tāpat paplašinātas pakalpojumu snie- dzēju un darba devēju tiesības pašiem izvērtēt riskus un noteikt epidemioloģiskās drošības pra- sības. No 1. aprīļa darba pie- nākumus klātienē var veikt arī primāri pret Covid–19 nevakcinētas personas. Vienlaikus darba devējam sagla- bātas izvēles tiesības, izvērtējot riskus, organizēt uzņēmumā vai iestādē darbu pienākumu veik- šanu tikai personām ar derīgu vakcinācijas pret Covid–19 vai pārslimošanas sertifi kātu. Darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar klientiem, vajadzēs būt vakcinētiem pret Covid–19, piemēram, ārstniecības iestā- dēs, sociālās aprūpes iestādēs un Darba aizsardzības instrukcijām un apmācībai ir jābūt nodarbinātajiem saprotamai un piemērotai viņu profesionālajai sagatavotībai.DARBA TIESĪBAS 14 BILANCES JURIDISKIE PADOMI ieslodzījuma vietās. Izglītības iestādēs darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar izglītojama- jiem, vajadzēs vakcinācijas pret Covid–19 vai pārslimošanas sertifi kātu līdz šā mācību gada beigām. Finansiālais atbalsts darba un dzīves uzsākšanai Ukrainas civiliedzīvotājam, uzsākot darba tiesiskās attiecības, ir tiesības saņemt vienreizēju no- darbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Atbalsta izmaksu nodrošina NVA, pamatojoties uz per- sonas iesniegumu. Minētā atbalsta mērķis ir finansiālā atbalsta sniegšana nodarbinātī- bu uzsākušajām personām tieši nodarbinātības sākumposmā. Ievērojot minētā atbalsta mērķi, tā pieprasīšanas termiņš ir iero- bežots ar vienu mēnesi no dar- ba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas. Tāpat Ukrainas civiliedzīvo- tājiem nepieciešamības gadījumā ir tiesības vērsties pašvaldības so- ciālajā dienestā pēc savas izmi- tināšanas vietas vai dzīvesvietas mājsaimniecībā un lūgt piešķirt šādus pabalstus: 109 eiro pirmajai personai un 76 eiro katrai nākamajai personai Ukrainas civiliedzī- votāja mājsaimniecībā, pabalstu krīzes situācijā, citu materiālu atbalstu vai so- ciālos pakalpojumus atbilsto- ši personas individuālajām vajadzībām. Ukrainas civiliedzīvotājiem, saņemot pašvaldības sociālā die- nesta izziņu par krīzes situāciju, ir tiesības arī uz atbalstu Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (EAFVP) darbības programmas ietvaros. Pirmos se- šus kalendāra mēnešus Ukrainas civiliedzīvotāji sociālos pakal- pojumus un sociālo palīdzību varēs saņemt bez materiālās situācijas izvērtēšanas. EAFVP atbalstu var saņemt vairāk nekā 470 vietās visā Latvijas terito- rijā. Aktuālā informācija par atbalsta izdales vietām (tostarp zupas virtuvēm) un darba lai- kiem atrodama tīmekļvietnē www.atbalstapakas.lv. Viena persona trīs mēnešos var saņemt divas pārtikas pakas, vienu higiē- nas un saimniecības preču paku, divas papildu bērnu pārtikas pakas, ja ģimenē ir mazi bērni vecumā no 7 līdz 24 mēnešiem, vienu papildu higiēnas preču paku, ja ģimenē ir mazi bēr- ni vecumā līdz diviem gadiem. Ģimenes ar sākumskolas un pa- matskolas vecuma bērniem var saņemt mācību piederumu paku. Izņēmumi attiecībā uz darba pienākumu veikšanu Ārstniecības iestāde var no- darbināt ārstniecības personas, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji, ja tās var nodrošināt ārstniecības personas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt pacientiem infor- māciju saprotamā veidā, kā arī saziņu ar ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām un personālu ārstniecības iestādē. Aptieka, zāļu lieltirgotava vai ārstniecības iestāde var nodarbi- nāt farmaceitu un farmaceita asistentu, kas ir Ukrainas civil- iedzīvotājs, ja tā var nodrošināt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt klientiem informāciju saprotamā veidā, ja tāda prasība amata pie- nākumu veikšanai vajadzīga, kā arī saziņu ar personālu aptiekā. Ukrainas farmaceiti un farma- ceitu asistenti Latvijas farmacei- ta uzraudzībā varētu veikt darbus, kas neietver