< PreviousNepieciešamība meklēt informāciju par potenciā- lo sadarbības partneri parasti rodas situācijās pirms darījuma uzsākšanas ar jaunu sadarbības partneri, kad nezināt par tā reputāciju, tādēļ vēlaties nodrošināties, laikus noskaidrojot pieejamās ziņas. Tāpat var būt si- tuācijas, kad vēlaties uzsākt jauna pakalpojuma snieg- šanu vai paplašināt uzņēmuma darbību ārpus valsts un nepieciešams sadarbības partneris, bet nezināt, ar kuru no uzņēmumiem būtu vērts sadarboties, – arī šādos gadījumos tiek meklēta publiski pieejama in- formācija. Meklējot ziņas dažādos tīmeklī pieejamos resursos, nereti var gadīties sastapties ar iepriekš ne- apjaustiem zemūdens akmeņiem. Ja nepieciešams pārbaudīt potenciālo sadarbības partneri Internetā pieejamā potenciālā sadarbības part- nera mājaslapa (ja tāda vispār ir) nav drošākais un uzticamākais informācijas iegūšanas avots, jo tajā noteikti netiek publiskotas komercdarbības veicēja iespējamās fi nanšu grūtības. Uzņēmums savā mā- jaslapā ievieto tikai to informāciju, kuru vēlas pub- liskot, un neatklāj to, kas varētu likt potenciālajiem partneriem šaubīties par darījuma noslēgšanu. Lai izvērtētu darījuma partneri, ir ieteicams vispirms pārskatīt publiski pieejamos datus. Izmantojot da- žādās interneta vietnēs esošos meklēšanas rīkus, publiskajā telpā var iegūt informāciju par poten- ciālo darījuma partneri. Lielākā daļa šādas infor- mācijas ir atrodama valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī komersantu izveidotajos reģistros un datubāzēs. Apskatot publiski pieejamos resursus, ieteicams pievērst uzmanību, vai atrodamā informācija palīdz atbildēt uz šiem jautājumiem: Vai ir pieejamas sūdzības un atsauk smes par potenciālo partneri – kas un kad ir veicis ierakstus, piemēram, vietnē www.sudzibas.lv? Vai darījuma partnera mājaslapa ir pārskatāma, vai ir norādīti visi uzņēmuma rekvizīti un kontakt- informācija? Vai darījuma partneris ir reģistrēts un iegu- vis nepieciešamās atļaujas un licences (ja darbība ir licencējama)? Par to var pārliecināties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļvietnē, sadaļā „Speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar akcīzes precēm” (https://www6.vid.gov.lv/AP). Vai darījumu veic persona, kura ir tiesīga rī- koties darījuma partnera vārdā? Par to var pārlie- cināties Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē „Meklē datus par uzņēmumu, orga- nizāciju vai personu” (https://info.ur.gov.lv). Vai darījuma partneris var uzrādīt/sniegt doku- mentus un informāciju par preču izcelsmi, ražotāju, preču specifi kāciju, ja tādai ir jābūt, kvalitātes atbilstību? Vai uzņēmumam ir nodokļu parādi? Par to var pārliecināties VID tīmekļvietnē, sadaļā „Nodokļu parādnieki” (https://www6.vid.gov.lv/NPAR). Vai uzņēmums ir PVN maksātājs? Par to var pārliecināties VID tīmekļvietnē, sadaļā „Pievienotās vērtības nodokļa maksātāji” (https://www6.vid.gov. lv/PVN). Paplašinātu informāciju par darījuma partneri, tā pilnvarotajām personām, saistībām var iegūt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra publiski pieejamām datu bāzēm un to atkalizmantotājiem, piemēram, SIA Lursoft IT un SIA Firmas.lv. Tāpat VID tīmekļvietnes sadaļā „Publiskojamo datu bāze” var iegūt galveno informāciju par uzņēmumu un tā darbības rezultātiem. 20 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Kur meklēt INFORMĀCIJU par partneri Patlaban nav iedomājama ikdiena bez globālā tīmekļa un tajā pieejamās informācijas. Atvērtie interneta avoti sniedz ļoti daudz noderīgas informācijas. Svarīgi atcerēties, ka uzņēmums un tā attīstība ir atkarīga no darījumiem un to veiksmīga iznākuma. Tāpēc nereti saņemam jautājumus par to, kur meklēt informāciju par potenciālo sadarbības partneri un vai šāda uzticama informācija ir atrodama arī interneta resursos. JURISTA PADOMS Foto: © kues1 – stock.adobe.com Izmantojot dažādās interneta vietnēs esošos meklēšanas rīkus, publiskajā telpā var iegūt informāciju par potenciālo darījuma partneri.Ja meklējat potenciālo sadarbības partneri ārvalstīs Uzņēmējiem, kuri meklē sadarbības partnerus ārpus valsts, parasti iesaka pievērst uzmanību vēla- mā sadarbības partnera attiecīgās valsts likumdoša- nai. Lai arī Eiropas Savienībā ir vienotas likumdo- šanas normas, katrā valstī var būt savas juridiskās nianses, kuras nepieciešams zināt. Tāpat ārvalstu uzņēmumus var pārbaudīt katras valsts uzņēmumu reģistrā vai publiski pieejamās datu bāzēs. Internetā pieejamo tīmekļvietņu sarakstu, kur var pārbaudīt potenciālo partneri, var atrast Rīgas Šķīrējtiesas apkopotajā sarakstā ārzemju kontragentu pārbau- dei (https://court.lv/lv/jaunumi/ekskluzivu–saites– baze–davana). Tāpat der zināt, ka iespējamā sadarbības partnera meklēšanu ārvalstīs var uzticēt kompe- tentai iestādei, kam šai jomā ir pieredze, piemē- ram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) var palīdzēt atrast biznesa partnerus ār- valstīs (www.liaa.gov.lv). Šādu atbalstu var sniegt gan LIAA pārstāvniecības 19 valstīs, gan Eiropas Komisijas (EK) projekts „Eiropas Biznesa atbal- sta tīkls” (EEN), kurā LIAA ir iesaistījusies jau 11 gadus un kura mērķis ir palīdzēt maziem un vidējiem uzņēmumiem starptautiski attīstīties, ska- tīt, piemēram, sadaļu „Sadarbības iespēju datu bāze” (http://www.een.lv/pakalpojumi/pakalpojumi–2/ biznesa–sadarbibas–datu–baze/). Pārbaudot informāciju par sadarbības partne- ri, kuru atrodat internetā, vienmēr ņemiet vērā, ka tā var būt neuzticama, vienpusīga vai nepatiesa. Tāpēc pārbaudiet to vairākos interneta resursos. Esiet droši un pārliecināti, slēdzot darījumus gan vietējā, gan starptautiskā tirgū! Kā pārbaudīt, vai persona ir iekļauta SANKCIJU SARAKSTĀ Foto no Rīgas šķīrējtiesas arhīva JURIJS ŅIKUĻCOVS Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR 21 NR. 4 (106), 2022. GADA APRĪLIS Pārbaudīt, vai persona ir pakļauta sankcijām, ir iespējams, izmantojot Finanšu izlūkošanas die- nesta (FID) sankciju meklēšanas rīku, kas pie- ejams tīmekļvietnē sankcijas.fi d.gov.lv. Lielākoties tas ietver visu personām Latvijā piemērojamo starptautisko un nacionālo sankciju apkopojumu, tomēr arī FID iesaka šo informāciju salīdzināt