< Previous30 BILANCES JURIDISKIE PADOMI TIESU PRAKSE neuzliek neproporcionālu slogu darba devējam.” Direktīvas 2000/78 20. apsvērums paredz, ka būtu jāparedz pienācīgi, t.i., efektīvi un praktiski pasākumi, lai darba vietu pielāgotu invalīdiem, piemēram, pielāgotu telpas un iekārtas; darba laiku; uzdevumu sadali; vai izglītības un integrācijas resursu nodrošinā- šanu. Darba likuma 7. panta trešā daļa, ar kuru ir ieviesta direktīva 2000/78/EK), konkrēti tās 5. pants „Saprātīga darba vietas izveidošana inva- līdiem”, noteic: „Lai veicinātu vienlīdzīgu tiesību principa ieviešanu attiecībā uz personām ar invali- ditāti, darba devēja pienākums ir veikt pasākumus, kas atbilstoši apstākļiem nepieciešami, lai pielā- gotu darba vidi, sekmētu personu ar invaliditāti iespējas nodibināt darba tiesiskās attiecības, pildīt darba pienākumus, tikt paaugstinātiem amatā vai nosūtītiem uz profesionālo apmācību vai kvalifi - kācijas paaugstināšanu, ciktāl šādi pasākumi ne- uzliek darba devējam nesamērīgu slogu.” Tādējādi, piemērojot Darba likuma 7. panta trešo daļu, tās iztulkošanā ir jāvadās no Eiropas Savienības Tiesa judikatūras. Ar 2022. gada 10. februāra spriedumu lietā C–485/20 Eiropas Savienības Tiesa secināja: „Direktīvas 2000/78 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka: „jēdziens „saprātīga darba vietas izveidošana in- valīdiem” šī panta izpratnē nozīmē to, ka dar- ba ņēmējs, tostarp tāds, kas pēc pieņemšanas darbā iztur pārbaudes laiku un kas invaliditātes dēļ ir atzīts par nepiemērotu pildīt ieņemamā amata pamatfunkcijas, ir jāpārceļ citā amatā, kuram viņam ir nepieciešamā kompetence, spējas un pieejamība, ar nosacījumu, ka šāds pasākums darba devējam nerada nesamērīgu slogu.” (Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 10. februāra spriedums C–485/20, XXXX pret HR Rail SA, 49. punkts); „(..) tad, ja darba ņēmējs neatgriezeniski vairs nav piemērots ieņemt amatu invaliditātes ra- šanās dēļ, viņa pārcelšana citā amatā var būt atbilstīgs pasākums saistībā ar „saprātīgu darba vietas izveidošanu” direktīvas 2000/78 5. panta izpratnē. Šāda interpretācija atbilst šim jēdzie- nam, kurš ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz dažādu šķēršļu novēršanu, kas apgrūtina perso- nu ar invaliditāti pilnvērtīgu un efektīvu līdz- dalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem (šajā nozīmē sk. 2013. gada 11. aprīļa sprie- dumu HK Danmark, C–335/11 un C–337/11, EU:C:2013:222, 54. punkts). (Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 10. februāra spriedums C–485/20, XXXX pret HR Rail SA, 43.–44. punkts.) Eiropas Savienības Tiesa lietā C–485/20 ir secinājusi, ka „iespēja pārcelt personu ar invalidi- tāti uz citu darba vietu pastāv tikai tad, ja ir vis- maz vakants amats, kurā attiecīgais darba ņēmējs var strādāt (..).” (EST 2022. gada 10. februāra spriedums C–485/20, XXXX pret HR Rail SA, 46. punkts). Būtībā darba devējs var izvēlēties dažā- dus līdzekļus, lai saprātīgi pielāgotu darba vietu. Piemēram, samazināt darbu ar fi ziskajām pārslodzēm par 20% no darba laika vai piedāvāt citu darbu, ja tas objektīvi ir iespējams, vai pie- lāgot iekārtas. Lietā SKC–148/2022 norādīts, ka „(..) darba devēja objektīvu iemeslu dēļ nav spējīga novērst šos darba vides riska faktorus, un nav ie- spējams nodarbināt prasītāju citā darbā, kurā viņa varētu veikt darbu atbilstoši savām spējām”. Darba devējam primāri ir jācenšas pielāgot darba vietu, tomēr objektīvu iemeslu dēļ tas var nebūt iespējams, piemēram, ja ir „nesamērīgs/ne- proporcionāls slogs”. Minētais termins atrodams gan direktīvas 2000/78 5. pantā, gan Darba likuma 7. panta trešajā daļā. Vadoties no direktīvas 2000/78 21. apsvēruma, kas noteic: „Lai noteiktu, vai attiecīgie pasākumi veicina neproporcionāla sloga rašanos, jo īpaši būtu jāņem vērā: attiecīgās fi nansiālās un citas izmaksas, organizācijas vai uzņēmuma lielums un fi nan- siālie resursi; un iespēja iegūt valsts fi nansējumu vai kādu citu palīdzību.” Eiropas Savienības Tiesa secinājusi: „(..) ir jā- norāda, ka saskaņā ar direktīvas 2000/78 5. pantu nevar noteikt pienākumu darba devējam veikt pa- sākumus, kas tam uzliktu „nesamērīgu slogu”. Šajā ziņā no šīs direktīvas 21. apsvēruma izriet – lai noteiktu, vai attiecīgie