tiešu klientu apkal- pošanu, piemēram, zāļu izgatavo- šanu, zāļu saņemšanu un kārto- šanu aptiekā, zāļu pasūtījumu uz mājām īstenošanu. Ukrainas far- maceitiem un farmaceitu asisten- tiem varētu uzticēt tiem sniegt saprotamas konsultācijas citiem Ukrainas iedzīvotājiem, kas uztu- rēsies Latvijas teritorijā, veidojot saikni ar Latvijas farmaceitiem un farmaceitu asistentiem. Saskaņā ar Ministru kabi- neta 2018. gada 6. marta no- teikumiem Nr. 149 „Vadītāju reģistrācijas noteikumi pasa- žieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automo- bili” taksometru vadītāju reģistrā reģistrē autovadītāju, kura valsts valodas zināšanas nav zemākas par B līmeņa 1. pakāpi un va- dītājam nav reģistrēts vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas autovadītājam, ja tā vadītāja apliecība nav izsniegta Latvijā, ir jāapliecina, iesniedzot attie- cīgus dokumentus. Ievērojot minēto, lai reģistrētu Ukrainas civiliedzīvotāju Autotransporta direkcijas uzturētajā taksomet- ru vadītāju reģistrā kā personu, kam ir tiesības vadīt transport- līdzekli pasažieru komercpār- vadājumos ar taksometru vai pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili, nav izvir- zāmas prasības par valsts valo- das zināšanām, kā arī pienākums pierādīt, ka attiecībā uz personu nav reģistrēts vadīšanas tiesību aizliegums, ja vadītāja apliecība izsniegta ārvalstī. Izņēmumi atsevišķām profesijām Ukrainas civiliedzīvotāji kā ārstniecības personas var strā- dāt, neņemot vērā normatīva- jos aktos noteiktās prasības par reglamentēto profesiju atzīšanu, bet tikai attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā, kura darba stāžs attiecīgajā spe- cialitātē pēc ārstniecības perso- nas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi. Māsas un māsas palīgi var strādāt reģis- trētas māsas vadībā, kuras dar- ba stāžs profesijā ir ne mazāks kā pieci gadi. Nodarbināt varēs, ja tiks nodrošināta nepiecieša- mā saziņa (piemēram, ar tulka palīdzību). Ukrainas civiliedzīvotāji kā farmaceiti un farmaceita asis- tenti var strādāt, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības par reglamentēto profe- siju atzīšanu, bet tikai farmaceita tiešā vadībā klātienē.NODERĪGI KONTAKTI 15 NR. 4 (106), 2022. GADA APRĪLIS Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai no- teiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas ci- viliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā. Kā arī Ukrainas civil- iedzīvotāji ir tiesīgi sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus, ne- ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības bērna uzrau- dzības pakalpojumu sniedzējiem, ja šie pakalpojumi tiek sniegti ti- kai attiecībā uz nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Valsts un pašvaldību darbinieku norīkošana Lai Ukrainas civiliedzīvotāju masveidīgas ierašanās gadījumā nodrošinātu Ukrainas civiliedzī- votāju atbalsta likumā minēto ilgtermiņa vīzu izsniegšanu vai uzturēšanās atļauju piešķiršanu, valsts vai pašvaldības institūci- jas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uz laiku līdz trim mēnešiem norīkot šīs insti- tūcijas amatpersonu (darbinieku) pildīt attiecīgus amata (darba) pienākumus PMLP, norīkoša- nu saskaņojot ar PMLP. Šāda norīkošana nav uzskatāma par pārcelšanu citā amatā (darba vietā). Norīkošana ir skatāma komandējuma vai darba brau- ciena kontekstā. Par nodarbināšanas un darba aizsardzības prasībām Darba līgums slēdzams rakstveidā divos eksemplāros, pēc tā parakstīšanas viens ek- semplārs izsniedzams darbinie- kam, otrs paliek darba devējam. Darba līgumā var noteikt pār- baudes laiku līdz 3 mēnešiem. Minimālā darba alga normā- lā darba laika ietvaros – 500 eiro. Minimālā stundas tarifa likme 1 katru mēnesi ir mainīga atkarībā no normālā darba laika stundu daudzuma attiecīgajā mēnesī. Būvniecībā minimālā bruto alga mēnesī – 780 eiro; minimālā