ar informāciju, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ņemot vērā ātrumu, ar kādu pastāvīgi mainās sankciju saturs un apjoms, ie- teicams pārbaudīt jaunāko informāciju, kuru Eiropas Komisija sniedz ES sankciju meklētājā www.sanctionsmap.eu. Tāpat ie- teicams regulāri skatīt informāciju, kuru Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sniedz par sankciju piemērošanu un kas ir pieejama ministrijas mājas- lapā www.mfa.gov.lv/lv/sankcijas. Informācija par sankcijām saistībā ar Krievijas armijas iebrukumu Ukrainā (ieskaitot aizliegu- miem pakļautu personu sarakstu) atrodama, izman- tojot arī ASV OFAC sankciju meklētāju: https:// sanctionssearch.ofac.treas.gov. Par sankciju ievērošana Lietuvā var uzzināt: https://urm.lt/default/en/foreign–policy/lithua- nia–in–the–region–and–the–world/lithuanias–se- curity–policy/sanctions, bet par sankciju ievērošana Igaunijā: https://vm.ee/en/international–sanctions. Pamatojoties uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumiem Nr. 327 „Starptautisko un nacionālo sankciju ierosinā- šanas un izpildes kārtība” un Ministru preziden- ta 2022. gada 14. marta rezolūciju Nr. 2022– 1.1.1./16–16, Tieslietu ministrijai ir noteikta koordinējošā loma sankciju piemērošanā attiecībā uz valsts uzturētajiem reģistriem, kurus uztur Tiesu administrācija, Uzņēmumu re- ģistrs, Patentu valde, Ceļu satiksmes drošības direk- cija, Latvijas Jūras administrācija, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Lauksaimniecības datu centrs un Civilās aviācijas aģentūra. Tieslietu ministrija publicē minēto reģistru piemērotās un īstenotās sankcijas, lai vienuviet sniegtu sabiedrībai un plaš- saziņas līdzekļiem caurskatāmu un patiesu infor- māciju par piemērotajām sankcijām, nodrošinātu efektīvu sankciju piemērošanu un iespēju privāt- personām aizsargāt savas likumiskās intereses un izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības at- tiecībā uz darījumiem ar konkrētiem subjektiem un objektiem. Dati pieejami: https://data.gov.lv/dati/ lv/dataset/dati–par–piemerotajam–sankcijam. JURISTA PADOMS22 BILANCES JURIDISKIE PADOMI IEPIRKUMI Ja iepirkums vai iepirkuma pro- cedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decembrim, iepirkums vai iepirku- ma procedūra pabeidzama saskaņā ar tiem likuma noteikumiem, kuri bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas vai lēmuma par tās uzsākšanu pieņemšanas dienā. Līgumu reģistrs – jauns regulējums PIL 1. pants ir papildināts ar lī- gumu reģistra defi nīciju, t.i., līgumu reģistrs ir publikāciju vadības sistēmā atspoguļota informācija par pasūtītāja noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem, kas tiek publiskota Iepirkumu uzraudzības bi- roja tīmekļvietnē. Līgumu reģistrā pieejami dati, kas ietver informāciju par pasūtītāju, piegādātāju, līguma no- slēgšanas datumu, līguma priekšmetu, līgumcenu, līguma izpildes termiņu, lī- guma grozījumiem, kā arī informāciju par faktisko līguma izpildi (līgumcena, izpildes termiņš, līguma izpildītājs un līguma izbeigšanas iemesls, ja attieci- nāms) un citu informāciju, ja nepie- ciešams. Kā norādīts likumprojekta anotācijā 1 , līgumu reģistrā pārskatāmā un atlasāmā veidā būs pieejama visa būtiskā informācija par pasūtītāju no- slēgtajiem iepirkuma līgumiem, vispā- rīgām vienošanām un to grozījumiem, t.sk. informācija par līguma izpildi – faktiskā līgumcena, par kādu līgums iz- pildīts, kā arī faktiskais līguma izpildes termiņš, informācija par līguma gro- zījumiem, informācija par līguma iz- beigšanas iemesliem. Līgumu reģistrs nodrošinās iepirkumu līgumu izpildes pārredzamību, kā arī plašākas kontroles un uzraudzības iespējas, lai pārliecinā- tos, ka iepirkuma līgumi tiek izpildīti atbilstoši līgumā paredzētajam. Likums nosaka informācijas apjo- mu, kas attēlosies līgumu reģistrā, un arī paredz, kā šī informācija tiek ie- gūta, attiecīgais regulējums ir ietverts PIL 60. 1 pantā. Lielākoties līgumu reģistra ieraksti veidosies automātiski, pārņemot datus no visiem publikāci- ju vadības sistēmā publicētajiem re- zultātu paziņojumiem par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās no- slēgšanu, kā arī par noslēgto līgumu grozījumiem. Piemēram, ja pasūtī- tājs ir paziņojis par noslēgto līgumu, tad Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā izveido līgumu reģistra ierakstu par noslēgto iepirkuma līgu- mu ar attiecīgajā paziņojumā norādīto informāciju (pasūtītājs, piegādātājs, līguma noslēgšanas datums, līguma priekšmets, līgumcena, līguma izpil- des termiņš), tāpat arī līgumu reģistra ieraksts tiek papildināts, ja pasūtītājs šo līgumu ir grozījis un attiecīgi publicējis paziņojumu par grozījumiem līgumā. Savukārt pēc līguma termiņa beigām vai līguma izbeigšanas pasūtītājam pie- cu darbdienu laikā publikāciju vadības sistēmā jāpapildina līgumu reģistra ie- raksts ar informāciju par faktisko līgu- ma izpildi (faktiskā līgumcena, izpildes termiņš, līguma izpildītājs un līguma izbeigšanas iemesls, ja attiecināms). Līgumu reģistra ieraksti tiks veidoti tikai par tādiem līgu- miem, kas ir noslēgti, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Tāpat jā- ņem vērā, ka ieraksti līgumu reģistrā tiks veidoti arī par PIL 9. panta un 10. panta kārtībā noslēgtiem līgu- miem, taču līgumu reģistrā nebūs pieejama informācija par līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot PIL. Lai nodrošinātu līgumu reģistra ierakstus par veiktajiem grozījumiem līgumā, ir paredzēts pienākums pa- sūtītājiem publicēt paziņojumu par izmaiņām līguma darbības laikā (PIL 33. pants), t.i., pasūtītājs, kurš izda- rījis šā likuma 61. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minētos grozījumus iepirkuma līgumā, ja publiska piegā- des līguma vai pakalpojuma līguma līgumcena ir 42 000 eiro vai lielāka un publiska būvdarbu līguma līgumcena ir 170 000 eiro vai lielāka, 10 darbdie- nu laikā pēc grozījumu spēkā stāšanās dienas publicē paziņojumu par izmai- ņām līguma darbības laikā. Attiecīgi šī 1 http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/ 5CC1C6D87B5BA749C2258616004DC062?OpenDocument#B Saeima 2022. gada 3. martā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL), kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Ar grozījumiem būtiski tiek pārskatīts piegādātāju izslēgšanas noteikumu regulējums un ieviests jauns regulējums par līgumu reģistru, kā arī ir paredzētas citas regulējuma izmaiņas. Rakstā apskatīti jautājumi attiecībā uz minēto grozījumu mērķi un konkrēto regulējumu. Ilustrācija: © rarinlada – stock.adobe.com Grozījumi PUBLISKO IEPIRKUMU LIKUMĀ – izslēgšanas noteikumi un līgumu reģistrs23 NR. 4 (106), 2022. GADA APRĪLIS IEPIRKUMI informācija arī ierakstu veidā atspogu- ļosies līgumu reģistrā. Līdz šo grozī- jumu spēkā stāšanās brīdim minētais paziņojums jāpublicē tikai par tādiem līgumiem, kuru līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgum- cenu robežvērtībām vai lielāka (t.i., at- bilst Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenām). Lai arī minētie likuma grozījumi PIL 33. pantā paredz papil- du pienākumu pasūtītājam paziņot par būtiskiem grozījumiem iepirkuma lī- gumā, tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka šāds papildu pienākums nav paredzēts attiecībā uz PIL 9. panta un 10. panta kārtībā noslēgtiem līgumiem un arī nav paredzēts, piemēram, attiecībā uz iepirkuma līgumā atrunātajiem grozī- jumiem vai nebūtiskiem grozījumiem, un šādu grozījumu ietekme atspoguļo- sies tikai līgumu reģistra ierakstos par faktisko līguma izpildi (proti, ja ir mai- nīta līgumcena un izpildes termiņš). Kā norādīts likumprojekta anotā- cijā, lai arī ar jauno regulējumu pasū- tītājiem radīsies pienākums līguma re- ģistrā ievadīt informāciju par faktisko līguma izpildi, publicētā informācija tiks izmantota statistikas pārskatiem, līdz ar to informācija, kas būs iegūs- tama no līgumu reģistra, pasūtītājiem statistikas pārskatos vairs nebūs jā- sniedz. Attiecīgi līgumu reģistra iz- veides ideja ir ne vien nodrošināt, ka informācija par noslēgtajiem līgumiem un to faktisko izpildi ir sabiedrībai pieejama un pārskatāma, bet arī attīstīt sniegtās informācijas tālākizmantoša- nu, neprasot atkārtoti sniegt informā- ciju, kura jau ir publicēta (paziņota PIL noteiktajā kārtībā). Iepirkuma komisijas un interešu konflikta regulējums Lai gan iepirkuma komisijas dar- bības regulējumu ir plānots preci- zēt un ir paredzamas izmaiņas PIL 24. un 25. pantā (sk. likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu li- kumā”, Nr. 548/Lp13 2 ), arī ar šiem pieņemtajiem grozījumiem ir veiktas izmaiņas iepirkuma komisijas un in- terešu konfl ikta regulējumā. PIL 25. panta pirmā daļa nosaka interešu konfl ikta gadījumus jeb situā- cijas, kad iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs, iepirkuma komisijas lo- ceklis un eksperts ir saistīts ar kandidā- tu vai pretendentu šīs normas izpratnē. Pieņemtie grozījumi PIL precizē šos gadījumus, papildus nosakot, ka iepir- kuma procedūras dokumentu sagata- votājs, iepirkuma komisijas loceklis un eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pre- tendentu, ja viņš ir kandidāta vai pre- tendenta pašreizējais vai bijušais patie- sais labuma guvējs un ja šī saistība ar kandidātu vai pretendentu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā, kā arī kandi- dāta vai pretendenta patiesā labuma guvēja radinieks. Proti, PIL grozījumi nosaka, ka saistība iepirkuma komisijas loceklim, ekspertam un dokumentāci- jas sagatavotājam jeb interešu konfl ikta situācija ir vērtējama arī pret kandidāta vai pretendenta patiesā labuma guvēju. Papildus jāvērš uzmanība, ka PIL 85. panta regulējums nosaka adminis- tratīvo atbildību par interešu konfl ikta situācijām jeb interešu konfl ikta novēr- šanas noteikumu neievērošanu, un ar grozījumiem PIL 85. pantā ir papildi- nāts subjektu loks, attiecībā uz ko kon- krēto regulējumu piemēro, t.i., normas papildinātas arī ar iepirkuma komisijas sekretāru. Šāda pieeja attiecībā uz iepir- kuma komisijas sekretāru paredzēta arī PIL 42. pantā saistībā ar pretendentu un kandidātu izslēgšanas noteikumiem. Savukārt grozījumi PIL 90. pantā ir saistīti ar tiesību izmantošanas aizliegu- mu ieņemt amatus un šīs informācijas pārbaudi, t.i., tiek precizēts, ka attiecībā uz ārvalstu personām, kurām ir noteikts tiesību izmantošanas aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmu- mu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vieno- šanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, un kurām nav personas koda, publikāciju vadības sistēmā norāda dzimšanas datumu un valsti. Šādas personas, kurām noteikts konkrētais aizliegums, nevar tikt ie- kļautas iepirkuma komisijās, un attiecī- gā aizlieguma esamība tiek pārbaudīta publikāciju vadības sistēmā, tāpēc ir sva- rīgi, ka šajā sistēmā ir norādīti tādi dati, lai fi ziskās personas, tai skaitā ārvalstu, būtu identifi cējamas. Izslēgšanas noteikumi – būtiskas izmaiņas Saistībā ar izslēgšanas noteiku- mu regulējuma izmaiņām PIL 42. un 43. pants ir izteikti jaunā redakcijā, ir precizētas arī likuma normas, kurās 2 http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/ FF18CE8D3527FDE8C22588080052298E?OpenDocument EVIJA MUGINA Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore Foto: Aivars Siliņš Līgumu reģistra izveides ideja ir ne vien nodrošināt, ka informācija par noslēgtajiem līgumiem un to faktisko izpildi ir sabiedrībai pieejama un pārskatāma, bet arī attīstīt sniegtās informācijas tālākizmantošanu, neprasot atkārtoti sniegt informāciju, kura jau ir publicēta.24 BILANCES JURIDISKIE PADOMI IEPIRKUMI ietvertas atbilstošās atsauces, kā arī ir precizēts PIL 9. pants, kurā atse- višķi vairs netiek uzskatīti izslēgšanas pamati, bet gan ir ietveras attiecīgas atsauces uz PIL 42. pantu, tādējādi nosakot un paplašinot tos izslēgšanas noteikumus, kuri ir piemērojami PIL 9. panta iepirkumos. Attiecībā uz izslēgšanas noteiku- mu PAR NODOKĻU MAKSĀJUMU PARĀDIEM ir mainīta pieeja, pare- dzot, ka no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz, ja kandidātam vai pretenden- tam dienā, uz kuru veicama pārbaude, Latvijā saskaņā ar likumu „Par nodok- ļiem un nodevām” vai reģistrācijas valstī saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatī- vajiem aktiem ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Tātad PIL 42. panta normā netiek noteikts, ka par neizpil- dītām saistībām tiek uzskatīts 150 eiro parāds (kā esošajā regulējumā), bet gan to nosaka attiecīgās valsts normatīvais akts. Latvijā reģistrētiem subjektiem to nosaka likumā „Par nodokļiem un no- devām”, attiecīgu grozījumu likumpro- jekts 3 paredz, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, ja: 1) nodokļu maksātājs nav iesniedzis nodokļu deklarācijas; 2) nodokļu maksātājam ir nodokļu (nodevu) parāds, kas pārsniedz 150 eiro. Ja, pārbaudot sistēmā, pasūtītājs konstatē, ka ir neizpildītas nodokļu saistības Latvijā, ir noteikts īsāks laiks (trīs darbdienas) pierādījumu iesnieg- šanai par nodokļu saistību izpildi, kas pamatots ar to, ka informācija par no- dokļu parādiem atjaunojas uz katru dienu, tātad – tā ir aktuāla. Noteikts JAUNS IZSLĒGŠANAS NOTEIKUMS SAISTĪBĀ AR KON- KURENCES PĀRKĀPUMIEM – pa- sūtītāja rīcībā ir pietiekami pārliecino- šas norādes, lai secinātu, ka kandidāts vai pretendents ir ar citiem piegādātā- jiem noslēdzis vienošanos, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežo- šanu vai deformēšanu. Šis izslēgšanas noteikums ietver divus gadījumus: (1) ir pieejama informācija par kom- petentās institūcijas konkurences jomā lēmumu, ar kuru kandidāts vai pretendents ir atzīts par vainī- gu konkurences tiesību pārkāpu- mā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, un (2) ir konstatētas norādes pieteikumā vai piedāvājumā, kas var liecināt par tādas vienošanās esību, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkuma procedūrā, un ir saņemts Konkurences pado- mes viedoklis. Pirmajā gadījumā ir paredzēta izslēgšana no dalības iepirkumos trīs gadu laikā no šā lē- muma spēkā stāšanās dienas, otrajā gadījumā pretendents tiek izslēgts no dalības konkrētajā iepirkumā. Mainīta pieeja ATTIECĪBĀ UZ PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS PĀRKĀPUMIEM . Likuma grozījumi paredz, ka pasūtītājs izslēdz no dalības iepirkumā, ja ar jebkādiem atbilsto- šiem līdzekļiem var pierādīt, ka (1) kandidāts vai pretendents ir pārkāpis Latvijas vai Eiropas Savienības nor- matīvos aktus vides, sociālo vai darba tiesību jomā, darba koplīgumu, ģene- rālvienošanos vai prasības, kas noteik- tas šā likuma 3. pielikumā minētajās starptautiskajās konvencijās, un (2) ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka kandidāts vai pretendents savā profesionālajā darbībā ir pieļāvis tādus būtiskus pārkāpumus, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos. Abos gadījumos pārkāpumu veids nav izsmeļošs, un pamats izslēgšanai attiecībā uz Latvijā reģistrētiem subjektiem būs tieši kompetento institūciju lēmumi, ar kuriem tiek konstatēts bū- tiska pārkāpuma fakts, un izslēgšana no dalības iepirkumos paredzēta trīs gadu laikā no dienas, kad konstatēts attiecī- gais pārkāpums, nevis no dienas, kad attiecīgais iestādes lēmums stājies spēkā vai kļuvis neapstrīdams. Tomēr jāņem vērā, ka šie divi pārkāpumi atšķirībā no citiem izslēgšanas gadījumiem ir fakultatīvi. Tas nozīmē, ka izslēgšanas noteikumi par profesionālās darbības pārkāpumiem piemērojami tikai tad, ja pasūtītājs to būs iepriekš paredzējis iepirkuma dokumentācijā, turklāt, ja pasūtītājam, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju, ir pamatotas šaubas par pierādījumu pietiekamību vai arī kon- krētās personas pieļautie pārkāpumi ir maznozīmīgi, pasūtītājs neizslēdz kan- didātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā. Mainīta pieeja arī ATTIECĪBĀ UZ NEIZPILDĪTAJĀM LĪGUM- SAISTĪBĀM . Ar grozījumiem ir mo- difi cēts esošais izslēgšanas noteikums, precizējot trīs būtiskus nosacījumus: pirmkārt, tas ir noteikts kā obligāts, nevis fakultatīvs izslēgšanas notei- kums; otrkārt, izslēgšana paredzēta par iepriekš lauztu (piegādātāja līgumsais- tību neizpildes dēļ) līgumu ne tikai ar konkrēto pasūtītāju, bet arī ar jebkuru citu pasūtītāju vai publisko iepirkumu līgumslēdzēju; treškārt, pagarināts noilgums šim pārkāpumam – trīs gadi no līguma laušanas (vienpusējas atkāpšanās) dienas. Arī attiecībā uz šo izslēgšanas noteikumu pasūtītājam ir jāizvērtē tā rīcībā esošo pierādījumu pietiekamība un konkrētās personas pieļauto pārkāpumu būtiskums. Paredzēts jauns izslēgšanas notei- kums – LĒMUMA IETEKMĒŠANA , t.i., ir paredzēts izslēgšanas noteikums, ja kandidāts vai pretendents ir mēģinājis prettiesiski ietekmēt pasūtītāja vai iepir- kuma komisijas, vai iepirkuma komisijas locekļa lēmumu attiecībā uz iepirkuma procedūru vai mēģinājis iegūt tādu kon- fi denciālu informāciju, kas tam sniegtu nepamatotas priekšrocības iepirkuma procedūrā, vai sniedzis maldinošu in- formāciju, kas varētu būtiski ietekmēt lēmumu par kandidāta vai pretendenta turpmāko dalību iepirkuma procedūrā vai iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šis izslēgšanas notei- kums piemērojams tikai konkrē- tajā iepirkuma procedūrā. Ar PIL 42. panta grozījumiem ir PRECIZĒTAS ARĪ PERSONAS, ATTIECĪBĀ UZ KURĀM IR VEICA- MA IZSLĒGŠANAS NOTEIKUMU PĀRBAUDE , proti, attiecībā uz visiem izslēgšanas noteikumiem pārbaudā- mās personas ir ne tikai pretendents un kandidāts, bet arī apakšuzņēmēji, personālsabiedrības biedri, personas, uz kuru iespējām pretendents vai kan- didāts balstās. Savukārt izslēgšanas 3 https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/ 714F5F276D150217C2258806003F1E94?OpenDocument Pamats izslēgšanai attiecībā uz Latvijā reģistrētiem subjektiem būs tieši kompetento institūciju lēmumi.25 NR. 4 (106), 2022. GADA APRĪLIS noteikumi saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, nodokļu saistību izpildi un reģistrācijas faktu ārzonā ir pārbau- dāmi papildus arī par personām, kurām kandidātā vai pretendentā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata nor- matīvo aktu par koncerniem izpratnē (šādu personu pārbaude nav paredzēta spēkā esošajā regulējumā), un izslēg- šanas noteikumi saistībā ar noziedzī- giem nodarījumiem, nodokļu saistību izpildi un interešu konfl ikta esamību pārbaudāmi papildus arī par kandidāta vai pretendenta patieso labuma guvēju (arī šo personu pārbaude šobrīd PIL nav paredzēta). Līdz