pasākumi veicina nesamē- rīga sloga rašanos, jo īpaši būtu jāņem vērā attie- cīgās fi nansiālās un citas izmaksas, organizācijas vai uzņēmuma lielums, kā arī fi nansiālie resursi un iespēja iegūt valsts fi nansējumu vai kādu citu palīdzību.” Secinājums Direktīvas 2000/78 5. pants ir ieviests ar Darba likuma 7. panta trešo daļu. Līdz ar to, iztulko- jot Darba likuma 7. panta trešo daļu, jāizmanto Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, tostarp ter- minu „invalīds”, „saprātīga darba vietas izveidoša- na”, „nesamērīgs slogs” skaidrojums. Darba devējam primāri ir jācenšas pielāgot darba vietu, tomēr objektīvu iemeslu dēļ tas var nebūt iespējams.PAPĪRA UN ELEKTRONISKO DOKUMENTU DARBA ORGANIZĒŠANA, SAGLABĀŠANA INSTITŪCIJĀS UN PRIVĀTORGANIZĀCIJĀS PROGRAMMAS MĒRĶIS Izprast papīra un elektronisko dokumentu pārvaldības būtību, svarīgākos normatīvos aktus un terminus; izstrādāt un noformēt dokumentus un to atvasinājumus atbilstoši jaunākajām normatīvo aktu prasībām. Veiksmīgi sagatavot elektroniskos dokumentus, arhīva darba pamatfunkcijas, kā arī iepazīties ar praktiskiem piemēriem un to pielietošanu. MĀCĪBU SATURS 1.Normatīvie akti, kuri reglamentē papīra un elektronisko dokumentu pārvaldību. 2.Dokumentu juridiskais spēks. 3.Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jaunās prasības pēc MK noteikumiem Nr. 558. un vadlīnijām. 4.Personas datu un privātuma aizsardzība lietvedības dokumentu izstrādē. 5.Pārvaldes dokumentu sistēma un tajā ietilpstošās dokumentu grupas (organizatoriskie dokumenti, rīkojuma dokumenti, personāla dokumenti, faktu fi ksējoši dokumenti, sarakstes dokumenti). 6.Dokumentu atvasinājumi papīra un elektroniskā formā. 7.Ofi ciālās elektroniskās adreses likums. 8.Dokumentu izstrādāšanas praktiskie darbi. 1.Arhīva darba organizācija institūcijā un privātā organizācijā (normatīvais regulējums). 2.Lietu nomenklatūras izstrāde. 3.Dokumentu glabāšanas termiņi pēc normatīvajiem aktiem. 4.Dokumentu izvērtēšana un atlase arhivēšanai. 5.Lietu noformēšana (dokumentu vairāklīmeņa shēmas izstrāde, sistematizācija lietā, uzskaites saraksts, arhīviskais apraksts). 6.Dokumentu nodošanas kārtība institūcijas vai uzņēmuma arhīvā. 7.Dokumentu izvērtēšana un atlase iznīcināšanai, dokumentu iznīcināšanas aktu izstrāde, faktiskā dokumentu iznīcināšana. 8.Arhīva izziņas izstrāde. 9.Praktiskie piemēri. 10.Jautājumi un atbildes. NODARBĪBAS NOTIKS INTERNETA TIEŠRAIDĒ 20. un 27. APRĪLĪ plkst. 13.00–16.15 KURSU VADĪTĀJA MBA JOLANTA BRILTE , SIA Biznesa augstskola Turība lektore, SIA Apmācību un tālākizglītības aģentūra valdes priekšsēdētāja DALĪBAS MAKSA žurnālu Bilance vai Bilances Juridiskie Padomi vai portāla PLZ.LV abonentiem 108,00 EUR + PVN (cena ar PVN 130,68 EUR) pārējiem 118,00 EUR + PVN (cena ar PVN 142,78 EUR) PIETEIKŠANĀS UN RĒĶINU APMAKSA līdz 19. aprīlim (ieskaitot) «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ MĀCĪBU STUNDAS* 8 INTERNETA TIEŠRAIDES NODARBĪBAS 2 * VIENA MĀCĪBU STUNDA – 45 MINŪTES 20.04.2022. 27.04.2022. BUDŽETA PLĀNOŠANA PROGRAMMAS MĒRĶIS Sniegt zināšanas par fi nanšu plānošanas instrumentiem (informāciju), to nozīmi un pielietošanu lēmumu pieņemšanas procesā fi nanšu pārvaldībā uzņēmumā un šo lēmumu ietekmi uz uzņēmuma fi nansēšanu, aktīvu vadību, investīcijām, pelnītspēju, kā arī uzņēmuma kopējo un funkcionālo budžetu sagatavošanu. MĀCĪBU SATURS 1. Budžeta plānošana: stratēģiskais budžets; taktiskais budžets; operatīvais budžets. 2. Budžeta izstrādes pieejas un metodes. 3. Budžetu veidi: funkcionālais budžets; fi nanšu budžets; kopējais budžets. 4. Budžeta kontrole: datu salīdzināšana, novirzes; atgriezeniskā saite. 5. Budžeta praktiska sagatavošana: funkcionālie budžeti; naudas plūsmas plāns; peļņas vai zaudējumu plāns; plānotā bilance. NODARBĪBAS NOTIKS INTERNETA TIEŠRAIDĒ 6., 13. un 20. MAIJĀ plkst. 10.00–13.15 KURSU VADĪTĀJA Dr.oec. VITA ZARIŅA , profesore, fi nanšu konsultante DALĪBAS MAKSA žurnālu Bilance vai Bilances Juridiskie Padomi vai portāla PLZ.LV abonentiem 137,00 EUR + PVN (cena ar PVN 165,77 EUR) pārējiem 147,00 EUR + PVN (cena ar PVN 177,87 EUR) PIETEIKŠANĀS UN RĒĶINU APMAKSA līdz 3. maijam (ieskaitot) MĀCĪBU STUNDAS* 12 INTERNETA TIEŠRAIDES NODARBĪBAS 3 * VIENA MĀCĪBU STUNDA – 45 MINŪTESNext >