stundas tarifa likme – 4,67 eiro. Normālais darba laiks – 8 stundas dienā, 40 stundas ne- dēļā. Var noteikt piecu vai sešu dienu darba nedēļu. Arī pie sešu dienu darba nedēļas normālais darba laiks ne- drīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā. Var vienoties par ne- pilnu darba laiku, darba līgumā jābūt noteiktām nepilnā darba laika stundām dienā vai nedēļā. Var noteikt summētā darba laika organizāciju vai maiņu dar- bu. Abos gadījumos darbs tiek organizēts ar darba/maiņu grafi - ku, ar ko jāiepazīstina darbinieks. Summētā darba laika organizā- cijas gadījumā darba devējs var nodarbināt vairāk nekā 8 stundas dienā un vairāk nekā 40 nedēļā (pieļaujamas 56 stundas nedē- ļā). Pie summētā darba laika organizācijas ir svarīgs pārskata periods – mēnesis, trīs mēneši, darba koplīgumā – 12 mēne- ši. Būvniecības nozarē pārska- ta periods – 6 vai 12 mēneši. Virsstundu darbs tiek noteikts pārskata perioda beigās. Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā – pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sā- kuma. Pārtraukums nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Ja pār- traukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nedrīkst būt īsākas par 15 minūtēm katra. Ikgadējais apmaksātais atva- ļinājums – nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, ne- skaitot svētku dienas. Darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā at- vaļinājuma piešķiršanu par pir- mo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbi- nāts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba aizsardzības prasības paredz, ka: pirms darba uzsākšanas jāiz- iet instruktāža un apmācība darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz darba vietu un darba veikšanu. Darba aizsardzības instrukcijām un apmācībai ir jābūt no- darbinātajam saprotamai un piemērotai profesionālajai sagatavotībai; darba devējs ir tiesīgs nodar- bināt Ukrainas civiliedzīvotā- ju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem ak- tiem, kas regulē obligātās ve- selības pārbaudes veikšanas kārtību, trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas. Lai mazinātu riskus uzsākt darbu paaugstinātas bīstamības darbos nodarbi- nātā drošībai un veselībai, izņēmums neattiecas uz pir- mreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos aps- tākļos, piemēram, darbs aug- stumā (virs 1,5 m), dažādu kravas celtņu vadīšana, darbs ar bīstamām iekārtām. Jautājumus par nodarbinā- šanas noteikumiem, kā arī par rīcību, ja tiek pārkāpti nodarbi- nāšanas noteikumi, varat uzdot: rakstveidā e–pastā vdi@vdi.gov.lv vai zvanot uz VDI konsultatīvo tālruni: 67186522 . 1 Informācija par minimālo stundas tarifa likmi pieejama: https://www.lm.gov.lv/ lv/minimala–darba–alga Raksts sagatavots pēc Valsts darba inspekcijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas sniegtās informācijas Lai sniegtu būtiskāko informāciju par atbalsta sniegšanas un saņemšanas iespējām Ukrainas civiliedzīvotājiem vienuviet, darbu uzsācis Sabiedrības integrācijas fonda izveidotais vienotais informatīvais tālrunis „Palīdzība ukraiņiem Latvijā”: 27380380. Informāciju par Latvijas sabiedrības piedāvāto atbalstu nodrošina Sabiedrības integrācijas fonds, balstoties uz Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumu un organizāciju izteiktajām iniciatīvām interneta platformā palidziukrainai.lv. Šajā platformā tiek aicināts reģistrēties ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlas sniegt jebkādu palīdzību Ukrainai un tās iedzīvotājiem, aizpildot anketu. Tāpat tīmekļvietnē atbalsta saņemšanai ir aicināti reģistrēties Ukrainas iedzīvotāji, kuri ierodas Latvijā, bēgot no Krievijas izraisītā kara Ukrainā. Aktuālo informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem bēgļiem no Ukrainas Rīgas pašvaldībā var saņemt pa bezmaksas diennakts tālruni 80000800 (latviski, krieviski, angliski) vai klātienē Kaļķu ielā 1, Rīgā, darbdienās no plkst. 