ar to pārbaudes apjoms ievērojami palielinās. Papildus PIL 42. pantā ir arī citi grozījumi, kas saistīti ar izslēgšanas noteikumu piemērošanu, tai skaitā paredzot atvieglotākus nosacījumus atsevišķu izslēgšanas noteikumu ne- esības fakta apliecināšanai ārvalstu subjektiem, kā arī paredzot izslēgšanas noteikumu nepiemērošanu, ja pasūtītājs piemēro sarunu procedūru neparedza- mu ārkārtas apstākļu rezultātā un ja iepirkuma līguma noslēgšana ir būtiska sabiedrības interešu (drošības, veselības vai vides aizsardzības) nodrošināšanai. Ir PRECIZĒTI UZTICAMĪBAS NODROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI . Grozījumi PIL 43. pantā nosaka, ka pasūtītājs, konstatējot izslēgšanas no- teikumu esību (izņemot neizpildītās nodokļu saistības un reģistrācijas fak- tu ārzonā – uz šiem izslēgšanas notei- kumiem uzticamības atjaunošana nav paredzēta) dod kandidātam vai preten- dentam tiesības termiņā, kas ir vismaz 10 dienas pēc informācijas pieprasīju- ma nosūtīšanas dienas, iesniegt skai- drojumu un pierādījumus, kas apliecina kandidāta vai pretendenta uzticamību. Pasūtītājs, izvērtējot veiktos pa- sākumus un to pierādījumus, ņem vērā pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus, un, ja pasū- tītājs skaidrojumā sniegto informāciju un veiktos pasākumus uzskata par pie- tiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu no- vēršanai nākotnē, tas pieņem lēmumu, ka attiecīgais kandidāts vai pretendents ir nodrošinājis uzticamību un nav iz- slēdzams no dalības iepirkuma proce- dūrā. Ja izslēgšanas noteikumi attiecas uz personām, uz kuru iespējām pre- tendents vai kandidāts balstās, vai uz apakšuzņēmējiem, uzticamību primāri var atjaunot, nomainot minētās per- sonas ar atbilstošām. Tāpat normā ir precizēts, ka iespēja nodrošināt uztica- mības atjaunošanu nav attiecināma uz personu, par kuru tās reģistrācijas valstī ir stājies spēkā galīgs un nepārsūdzams spriedums, ar kuru persona izslēgta no dalības iepirkuma procedūrās, un nav pagājis attiecīgajā spriedumā noteiktais termiņš, līdz kuram persona izslēdza- ma no dalības iepirkuma procedūrās. Apakšuzņēmēju pārbaude Kā norādīts likumprojekta anotā- cijā, lai nodrošinātu lielākas apakšuz- ņēmēju kontroles iespējas, pirmkārt, likumprojektā ir paredzēts noteikt, ka pretendentam jānorāda visi apakš- uzņēmēji neatkarīgi no tā, cik liela ir veicamo būvdarbu vai sniedzamo pa- kalpojumu vērtība, un, otrkārt, izslēg- šanas iemeslu pārbaude veicama uz visām attiecīgajām personām attiecībā uz visiem izslēgšanas iemesliem. Šis koncepts (norādīt visus apakš- uzņēmējus neatkarīgi no tiem nododa- mo darbu apjoma un arī visiem pār- baudīt izslēgšanas noteikumu neesību) neguva atbalstu likumprojekta pieņem- šanas gaitā, un ar pieņemtajiem grozī- jumiem ir precizēts, ka pretendentam piedāvājumā ir jānorāda tie apakšuzņē- mēji, kura veicamo būvdarbu vai snie- dzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 eiro . Grozījumi PIL 63. panta otrajā daļā precizē pienākumu pasū- tītājam pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda visus minētos apakšuzņēmējus un katram šādam apakšuzņēmējam izpildei nododamo iepirkuma līguma daļu. Attiecīgi arī iz- slēgšanas noteikumi ir pārbaudāmi tieši šiem, nevis visiem apakšuzņēmējiem. Attiecībā uz jaunu apakšuzņēmēju piesaisti līguma izpildes laikā ir precizēts (PIL 62. panta piektajā daļā), ka, pār- baudot jaunā apakšuzņēmēja atbilstību, pasūtītājs piemēro šā likuma 42. panta noteikumus un izslēgšanas iemeslu pār- baudi veic tajā datumā, kad pasūtītājs lemj par atļaujas sniegšanu piegādātājam nomainīt apakšuzņēmēju vai piesaistīt jaunu apakšuzņēmēju līguma izpildes nodrošināšanai. Šā likuma 42. panta ceturtās daļas 2., 3. un 4. punktā mi- nētos (noilguma) termiņus skaita no dienas, kad lūgums par apakšuzņēmēja nomaiņu iesniegts pasūtītājam. Savukārt likuma pārejas noteikumu 21. punkts precizē, ka pēc līguma noslēgšanas apakš uzņēmēju pārbaude veicama sa- skaņā ar tiem šā likuma noteikumiem, kas ir spēkā pārbaudes veikšanas dienā. Nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaude Saistībā ar pieņemtajiem grozī- jumiem PIL 53. panta regulējumā likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka esošais 53. panta regulējums tiek precizēts, paredzot, ka ziņas par pre- tendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm būs iegūstamas elektroniskā veidā EIS e–izziņu apakš- sistēmā. Tas nozīmē, ka pasūtītājs, kā arī piegādātājs par sevi, izmantojot EIS, informāciju iegūs no Valsts ieņē- mumu dienesta. Minētā informācija būs iegūstama, neprasot preten- denta un tā piedāvājumā norādī- to apakšuzņēmēju piekrišanu. Grozījumi PIL 53. pantā, kas at- tiecas uz nepamatoti lētu piedāvājumu, nemaina pēc būtības pastāvošo regulē- jumu, bet tikai precizē kārtību, kā pasū- tītājs iegūst informāciju, ja piedāvājums šķiet nepamatoti lēts, tai skaitā pasū- tītājs pats iegūst informāciju par pre- tendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās attiecībā uz Latvijā reģistrētu vai pa- stāvīgi dzīvojošu personu par tās darbi- nieku, neprasot šo personu piekrišanu datu apstrādei. Attiecīgi šīs normas pie- mērošanai ir nepieciešami grozījumi arī Ministru kabineta noteikumos. Pretendents savā piedāvājumā norāda visus minētos apakšuzņēmējus un katram šādam apakšuzņēmējam izpildei nododamo iepirkuma līguma daļu. IEPIRKUMI26 BILANCES JURIDISKIE PADOMI TIESU PRAKSE SENĀTA CIVILLIETU DEPARTAMENTA 2022. GADA 6. JANVĀRA SPRIEDUMS LIETĀ SKC–148/2022 (C33366520) Tēzes Ārsta atzinuma par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam tvērumā ietilpst ne tikai personas veselības stāvokļa novērtējums (Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 3. pielikuma „Obligātās veselības pārbaudes karte” 11. punkts), bet arī arodslimībās sertifi cētā ārsta īpašās piezīmes un ieteikumi darba devējam (Obligātās veselības pārbaudes kartes 12. punkts). Tiesai ir jāpārbauda, kādus pasākumus darba devēja ir veikusi, lai ievērotu arodslimību ārsta ieteikumus un darbiniece nezaudētu darbu, kā arī kādas ir darba devējas iespējas atbilstoši normatīvo aktu prasībām nodarbināt darbinieci, kurai ir arodslimība, līdzšinējā