9.00 līdz 18.00. Ukrainas civiliedzīvotājiem bez maksas ir pieejami visi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi. Tālrunis informācijai: 80001234, no ārvalstu numuriem: +371 67045005.16 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Ar minētajiem grozījumiem civilprocesā ir ie- viests vispārējās pagaidu aizsardzības institūts, ve- binārā „PAGAIDU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU EFEKTIVITĀTE CIVILPROCESĀ UN PRAKSES PROBLEMĀTIKA” uzsvēra MĀRTIŅŠ ALJĒNS , zvērinātu advokātu biroja Cobalt vadošais speciālists, zvērināts advokāts. Civilprocesa likuma grozījumu mērķis bija radīt priekšnoteikumus efektīvākai personas tiesību aiz- sardzībai tiesā līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais nolēmums lietā, norādīts likumprojekta anotācijā. No brīža, kad lieta nonāk tiesā, līdz galīgā nolēmuma spē- kā stāšanās brīdim var paiet samērā ilgs laiks, tādējādi prasītājam, kurš vēlas panākt kāda pienākuma izpil- di no atbildētāja, neatkarīgi no prasības prima facie (pirm šķietamas)pamatotības uz tiesiski pamatotu rīcību nereti ir jāgaida līdz tiesvedības noslēgumam visās trīs tiesu instancēs. Taču laika gaitā kādas prob- lēmas risinājums var zaudēt aktualitāti vai var būt par vēlu labot nodarīto netaisnību. Pagaidu aizsardzības institūta mērķis ir sniegt pagaidu risinājumu, kas noregulē strī- dus civiltiesiskās attiecības līdz lietas galīgai izlemšanai. Tādējādi pagaidu aizsardzība ir viens no taisnīgas tiesas jēdziena elementiem un ir nesaraujami saistīta ar tiesību aizsardzības efektivitāti. Pirms grozījumu veikšanas Civilprocesa likums paredzēja divus pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzek- ļus – prasības nodrošināšanu, ko varēja lūgt piemē- rot tikai mantiska rakstura prasībās, un pagaidu aizsardzību, ko varēja lūgt piemērot tikai atsevišķu kategoriju lietās, t.i., lietās par intelektuālu īpašuma tiesību pārkāpumiem, par kapitālsabiedrību dalībnie- ku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, par komercnoslēpuma aizsardzību, maksātnespējas procesa lietās un lietās par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Taču iepriekšējais regulējums neparedzēja ne prasības nodrošināšanas, ne pagaidu aizsardzības iespēju lietās, kurām nebija mantiska rakstura un ku- ras neietilpa kādā no minētajām kategorijām, vebinārā skaidroja M. Aljēns. Šis pagaidu aizsardzības trūkums bija īpaši izjūtams, piemēram, servitūta, goda un cie- ņas aizskāruma, datu aizsardzības pārkāpumu lietās. Pagaidu aizsardzības iespēja var būt aktuāla arī citās lietās, piemēram, mantojuma dalīšanas lietās, strīdos, kas izriet no ilgstošām saistībām, piemēram, darba tiesisko attiecību strīdos, un strīdos par lietas atprasīšanu. Termins – pagaidu tiesiskās aizsardzība Termins „pagaidu tiesiskās aizsardzība” ir domāts kā vispārinošs apzīmējums tiem procesuālajiem ins- trumentiem, ar kuriem likumdevējs ir vēlējies pasargāt prasītāju pret tā tiesību aizskaršanu līdz laikam, kad lietā būs stājies spēkā galīgais nolēmums. Šis termins nav atrodams Civilprocesa likumā, proti, likuma 19. nodaļas nosaukums ir „Prasības no- drošināšana un pagaidu aizsardzība”, un arī regulē- jums attiecas uz šiem instrumentiem atsevišķi. M. Aljēns pieļāva, ka, iespējams, šādu nošķīrumu var vērtēt kritiski, jo tas sadrumstalo pagaidu tiesiskās aizsardzības instrumentus un liek prasītājam izšķirties, ko lūgt tiesai – prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību. Šo izvēli vieglāku nepadara tas, ka likumā noteiktie prasības nodrošinājumi un pagaidu aizsar- dzības līdzekļi vismaz daļēji pārklājas. JURISTA PADOMS Pirms gada, 2021. gada 20. aprīlī, stājās spēkā būtiski grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot, ka papildus prasības nodrošināšanas līdzekļiem, kas civilprocesuālajā regulējumā jau pastāvēja daudzus gadus un tika piemēroti tiesvedībās, tiek ieviesti vispārējie pagaidu aizsardzības līdzekļi. Pagaidu aizsardzības uzdevums ir nodibināt tādu kā pamiera stāvokli līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai civillietā. PAGAIDU AIZSARDZĪBA – pamiers līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai Ilustrācija: © freshidea – stock.adobe.comLielākajā daļā citu valstu civilprocesa regulējums nenodala prasības nodrošināšanas institūtu no pagai- du aizsardzības institūta. Grozījumu, kas stājās spēkā 2021. gada 20. aprīlī, likumprojekta anotācijā minēts, ka visās dalībvalstīs, kas aptaujā sniedza atbildes (Vācija, Malta, Čehija, Francija, Polija, Čehija, Lietuva), pagai- du aizsardzības institūts nav nodalīts no prasības no- drošināšanas. Savukārt Igaunijas civilprocesa tiesiskais regulējums ietver abus tiesību institūtus – gan pagaidu aizsardzību, gan prasības nodrošināšanu. Tas, ka citu valstu civilprocesa regulējums nenodala prasības nodrošināšanas institūtu no pagaidu aizsardzī- bas institūta, pierāda to, ka ir iespējams sekmīgi iztikt arī bez šāda nošķīruma, norādīja zvērinātais advokāts. Taču ir labāk, ja pagaidu aizsardzība ir pieejama visu kategoriju lietās pat tad, ja esošais regulējums rada zināmu neskaid- rību un terminoloģisku jucekli, jo ir jārēķinās ar termi- niem – pagaidu tiesiskā aizsardzība, prasības nodrošināša- na, pagaidu aizsardzība, kas var būt vispārējā vai speciālā. Atšķirīgi mērķi un piemērošanas pamati Pagaidu tiesiskās aizsardzības instrumentus iedala prasības nodrošināšanā un pagaidu aizsardzībā, bet pēdējais savukārt iedalīts vispārējā un speciālajā pagai- du aizsardzībā. Vispārējā pagaidu aizsardzība ir visu kategoriju lietās, atskaitot tās, kurās ir piemērojama speciālā pagaidu aizsardzība. Vispārējo pagaidu aizsardzību ir vieglāk izskaidrot, salīdzinot to ar sen pazīstamo prasības nodrošināšanas institūtu. Lai gan prasības nodrošinājumam un pagaidu aizsardzībai ir kopīgas pazīmes, tomēr šiem instrumentiem ir arī vairākas atšķirības. Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ir atšķirīgi mērķi un attiecīgi arī piemērošanas pamati. Prasības nodrošināšanu prasītājs var lūgt tad, ja ir pamats uzska- tīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūti- nāta vai neiespējama (tikai mantiska rakstura prasībās). Savukārt vispārējo pagaidu aizsardzību prasītājs var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka prasītāja tiesības tiek aizskartas vai varētu tikt aizskartas, un ja pagaidu aiz- sardzības piemērošana nepieciešama iespējama būtis- ka kaitējuma novēršanai, kā arī ja jānosaka strīdīgu attiecību pagaidu noregulējums (gan mantiska, gan nemantiska rakstura prasībās). Tātad vispārējo pagaidu aizsardzību ir pamats piemērot, ja kumulatīvi izpildās minētie nosacījumi: 1) prasītāja tiesību aizskārums vai iespējamais aiz- skārums, un 2) būtiska kaitējuma risks, ja pagaidu aizsardzība netiks piemērota. Tas arī ir galvenais veids, kā atšķirt, kuros gadīju- mos ir jālūdz prasības nodrošināšana un kuros – pa- gaidu aizsardzība. Pagaidu aizsardzības uzdevums Ja prasītājam ir bažas, ka, piemēram, līdz galīgā no- lēmuma spēkā stāšanās laikam lietā par parādu piedzi- ņu atbildētājs atsavinās savus aktīvus, tādējādi padarot sprieduma izpildi par neiespējamu, tad prasītājam ir jālūdz prasības nodrošināšana, apķīlājot atbildētāja kustamo mantu vai ierakstot prasī- bas nodrošinājuma atzīmi zemes- grāmatā attiecībā uz atbildētājam piederošo nekustamo īpašumu. Savukārt, ja prasītājs ir norū- pējies, piemēram, par to, ka līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās laikam lietā par servitūta nodibināšanu prasītājs ne- spēs piekļūt savam īpašumam, prasītājam ir jālūdz pa- gaidu aizsardzība, uzliekot atbildētājam pienākumu tiesvedības laikā novērst šķēršļus piekļuvei īpašumam. Vienkāršoti var teikt, ka