vai citā darbā. Tiesai ir jānoskaidro, vai darbiniece spēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ. Personas veselības stāvokļa atbilstības veicamajam darbam TVĒRUMS Ar šo rakstu tiek turpināta iepriekšējos gados iesāktā tradīcija apskatīt būtiskākos Latvijas Republikas Senāta spriedumus darba tiesībās. Turpmāk lasītāji tiks iepazīstināti ar 2022. gadā taisīto spriedumu atziņām. Foto: © bydvvid – stock.adobe.com Lietas apstākļi Darbiniecei 2019. gada 20. februārī ir apstiprināta arodslimība. Atbilstoši ārstu komisijas ziņojumam darba devējai noteikts pienākums novērst un mazināt šādus darba vides riska faktorus: fi ziskā pārslodze – pie- spiedu darba poza – stāvus, saliecoties, bieži noliecoties, biežas rotācijas, iešana uz priek- šu un atpakaļ pārāk lielā distancē, atkārtota smagumu pārvietošana. Komisija ieteikusi samazināt slodzi statiskajās darba pozās, sa- mazināt slodzi darbā ar biežām atkārtotām vienveidīgām roku kustībām, roku pārslo- dzi. Kontrindicēta nemehanizēta smagumu pārvietošana. Darba vieta un aprīkojums jā- nodrošina ar pareizu ergonomiku. Ņemot vērā, ka darbiniecei bija apstip- rināta arodslimība un viņa tika nodarbinā- ta darbā, kas saistīts ar veselībai kaitīgiem darba vides faktoriem, saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 15. panta pirmo daļu darba devēja 2020. gada 10. martā nosūtīja darbinieci uz obligāto veselības pārbaudi. Veicot veselības stāvokļa novērtējumu, arodslimībās sertifi cēts ārsts Obligātās ve- selības pārbaudes kartes 11. punktā pa- svītrojis 11.1. apakšpunktu – veselības stā- voklis atbilst veicamajam darbam, tač u nav apšaubāms, ka viņas atbilstība veicamajam darbam un iespēja strādāt attiecīgajā ama- tā ir vērtējama saistībā ar nepieciešamību nodrošināt darbiniecei konkrētus darba apstākļus, kas norādīti kartes 12. pun- ktā, proti, samazināt darbu ar fi ziskajām pārslodzēm (4.9.1., 4.9.2., 4..9.3., 4.9.4., 4.9.5. punkts) par 20% no darba laika at- bilstoši darbspēju zaudējumam. 2020. gada 22. aprīlī darba devē- ja Veselības pārbaudes kartes III sadaļā „Darba devēja veiktie pasākumi atbilstoši obligātās veselības pārbaudes atzinumā norādītajam” izdarījusi ierakstu: atbilstoši ārsta atzinumam, piezīmēm un ieteiku- miem nav iespējas nodrošināt citu darba laika pielāgojumu vai pārcelt citā darbā. Ar 2020. gada 17. aprīļa paziņojumu par darba līguma uzteikumu darbiniece informēta, ka darba devējai nav iespēju nodrošināt darbiniecei darba laika pielā- gojumu atbilstoši obligātās veselības pār- baudes atzinumam, samazināt noteikto darba slodzi vai pārcelt viņu citā darbā, kas nodrošinātu drošus un veselībai nekaitī- gus darba apstākļus. Ievērojot minēto un pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu un Darba likuma 101. panta ceturto daļu, darba devēja uz- saka darba līgumu, uzteikums stājas spēkā 2020. gada 24. aprīlī. 2020. gada 23. aprīļa rīkojumā par atbrīvošanu no darba norā- dīts, ka darbiniece tiek atbrīvota no darba 2020. gada 24. aprīlī. Darbiniece uzteikumu un rīkojumu apstrīdēja tiesā, norādot, ka arodslimību ārsta 2020. gada 27. marta atzinumā ne- pārprotami norādīts, ka darbinieces vese- lības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, savukārt Obligātās veselības pārbaudes kartes III sadaļā darba devēja nav norādī- jusi veiktos pasākumus un nav veikusi ne- pieciešamās atzīmes. Minētais liecina, ka, izmantojot darbinieces vecumu un ar to saistīto objektīvo fi zisko stā- vokli, darba devēja faktiski cenšas atbrīvoties no šādas darbinieces. Pirmās instances tiesa darbinieces prasību noraidīja, secinot, ka uzteikums ir tiesisks, savukārt darba devējai nav iespē- jams nodrošināt prasītāju ar darbu, ievē- rojot ārsta atzinumu un ieteikumus, kā arī pārcelt viņu citā darbā. 27 NR. 4 (106), 2022. GADA APRĪLIS TIESU PRAKSE Apelācijas instances tiesa nolēma uzteikumu atzīt par spēkā neesošu un atjaunot darbinieci darbā. Tiesa norādī- ja, ka arī saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 15. panta pirmo daļu ir secināms, ka pamats darba devēja uzteikumam sa- skaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu var būt vienīgi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” (turpmāk – noteiku- mi Nr. 219) noteiktajā kārtībā sastādīts ārsta atzinums, kas apliecina faktu, ka darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, savukārt vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē neietilpst noteikumu Nr. 219 noteiktajā kārtībā sa- gatavota ārsta atzinuma pamatotības pār- baude un norādīto apstākļu pārvērtēšana. Senāts atzina, ka spriedums ir atce- ļams, jo tiesa nepareizi tikai par rekomen- dējošām un ar darba tiesisko attiecību tur- pināšanas iespējām nesaistītām atzinusi darbinieces Obligātās veselības pārbaudes kartes 12. punktā izdarītās arodslimību ārsta īpašās piezīmes un ieteikumus darba devējai, ignorējot faktu, ka arī 12. punkts ietilpst kartes II sadaļā „Atzinums par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam”. Apgabaltiesa ap- mierinājusi prasību, atsaucoties tikai uz ārsta atzinumu daļā par darbinieces vese- lības stāvokļa novērtējumu (11. punkts), nesniedzot vērtējumu atzinumā snieg- tajiem ieteikumiem (12. punkts), kā arī šādu ieteikumu tiesiskajām sekām. Tiesa nav pārbaudījusi, kādus pasākumus darba devēja ir veikusi, lai ievērotu arodslimību ārsta ieteikumus un darbiniece nezaudētu darbu, kā arī kādas ir darba devējas iespē- jas atbilstoši normatīvo aktu prasībām nodarbināt prasītāju, kurai ir arodslimība, līdzšinējā vai citā darbā. Līdz ar to faktiski nav noskaidrots, vai darbiniece spēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ. Senāta atziņas spriedumā Par Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punkta tvērumu Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6., 7. un 11. punktā minētie uzteikuma pa- mati ir gadījumi, kuros nav konstatējama darbinieka vaina darba pienākumu nepil- dīšanā vai nepienācīgā izpildē, bet turp- māka darbinieka nodarbināšana atbilstoši līdzšinējiem darba līguma noteikumiem nav iespējama tādu objektīvu apstākļu dēļ, kas saistīti ar darbinieka nepietiekamām darbspējām, un darba devējam nav iespē- jams darbinieku ar viņa piekrišanu turp- māk nodarbināt citā darbā. Darbinieka ne- spēja turpmāk nevainojami izpildīt darba pienākumus var būt saistīta gan ar fi zisko, gan psihisko piemērotību, tostarp ar fi ziskā spēka, izveicības, redzes vai dzirdes asuma, koncentrēšanās vai atmiņas spēju samazi- nāšanos. Turklāt darbspēju samazināšanās vai zuduma cēloņiem nav nozīmes, to var izsaukt gan slimība, gan vecuma izmaiņas. 