pagaidu aizsardzības uzdevums ir nodibināt tādu kā pamiera stāvokli līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai civillietā. Civilprocesa likuma 137. panta otrā daļa paredz arī alternatīvu pamatu pagaidu aizsardzības piemēro- šanai, proti, kad jānosaka strīdīgo attiecību pagaidu noregulējums, ja tas ir nepieciešams prasītājam iespē- jami būtiska kaitējuma novēršanai. Protams, prakse rādīs, vai šādam alternatīvam pamatam ir patstāvīga nozīme prasītāja tiesību aizsardzībā. Prasītāja interesei ir jābūt nopietni apdraudētai Līdzīgi kā prasības nodrošināšanas gadījumā arī pagaidu aizsardzības gadījumā tiesai ir papildus jā- vērtē prasības pirmšķietamā pamatotība un arī samē- rīgums starp pušu tiesiskajām interesēm un pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas ietekmi uz tām. Tas nozīmē, ka prasītāja interesei ir jābūt nopietni apdraudētai, un šis apdraudējums ir jāsamēro ar at- bildētāja intereses apdraudējumu. Lemjot par pagaidu aizsardzības piemērošanu, tiesai jāvērtē: prasības pirmšķietamais juridiskais pamatojums (prasības materiāltiesiskās pamatotības noskaid- rošana); pagaidu aizsardzības samērīgums (līdzsvars) starp pušu tiesiskajām interesēm; 17 NR. 4 (106), 2022. GADA APRĪLIS JURISTA PADOMS MĀRTIŅŠ ALJĒNS ZAB Cotbalt vadošais speciālists, zvērināts advokāts Pagaidu aizsardzības trūkums bija īpaši izjūtams, piemēram, servitūta, goda un cieņas aizskāruma, datu aizsardzības pārkāpumu lietās. Foto no ZAB COBALT arhīva18 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas iespē- jamā ietekme uz pušu interesēm (vai pastāv pie- tiekams pamats uzskatīt, ka ar minēto pārkāpumu pieteicējam tiek nodarīts vai tiks nodarīts būtisks kaitējums gadījumā, ja pagaidu aizsardzības lī- dzeklis netiks piemērots). Pagaidu aizsardzības jautājuma izlemšanā uzsvars īpaši likts uz samērīguma izvērtēšanu, kas nozīmē, ka prasītāja interesei ir jābūt nopietni ap- draudētai, un šis apdraudējums ir jāsamēro ar atbil- dētāja intereses apdraudējumu. Lai to izdarītu, tiesai ir jāizvērtē abu pušu interešu aizskāruma iespējamās sekas, norādīts likumprojekta anotācijā. Var lūgt jebkurā procesa stadijā Gan prasības nodrošināšanas, gan pagaidu aizsardzī- bas gadījumā lūgumu par vienu vai otru tiesiskās aiz- sardzības līdzekļa piemērošanu var lūgt jebkurā procesa stadijā, arī pirms prasības celšanas. Taču atšķiras iemesli, kāpēc lūgt tiesisko aizsardzību jau pirms prasības celšanas. Proti, prasības nodrošinājumu pirms prasības cel- šanas var lūgt, ja parādnieks, izvairoties no saistību izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj deklarēto dzīvesvietu vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs. Savukārt pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas var lūgt, ja pagaidu aizsardzība ir jāpiemēro nekavējoties būtiska kaitējuma novēršanai. Atšķirīgi izskatīšanas termiņi Prasības nodrošināšanas un pagaidu aizsardzības gadījumos atšķirība ir arī izskatīšanas termiņos. Lūgumu par prasības nodrošināšanu tiesa izskata ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņem- šanas vai lietas ierosināšanas (ja saņemts vienlaikus ar prasības pieteikumu). Savukārt jautājuma izlemšanai par vispārējās pa- gaidu aizsardzības piemērošanu ir vairāki varianti. Primāri tiesa šo jautājumu izskata 10 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai lietas ierosināšanas (ja saņemts vienlaikus ar prasības pieteikumu). Par to netiek informēti lietas dalībnieki, jautājums tiek izskatīts rakstveida procesā. Taču, ja ir nepieciešams noskaidrot kādus papildu apstākļus, tad tiesai ir arī iespēja nozīmēt tiesas sēdi. Šādā gadījumā jautājums tiek izskatīts 15 dienu laikā tiesas sēdē. Ja kavēšanās var radīt neatgriezenisku kaitējumu un tiesa secina, ka nav jāprasa papildu pierādījumi, tad šo jautājumu izskata ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas vai lietas ierosināšanas. Kas ir pagaidu aizsardzības līdzekļi Salīdzinot vispārējās pagaidu aizsardzības līdzekļus ar prasījuma nodrošinājuma līdzekļiem, var redzēt, ka tie atsevišķos gadījumos pārklājas. Tas, vai kāds konkrēts pagaidu aizsardzības līdzeklis attiecīgajā lietā būs samē- rīgs un piemērojams, ir atkarīgs no lietas apstākļiem. Papildinot Civilprocesa likuma 138. 1 pantu „Pagaidu aizsardzības līdzekļi”, ir noteikts, ka tie ir: atbildētājam piederošas kustamas mantas apķīlāšana; aizlieguma atzīmes vai citas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā, attiecīgās kustamas mantas reģis- trā vai citā publiskā reģistrā; aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības vai pienākums atbildētājam noteiktā termiņā veikt noteiktas darbības; Kam saskaņā ar Civilprocesa likuma 620. panta ceturto daļu tiek uzlikts naudas sods par tiesas lēmumu nepildīšanu? Sodu uzliek atbildētā- jam – juridiskajai per- sonai. Šajā gadījumā ir atšķirība no atbildības par zvērinātu tiesu iz- pildītāju rīkojumu ne- pildīšanu, kur saskaņā ar Civilprocesa likuma 551. panta otro daļu naudas sodu uzliek nevis juridiskai perso- nai, bet amatpersonai. Dzīvokļu īpašuma kopības lēmuma apstrīdēšana par pārvaldnieka maiņu. Vai ir iespējama pagaidu aizsardzība? Šajā gadījumā ir izšķirami divi jautājumi. Pirmkārt, vai pārvaldnieka maiņa ir kaut kas tāds, kas aizskar prasītāja tiesības un rada būtisku kaitējuma risku? To prezumēt nevaram, un būtu nepieciešami papildu ar- gumenti un pierādījumi, kādēļ pārvaldnie- ka maiņa aizskar vai var aizskart prasītāja tiesības un radīt būtisku kaitējuma risku. Otrkārt, izaicinājums būtu atrast pie- mērotu pagaidu aizsardzības līdzekli, jo skaidrs, ka pagaidu aizsardzība nedrīkstētu aizskart kādu, kas nav atbildētājs, proti, pa- gaidu aizsardzība ir līdzeklis, kas varētu tikt piemērots atbildētājam. Bet šajā gadījumā pārvaldnieks nav atbildētājs. Tāpēc, vistica- māk, efektīvs pagaidu aizsardzības līdzeklis šajā gadījumā varētu būt problemātisks. Vai pagaidu aizsardzības līdzeklis var būt atbildētājam noteikts aizliegums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu? Šādu aizliegumu nevar noteikt viena iemeslu dēļ, proti, šādā veidā būtu liels risks, ka tiktu nepama- toti aizskartas atbildētāja kreditoru intereses. Ja at- bildētājam ir iestājies pienākums iesniegt maksāt- nespējas procesa pieteikumu, tad tas ir jāiesniedz ne jau tādēļ, lai atbildētājs varētu izvairīties no saistību izpildes, bet tādēļ lai turpmāk visiem kreditoriem tiktu nodrošināta vienāda iespēja saņemt savu pra- sījumu samaksu. Otrkārt, nav iespējams lūgt tādu pagaidu aiz- sardzības līdzekli, kurš izpaužas kā aizliegums personai veikt likumā noteiktas darbības. Šajā ga- dījumā – ja jau atbildētājam ir iestājies pienākums saskaņā ar Maksātnespējas likumu iesniegt maksāt- nespējas procesa pieteikumu, šāds pienākums atbil- dētājam ir jāpilda un šādu pienākuma izpildīšanu civilprocesa ietvaros nav iespējams ierobežot. ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM19 NR. 4 (106), 2022. GADA APRĪLIS izpildu darbības atlikšana (arī aizliegums tiesu iz- pildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai mantas pārdošanas apturēšana); strīdīgo attiecību pagaidu noregulējums. Ko nozīmē citas atzīmes reģistrācija Pagaidu aizsardzības līdzekļu gadījumā var lūgt ne tikai aizlieguma atzīmes reģistrāciju zemesgrāmatā vai citos publiskos reģistros, bet arī citas atzīmes reģistrāci- ju. Ko tas nozīmē? Ja runā par ķīlas tiesības atzīmi vai aizlieguma atzīmi, kura tiek nostiprināta zemesgrāmatā, tad šobrīd ir skaidri zināmas sekas, kādas ir šādai atzīmei. Savukārt citas atzīmes sekas nav vairs tik skaidras, jo, prasītājam un tiesai pieņemot lēmumu, ir iespējas citas atzīmes formulējumu izvēlēties atbilstoši lietas niansēm. Šai atzīmei nozīme ir tāda, ka, ierakstot to zemesgrāmatā, jebkura trešā persona