1 Lai darba devējam rastos tiesības uzteikt līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. pun- ktu, ir jākonstatē ilglaicīgi, pastā- vīgi darbspēju zudumi, kuru dēļ darbinieks vairs nespēj pienācīgi veikt nolīgtos darba pienākumus. Tādējādi ir jāpastāv cēloniskajam saka- ram starp darbspēju samazināšanos un nespēju veikt darbu, jo, no vienas puses, pati par sevi veselības pasliktināšanās, darbspēju pazemināšanās, arī invaliditā- tes iegūšana nevar būt pietiekams pamats darba tiesisko attiecību izbeigšanai. No otras puses, uzteikuma pamats var būt arī daļēja, ne tikai pilnīga darbspēju zaudē- šana, ja tā ietekmē darba veikšanu. 2 Darba likuma 101. panta pirmās da- ļas 7. punkta saturu konkretizē Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”. 3 Senāts nav atzinis, ka pamats Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punkta piemērošanai var būt tikai tāds ārsta at- zinums, kurā izdarīta atzīme (Obligātās veselības pārbaudes kartes 11. punktā pa- svītrots 11.2. apakšpunkts), ka personas veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam, un tiek konstatēti noteikumu Nr. 219 46. punktā norādītie gadījumi. Darba devēja pienākums aizsargāt darbinieka veselību Atbilstoši Darba aizsardzības likuma 27. panta pirmajai daļai darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un ve- selību darbā. Darbinieka veselība ir aizsargājama, un darba devējam ir jānodrošina, ka, pil- dot darba pienākumus, darbinieks būtiski nekaitē savai veselībai. Noteikumu Nr. 219 3. pielikuma II sadaļā iekļauto normu iztulkojums Obligātās veselības pārbaudes kartes 11. punktā ārsta dotais personas veselības stāvokļa novērtējums (šajā gadījumā – ve- selības stāvoklis atbilst veicamajam dar- bam) ir aplūkojams kopsakarā ar 12. pun- ktā izdarītajām īpašajām atzīmēm un ie- teikumiem, kas ir saistoši darba devējam. Šāds noteikumu Nr. 219 3. pieli- kuma II sadaļā iekļauto normu iztul- kojums atbilst arī Senāta 2019. gada 3. decembra spriedumā lietā Nr. SKA– 326/2019 (ECLI:LV:AT:2019:1203. A420282716.3.S), kurā tika izšķ irts strīds par muitas amatpersonas atbrī- vošanu no amata sakarā ar nespēju veikt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, izteiktajām atziņām (sk. minētā spriedu- ma 10. punktu). KASPARS RĀCENĀJS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts Foto: Aivars Siliņš 1 Sk. Slaidiņa V., Skultāne I. Darba tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2011, 131. lpp. 2 Sk. Slaidiņa V., Skultāne I. Darba tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2011, 133. lpp. 3 Sk. Senāta 2012. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC–1325/2012 (C29597511) 8. punktu.28 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Latvijas Republikas Senāta Civillietu de- partaments kasācijas instancē izskatīja lietu par darbinieces atbrīvošanu no darba, pamatojo- ties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu (2022. gada 6. janvāra spriedums lietā Nr. C33366520, SKC–148/2022). Kasācijas in- stances tiesa nolēma, ka apelācijas instances sprie- dums, ar kuru tika nolemts atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, ir nododams otrreizējai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, jo tiesa nav pareizi pie- mērojusi materiālo tiesību normu. Minētā lieta ir nozīmīga, jo skar Eiropas Savienības tiesības 1 , t.i., Padomes direktīvu 2000/78/ EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (turpmāk – direktīva 2000/78/EK). Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punkts noteic: „Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai lī- dzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, šādos gadījumos: darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu ve- selības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums”. Apelācijas instances tiesa bija secinājusi: „(..) ka pamats darba devēja uzteikumam sa- skaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu var būt vienīgi noteikumu Nr. 219 2 no- teiktajā kārtībā sastādīts ārsta atzinums, kas aplie- cina faktu, ka darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ.” „Noteikumu Nr. 219 3. pielikuma II sadaļas „Atzinums par personas veselības stāvokļa at- bilstību veicamajam darbam” 11. punktā redzams, ka arodslimību ārsts, izvērtējot personas veselības stāvokli, izdara vienu no šādām atzīmēm: veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam; veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam; konstatētas arodslimības pazīmes.” Obligātās veselības pārbaudes kartes II sada- ļas „Atzinums par personas veselības stāvokļa at- bilstību veicamajam darbam” 11. punktā „Personas veselības stāvokļa novērtējums” arodslimību ārsts kā atbilstošas pasvītro divas atbildes: veselības stā- voklis atbilst veicamajam darbam (11.1. punkts); konstatētas arodslimības pazīmes (11.3. punkts). Papildus arodslimību ārsts ir norādījis ietei- kumu darba devējam „samazināt darbu ar fi zis- kajām pārslodzēm (4.9.1., 4.9.2., 4.9.3., 4.9.4., 4.9.5. punkts) par 20% no darba laika atbilstoši darbspēju zaudējumam.” Senāta Civillietu departaments sprieduma mo- tīvu daļā konstatēja: „Ārsta atzinuma par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam tvērumā ietilpst: ne tikai personas veselības stā- vokļa novērtējums (Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 „Kārtība, kādā vei- cama obligātā veselības pārbaude” 3. pielikuma „Obligātās veselības pārbaudes karte” 11. punkts), bet arī arodslimībās sertifi cētā ārsta īpašās piezīmes un ieteikumi darba devējam (Obligātās veselības pārbaudes kartes 12. punkts). Var pilnībā pievienoties Augstākās tiesas sprie- duma secinājumiem, ar kuriem pēc būtības tiek atzīts, ka termins „darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ” ir plašāks nekā arodsli- mību ārsta atzinums „veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam”. Autores ieskatā termins „darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ” ir ģenerālklauzula 3 . Ārsts sniedz savu slēdzienu, vadoties no darba devēja norādītajiem veselībai kaitīgajiem darba vides apstākļiem, izvēr- tējot personas veselības stāvokli. Lietas faktiskie apstākļi liecina, ka darbinie- ce nevar strādāt par sētnieci 100% darba slodzes apmērā, nekaitējot savai veselībai. Tādējādi ir pa- mats konstatēt, ka darbinieks veselības stāvokļa dēļ nespēs veikt nolīgto darbu pilnu darba laiku, un to apliecina ārsta atzinums, kuru darba de- vējs nedrīkst ignorēt. Saskaņā ar Darba likuma 28. panta otro daļu ar darba līgumu darba devējs uzņemas nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai TIESU PRAKSE Darba vietas pielāgošana un PĀRLIEKU LIELS SLOGS direktīvas 2000/78 izpratnē Termins „darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ” ir plašāks nekā arodslimību ārsta atzinums „veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam”. 1 Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pants (bijušais EKL 234. pants). 2 Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”. 3 Ģenerālklauzula ir atklāts juridisks jēdziens, ko parasti konkretizē kazuistiskā ceļā (E. Levits. Ģenerālklauzulas un iestādes (tiesas) rīcības brīvība. Likums un Tiesības, 5. sēj., Nr. 6, 21. punkts). Foto: © Soulful Pizza – pexels.comNR. 4 (106), 2022. GADA APRĪLIS TIESU PRAKSE 29 nekaitīgus darba apstākļus. Darba aizsardzības li- kuma 18. panta ceturtā daļa paredz, ka darbinie- kam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu, ja viņš uzskata, ka darba devēja veiktie darba aizsardzības pasākumi, kā arī piešķirtie un izmantotie līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā. Termina „invalīds” saturs direktīvas 2000/78 izpratnē Svarīgs faktors daba aizsardzībā ir saprātīga darba vietas pielāgošana, kura defi nēta direktīvas 2000/78 5. pantā, tomēr ir attiecināma tikai uz personām, kuras atbilst terminam „invalīds” direk- tīvas 2000/78 izpratnē. Tādēļ būtiski noskaidrot šā termina saturu direktīvas 2000/78 izpratnē. Pirmkārt, jēdziens „invaliditāte” direktīvas 2000/78 izpratnē ir iztulkojams, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas, kuras ekskluzīvā kom- petencē ir Savienības iestāžu vai struktūru tiesību aktu interpretācija, judikatūru. Direktīvā 2000/78 jēdziens „invaliditāte” nav defi nēts. Šajā direktīvā nav arī norādes uz dalīb- valstu tiesībām saistībā ar šī jēdziena defi nīciju. Gan no Kopienu tiesību vienveidīgas piemēro- šanas, gan no vienlīdzības principa izriet prasī- ba, ka Kopienu tiesību norma, kurā tās satura un piemērošanas jomas noskaidrošanai nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, parasti visā Kopienā ir interpretējama neatkarīgi un vienvei- dīgi, ņemot vērā normas kontekstu un attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi (sk. it īpaši 1984. gada 18. janvāra spriedumu lietā 327/82 Ekro, Recueil, 107. lpp., 11. punkts, un 2006. gada 9. marta sprie- dumu lietā C–323/03 Komisija/Spānija, Krājums, I–2161. lpp., 32. punkts). (EST 2006. gada 11. jū- lija spriedums lietā C–13/05 Sonia Chacón Navas pret Eurest Colectividades SA, 39.–40. punkts.) Otrkārt, Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi: „Minētās direktīvas 1. pantā izmantojot jēdzienu „invaliditāte”, likumdevējs apzināti ir izvēlējies jēdzienu, kas atšķiras no slimības jēdziena. Līdz ar to šo divu jēdzienu vienkārša savstarpēja pielī- dzināšana ir izslēgta.” (EST 2006. gada 11. jūlija spriedums lietā C–13/05 Sonia Chacón Navas pret Eurest Colectividades SA, 45. punkts). „Direktīvā 2000/78 nav nevienas norādes, kas ļautu domāt, ka, atsaucoties uz aizliegumu perso- nu diskriminēt invaliditātes dēļ, darba ņēmēji tiek aizsargāti tad, ja viņi saslimst ar jebkuru slimību. No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka uz personu, ko darba devējs ir atlaidis no darba tikai slimības dēļ, neattiecas kopējā sistēma, kas ar direktīvu 2000/78 izveidota, lai apkarotu diskrimi- nāciju invaliditātes dēļ.” (EST 2006. gada 11. jūlija spriedums lietā C–13/05 Sonia Chacón Navas pret Eurest Colectividades SA, 44., 46.–47. punkts.) Treškārt, saskaņā ar pastāvīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru „(..) jēdziens „invali- ditāte” ir jāuzskata par tādu, kas ietver ierobežojumu, kurš it īpaši izriet no ilgstošiem fiziskiem, garīgiem vai psihiskiem traucē- jumiem, kas mijiedarbībā ar da- žādiem šķēršļiem var apgrūtināt attiecīgās personas līdzdalību profesionālajā dzīvē vienlīdzīgi ar citiem (šajā nozīmē sk. sprie- dumus: 2013. gada 11. aprīlis, HK Danmark, C–335/11 un C–337/11, EU:C:2013:222, 38. punkts, kā arī 2019. gada 11. septembris, Nobel Plastiques Ibérica, C–397/18, EU:C:2019:703, 41. punkts). Lai uz ierobežojumu attiek- tos jēdziens „invaliditāte”, ir jā- būt iespējai, ka tas pastāvēs ilgu laiku (sk. EST 2006. gada 11. jū- lija spriedums lietā C–13/05 Sonia Chacón Navas pret Eurest Colectividades SA, 45. punkts). Lietas SKC–148/2022 faktiskie apstākļi, ciktāl tas konstatējams no publiskotā tiesas sprieduma, liecina, ka arodslimību ārsta konstatētais darbinie- ces fi ziskais traucējums pastāvēs ilgu laiku. Tādējādi būtu pamats uzskatīt, ka darbiniece ir invalīde di- rektīvas 2000/78/EK izpratnē (attiecīgi arī Darba likuma 7. panta trešās daļas izpratnē). Darba devējs veic atbilstīgus pienākumus Direktīvas 2000/78/EK 5. punkts noteic: „Lai garantētu vienlīdzīgas attieksmes principa ievēro- šanu pret invalīdiem, nodrošina saprātīgu darba vietas izveidošanu. Tas nozīmē, ka darba devēji, ja tas vajadzīgs konkrētā gadījumā, veic atbilstīgus pasākumus, lai invalīds varētu dabūt dar- bu, strādāt vai tikt paaugstināts amatā, vai iegūt profesionālo izglītību, ja vien šādi pasākumi IVETA ZELČA zvērināta advokāte. iveta.zelca@ litigator.eu, LL.M. Eiropas Savienības tiesībās Foto: Aivars Siliņš Izmantojot jēdzienu „invaliditāte”, likumdevējs apzināti ir izvēlējies jēdzienu, kas atšķiras no slimības jēdziena.Next >