tiek informēta par tiesvedības faktu, un, iegūstot nekustamo īpašumu ar šādu atzīmi, jaunajam īpašniekam ir jārēķinās ar iespējamām sekām tiesvedības rezultātā. Pozitīva pienākuma uzlikšana atbildētājam Ar grozījumiem Civilprocesa likumā tika ieviesta iespēja prasīt ne tikai aizlieguma noteikšanu atbildē- tājam kaut kādā veidā rīkoties, bet arī pozitīva pienā- kuma uzlikšana atbildētājam. Likumprojekta anotācijā minēts konkrēts piemērs. Strīdā par siltumenerģijas piegādes līguma nosacīju- mu izpildi, kā rezultātā pakalpojumu sniedzējs apku- res sezonas laikā ir atslēdzis siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai, ir pamats lūgt pa- gaidu aizsardzību, nosakot pienākumu atbildētājam līdz brīdim, kad stājies spēkā gala nolēmums, turpināt sniegt siltumenerģijas pakalpojumus. Strīdīgās attiecības pagaidu noregulējums Ar grozījumiem civilprocesā tika ieviests jauns pagaidu aizsardzības līdzeklis – strīdīgās attiecības pagaidu noregulējums. Tas tika ieviests tāpēc, lai ap- tvertu visas iespējamās situācijas, kad prasītājam ir ne- pieciešama pagaidu aizsardzība, bet pārējie uzskaitītie pagaidu aizsardzības līdzekļi nav piemēroti būtiskā kaitējuma novēršanai. Piemēram, pagaidu noregulējums var izpausties kā īpašuma lietošanas kārtības noteikšana, kas cita star- pā var ierobežot ne tikai atbildētāju, bet arī prasītāju veikt noteiktas darbības. Atbildētāja iespējamo zaudējumu nodrošināšana Svarīgs jautājums ir atbildētāja iespējamo zau- dējumu nodrošināšana vispārējā pagaidu aizsardzībā. Šajā gadījumā atšķirībā no prasības nodrošināšanas ir vairākas nianses. Piemēram, prasības nodrošināša- nas gadījumā Civilprocesa likums nosaka prasītājam iemaksāt drošības depozītu 5% apmērā no prasījuma summas vai lielākā apmērā pēc tiesas ieskatiem, ja ir prasījums par Civilprocesa likuma 138. panta 1., 2., 4., 6. punktā paredzēto pagaidu nodrošināšanas līdzekli. Depozīts ir jāiemaksā zvērinātu tiesu izpil- dītāja depozīta kontā. Vispārējās pagaidu aizsardzības gadījumā Civilprocesa likums neparedz kādu konkrētu summu, kura prasītājam būtu jāiemaksā, bet aprobežojas ar visai lakonisku formulējumu – no- teiktās naudas summas iemaksāšana zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā vai līdzvērtīgas garantijas iesniegšana tiesā. Grozījumi arī paredz, ka prasības nodrošināšanas gadījumā tiesa var pilnībā vai daļēji atbrīvot prasītāju no pienākuma par atbildētāja iespējamo zaudējumu nodrošināšanu, ņemot vērā lietas apstākļus, zaudējuma nodrošināšana nav taisnīga vai nesamērīga ar prasītāja mantisko stāvokli. Civilprocesa likumā attiecībā uz pagaidu aizsar- dzību nav noteikts šāds atbrīvojums. Mainīts valsts nodevas apmērs Ar grozījumiem tika mainīts valsts nodevas ap- mērs, paredzot, ka turpmāk ir vienota pieeja gan prasības nodrošināšanai, gan pagaidu aizsardzībai. Būtiski, ka valsts nodevas apmērs ir samazināts no iepriekšējiem 0,5% no prasības summas līdz 70 eiro. Līdz ar to pagaidu tiesiskā aizsardzība ir kļuvusi daudz pieejamāka un tiesām ir jārēķinās ar daudz lie- lāku šī instrumenta izmantošanu. Lai disciplinētu un motivētu atbildētāju pildīt tie- sas lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību, uzliekot atbildētājam veikt noteiktas dar- bības, tiesa var lemt arī par naudas soda piemērošanu atbildētājam līdz 3000 eiro, vienlaikus nosakot jaunu termiņu nolēmuma izpildei. Ja arī pēc naudas soda uzlikšanas atbildētājs turpina nepildīt tiesas lēmumu, tad zvērināts tiesu izpildītājs nosūta prokuroram iesniegumu par kri- minālprocesa uzsākšanu. Tātad, grozot Civilprocesa likuma 620. panta ceturto daļu, par tiesas noteiktā pienākuma nepildīšanu ir noteikta krietni lielāka sankcija – 3000 eiro, nekā tas bija iepriekš. Semināra atziņas apkopoja INESE HELMANE Svarīgs jautājums ir atbildētāja iespējamo zaudējumu nodrošināšana vispārējā pagaidu aizsardzībā. JURISTA PADOMSNext >